Dzimis Kuldīgas rajona Īvandes pagasta “Treidēs”. 1951. gadā beidzis Kuldīgas daiļamatniecības vidusskolu, paralēli piedalījies sabiedriskajā darbā – četrus gadus bijis fizkolektīva priekšsēdētājs, pēdējā gadā arī skolotājs un rajona izlases dalībnieks volejbolā. Mācījies fizkultūras pedagoģiskajā klasē Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolā (tagad Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), paralēli strādājis Rīgas 47. septiņgadīgajā skolā.
1952. gadā sācis strādāt Stendes skolā par skolotāju un Stendes kultūras namā par māksliniecisko vadītāju, noformētāju. Arī Stendes skolai veidojis dekorācijas pasākumiem un teātra izrādēm. Papildus darbam, dekorators iesaistījies Stendes kultūras nama dramatiskajā pulciņā un atveidojis vairākas lomas. Pirmā loma bijusi Kārlis viencēlienā “Asja”. Atveidojis lomas daudzās lugās, piemēram, Princis – “Pasaka par Pelnrušķīti”, Andžs – R. Blaumaņa “Pazudušais dēls”, Andris – R. Blaumaņa “Salna pavasarī”, Sils – A. Vilka “Skabargas”. Par godu A. Āboliņa 10 gadu skatuves darba jubilejai Stendes tautas teātrī tika iestudēta Ventas Vīgantes drāma “Kad rūsa plaiksnās”(1962).
Nākamā Arnolda Āboliņa darba vieta – Talsu tautas nams. Bijis daudzu Talsu Tautas teātra izrāžu dekorators, skatuves ietērpa veidotājs: A. Kravčuka lugai “Pēdējais lidojums” (1965), J. Edlisa – “Tiek pieaicināti liecinieki” (1972), A. Laurinčuka – “Vidusmēra sieviete” (1973), P. Putniņa lugai “Paši pūta, paši dega” (1984) un J. Lūša lugai “Tā iesākās diena” (1985). Talsu teātrī A. Āboliņš darbojies laikā no 1963. līdz 1986. gadam. 1966. gadā kā Kr. Valdemāra Talsu Tautas teātra dekorators saņēmis E. Melngaiļa Tautas mākslas nama Goda rakstu par radošu sasniegumu Tautas teātru skatē un 1970. gadā – prēmiju. Divus gadus bijis Talsu tautas deju ansambļa „Rota” mākslinieciskais vadītājs, veidojis skatuves noformējumus neskaitāmiem svinīgiem sarīkojumiem.
Arnoldam Āboliņam māksla bijusi tuva visās tās
izpausmēs: viņš arī bijis līdzrežisors – režisora Jāņa Pudža palīgs, Talsu Tautas
teātrī iestudējot lugu „Tā iesākās diena” (1985). Lai arī strādājis par dekoratoru, Arnolds Āboliņš aktīvi
iesaistījies amatierteātrī – atveidojis
vairākas lomas Talsu Tautas teātrī. Par viņa darbu teātrī izlasāms Krišjāņa
Valdemāra Talsu Tautas teātra vēstures grāmatā “Sirds uz rampas” (A. Pelēča
lasītava, 2014). Kopš 1974.
gada A. Āboliņš strādājis par mākslinieku noformētāju Talsu rajona sadzīves
pakalpojumu kombinātā. Kopš tā laika pastiprināti pievērsies glezniecībai,
strādājot akvareļu tehnikā. A. Āboliņš kā akvarelists pārsvarā izpaudies
liriskajā ainavā. Izstādēs piedalījies kopš 1965. gada.
"Arnolda Āboliņa akvareļi saista ar gleznieciski atraisītu pieeju; darbi ir koloristiski piesātināti, ar labi pārdomātu ritmiku. Mākslinieks brīvi pārvalda gleznojumu ar slapju slapjā, šeit sasniedzot atzīstamu meistarību. A. Āboliņam tuvāka ir liriskā ainava, tā māksliniekam padodas īsteni gleznieciska un skanīga, ar bagātām toņu gradācijām un kompozīcijas skaidrību, ar veiksmīgu tiešā dabas vērojuma pielietojumu."
- tā par Arnolda Āboliņa akvareļiem 1987. gadā stāsta Guna Millersone. Žurnālistes
Gundegas Vjateres rakstā par Arnoldu Āboliņu „Tā, kā es to redzu” („Padomju
Karogs”, 1981. gada 18. aprīlis) lasāms:
„Tuvoties papīram un krāsām Arnolds Āboliņš sāka pavēlu, sešdesmitajos gados. Pirmās biklās lapas grūti salīdzināt ar tagadējām. Varbūt tāpēc, ka tolaik galvenais bija dekorācijas. Viņa veidotais skatuves ietērps Talsu Tautas teātra izrādēm „Vajadzīgs melis”, „1905. gads” un citām guva godalgas republikas Tautas teātru skatēs. Tagad – akvarelis. Mīlestība no skolas laikiem. Egons Cēsnieks bija tas no republikas vadošajiem akvarelistiem, kurš A. Āboliņam sevišķi tuvs. No Jēkaba Spriņģa savukārt nākusi sapratne. Arnolds nav palaidis garām nevienu mākslas izstādi galvaspilsētā, arī kaimiņu rajonu muzejos. A. Āboliņam katra akvareļa lapa izelpo mieru un līdzsvaru. Var kaut kas samisēties tīri tehniski, bet noskaņa ir.”
Bija pienācis 1986. gada 2. marts. Par šīs dienas
notikumiem rakstīts iepriekš minētajā Talsu Tautas teātra vēstures grāmatā
“Sirds uz rampas”:
“1986. gada 2. martā, 55. mūža gadā, skaistā un saulainā svētdienā slēpojot, pārstāja pukstēt A. Āboliņa sirds. Palika nesakārtota personālizstāde, nepabeigtas dekorācijas iestudējumam “Tā iesākās diena”, kas būtu veltījums draugam – režisoram Jānim Pudžam.”
Arnolds Āboliņš apglabāts Talsu Jaunajos kapos.
Mater. sagat. Maija Laukmane
Rediģējusi Lita Zandberga
Talsu Galvenā bibliotēka, 2017
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
