Jānis Ābols
(Dundaga)

(1955. gada 25. jūnijs – 2005. gada 15. jūnijs)

diriģents, mūzikas pedagogs

Piedzimis skolotāju Ernesta Ābola (1922-1997) un Elgas Ābolas (1924-1999) ģimenē Dundagā. Diriģentam ir māsa Gunta un brālis Valdis. Jāņa Ābola dzīvesbiedre Rūta ir flautas pasniedzēja Lielvārdes mūzikas skolā, kā arī dziedāšanas skolotāja  pirmo četru klašu bērniem Kaibalā. Abiem ir trīs meitas. Vecākā meita Dita Ābola ir Franču licēja absolvente un Doma skolā pabeigusi klavieru nodaļu un menedžmenta klasi. Pēc absolvēšanas Dita Ābola darbojas mūzikas sfērā, viņa atbild par starptautiska mēroga mākslinieku uzņemšanu un raidera[1] prasību nodrošināšanu un izpildīšanu. Meita Zane Ābola mācās Ogres ģimnāzijā Zane ir beigusi Lielvārdes mūzikas skolu klavieru nodaļu.

Jānis Ābols mācās Dundagas vidusskolā. Pēc vidusskolas absolvēšanas diriģents vēlās studēt valodas, kā arī aizraujas ar radiosportu. Armijas gados rodas interese par mūziku. Ar mūziku saistītās studijas sāk apgūt pēc dienesta Mediņa mūzikas vidusskolā. Četru gadu kursu Jānis Ābols pieveic triju gadu laikā. 1985. gadā absolvē Latvijas konservatorijas Gunāra Ordelovska (1927-1990) tubas klasi un profesora Mendeļa Baša (1919-2012) pūtēju orķestra diriģentu klasi. Studiju laikā Jānis Ābols vairākkārt nožēlo, ka bērnībā nav apguvis mūzikas pamatus. Studiju laikā diriģents izmanto studentiem doto  iespēju bez maksas apmeklēt Operu un par pazeminātu cenu Filharmoniju. Pamatā topošajam diriģentam patīk  klasiskā mūzika un aizrauj džezs.

Jānis Ābols ļoti novērtē un ciena savus kolēģus. Viens no kolēģiem, ko diriģents ciena, ir tubas skolotājs Gunārs Ordelovskis, kurš jauno diriģentu pratis motivēt un palīdzēt grūtā brīdī. Otra nozīmīga persona ir kolēģis Gunārs Freidenfelds. Gunārs Freidenfelds ir latviešu estrādes komponists un trompetists.

Jaunajam diriģentam, sākot darbību orķestru diriģēšanas sfērā, ir grandiozi plāni, uz ko sabiedrība veras ar kritiku. Diriģents dažus no saviem plāniem arī izpilda, piemēram, orķestris “Sīriuss” piedalās televīzijas šova “Balle ievziedu laikā” filmēšanā, kur labi spēlē savu repertuāru un iepriecina skatītājus. Raidījuma režisors Miervaldis Mozers uzslavē “Sīriusu” kā vienu no labākajiem šīs mūzikas žanra atskaņotājiem Latvijā. Jānis Ābols izveido jauniešu mūzikas centru “Sīriuss” un paralēli jau esošajam pūtēju orķestrim un bigbendam grasās nodibināt klasisko diksilendu, lauku kapelu un studiju, kur šos kolektīvus varētu apmācīt. Jānis Ābols uz jauniešu centru “Sīriuss” aicina visus tos, kas mācās mūzikas skolā vai ir jau to absolvējuši, bet kam nav sava muzicējošā kolektīva. Grandiozāka iecere ir izveidot pūtēju orķestra skolu, kur audzēkņi bez priekšzināšanām varētu apgūt kādu pūšam instrumentu un sākt visu no nulles

Pūtēju orķestris “Fēnikss” ir viens labākajiem 20. gadsimta 80. gadu pūtēju orķestriem. Orķestris ir dibināts jau 1958. gadā. Ilgus gadus orķestri vada zināms sporta skolotājs un Rīgas Tautas konservatorijas trombona klases absolvents Voldemārs Lauzējs. 1978. gadā notiek orķestra diriģentu maiņa. Laikā no 1978. gada līdz 1985. gadam Jānis Ābols kopā ar Pēteri Rudzīti strādā par LPRS Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības Centrālās Padomes pūtēju orķestra „Fēnikss” diriģentiem. 1979. gadā orķestra labā kvalitāte tiek izcelta orķestru salidojumā Ludzā. Rakstā “Fēnikss – arvien no jauna atdzimstošais”, kurā ir stāstīts par orķestra 30 gadu pastāvēšanu, ir minēts, kā tad īsti spēlētāji nonākuši līdz spēlēšanai šajā orķestrī: kāds orķestrī spēlē no 6. klases, kāds par šādu iespēju ir uzzinājis no sludinājuma avīzes, kādam pateica draugs, uzaicināja pats diriģents. Orķestra sastāvā ir “zvērināti pašdarbnieki”, mūzikas profesionāļi, jauni puiši un vīri ar sirmām galvām. Dalībniekiem ir dažādi viedokļi par repertuāru, katram patīk, kas cits, bet kopumā repertuāru paši dalībnieki vērtē atzinīgi. Repertuārs ir daudzpusīgs, moderns, veidots individuāli katram orķestrim.

1985. gadā Jānis Ābols Rīgā nodibina pūtēju orķestri „Sīriuss”. Kas reizi nedēļā Mazajā Ģildē spēlē danču mūziku. Dibinot orķestri “Sīriuss”, Jānis Ābols pasludina, ka orķestra darbības laikā tiks izveidots un piekopts savs stils un eksperimentēts. Orķestris spēlē sava diriģenta izteiksmīgos, melodiskos un interesantos skaņdarbus, kas piesaista un ir tīkami gan pašiem orķestra dalībniekiem, gan gados jaunajiem klausītājiem. Orķestris spēlē skaņdarbus no Antonio Vivaldi (1678-1741), Johana Štrausa (1928-1899) un vēl citu mākslinieku repertuāriem. “Sīriusa” priekšrocība ir jauneklīgums, aizrautība un stila izjūta.

D. Spertāle laikrakstā “Latvijas Jaunatne” saka:[2]

“Savukārt “Sīriuss” dvēselei- diriģentam un komponistam Jānim Ābolam – piemīt mūsdienu merkantilajai pasaulei ne tik bieži raksturīgais mākslinieka gravitācijas spēks, kas pat šķietami neiespējamo pārvērš par īstenību arī pašreizējos kultūrai un mākslai tik sarežģītajos apstākļos.”

Rīgā izveidotais orķestris daļēji darbu turpina Lielvārdē. 1989. gadā orķestra repertuārā ir piecas pilnīgi atšķirīgas programmas. Orķestris “Sīriuss” ir zināms kā viens no visvairāk koncertējošajiem kolektīviem republikā. Ar izstrādātu koncertprogrammu orķestris uzstājas visā Eiropā.

Jānis Ābols nodibina un vada vēl trešo orķestri “Ciemupe”, kas mājvietu atradis Ogres bērnu un jaunatnes centrā. Kolektīvā spēlē vairāk nekā 30 dalībnieki. Orķestra sastāvā ir gan bērni no Ogres mūzikas skolas, gan pieauguši vīri no agrākā kolektīva. Vecumu atšķirība orķestra kolektīvam netraucē kvalitatīvi darboties. Jānis Ābols uzskata, ka, vadot orķestri, viņš dažreiz mēdz būt pārāk stingrs.

Laikā no 1986. gadam līdz 1990. gadam strādā J. Mediņa Mūzikas vidusskolas par pedagogu. Ir 20. un 21. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents. 20. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Jānis Ābols piedalās ne tikai kā diriģents, bet arī pūtēju orķestru skatu žūrijas loceklis. Diriģents apgalvo, ka pūtēju orķestriem, tāpat kā dejotājiem un simfoniskajiem orķestriem, vajag atsevišķu koncertu. Šim apgalvojumam piekrīt arī citi diriģenti. Svētkos Jānis Ābols ar vēl citiem diriģentiem diriģē 2 300 lielu pūtēju orķestri.

Jānis Ābols piedalās 6., 7. un 8. Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu svētkos. 6. Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu svētkos pirmo reizi notiek apvienoto pūtēju orķestru koncerts. Diriģents darbojas kā Valmieras rajona pūtēju orķestru virsdiriģents.

1996. gadā virsvadītāji Jānim Ābolam uztic svarīgu uzdevumu – izvēlēties repertuāru Latvijas skolēnu pūtēju orķestru salidojumam Talsos, kas notiek 1997. gadā. Jānis Ābols ar saviem orķestriem bieži viesojas Talsu pusē, spēlējot dažādus koncertus. Viens no koncertiem, kas diriģentam palicis atmiņā ir koncerts Jāņos, kur orķestris “Sīriuss” spēlē astoņu stundu garu koncertu no vietas. Pēc šī koncerta Jānis Ābols saprot, cik grūti ir strādāt svētkos un nolemj vairs nekad to nedarīt.

Jānis Ābols ir sakomponējis apmēram 50 skaņdarbu pūtēju orķestrim, 150 ir sacerējumi bērnu ansambļiem un koriem. Diriģentam melodija galvā rodas jebkurā diennakts laikā, pat naktī, tad gan šo melodiju reti sanāk pierakstīt, jo ir slinkums celties un to pierakstīt. Pamostoties, melodija jau ir pagaisusi un to vairs nevar pierakstīt.

Jāņa Ābola piemiņai ir izdota grāmata ar dziesmu krājumu bērniem “Burvju durtiņas” (Rīga: SIA J.L.V., 2015). Grāmatā atrodamo dziesmu pamatā, ir komponista Jāņa Ābola notis ar pazīstamu latviešu dzejnieku vārdiem.

Diriģents izveidojis skaņdarbu ciklu “Rūķu albums”, kur dzejoļus mūzikas pavadījumā lasa aktieris Gundars Āboliņš. Šis cikls tika uzņemts arī televīzijā. Jāņa Ābola skaņdarbu “Rūķu sporta spēles” ir iespējams noskatīties un noklausīties Ginta Skribāna YouTube kanālā Talsu BJC Jauniešu pūtēju orķestra izpildījumā (diriģents Jānis Smilga).[3]

2005. gada 23. aprīli notiek Jāņa Ābola jubilejas koncerts Ogres kultūras centrā, kur tiek atskaņoti četri pirmatskaņojumi.

Jānis Ābols miris Lielvārdē 2005. gadā un ir apglabāts Lielvārdes Katoļu kapos.

Daži Jāņa Ābola skaņdarbi

“Randu vējš”;

“Rudens prieks” (1985);

“Šūpuļdziesma Jāņunaktī”;

 “Laimes deja”;

“Senā dziesma”;

“Vokalīze”;

“Kam smaidi maziņā?”.

Jāņa Ābola apdarē ir izdots skaņdarbs “Es nenācu šai vietā(i)”. Diriģents ir instrumentējis[4] Raimonda Paula dziesmas “Pacel galvu, baltā māt!” un “Ziemeļblāzmas romance.” Izveidojis aranžējum popūrijam par Ivara Vīgnera mūziku Rūdolfa Blaumaņa lugai “Trīnes grēki” (1986). 1995. gadā Jānis Ābols ir sacerējis melodijas mūzikas grupai “Mikauši” albumam “Kāds darbs, tāda alga”.

Par Jāni Ābolu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Elza Āboliņa

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta