Mākslinieks Jānis Alsbergs 1970. gados (Foto no Talsu novada muzeja krājuma; TNMM 10 817/4-7)

Jānis Alsbergs 

(Lībagi)

(1910. gada 24. oktobris – 1992. gada 25. janvāris) 

 gleznotājs

Dzimis Rīgā kuģa kapteiņa ģimenē. Alsbergu ģimene dzīvojusi Lībagu pagasta “Linckalnos”.[1]

Jānis Alsbergs mācījies Lībagu pamatskolā un Talsu vidusskolā. Apmeklējis zīmēšanas pulciņu pie Kārļa Šprunka, kas strādājis Talsu pamatskolā par skolotāju.[2] Otrā pasaules kara laikā ar pārtraukumiem mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā. 1948. gadā Jānis Alsbergs pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa figurālās glezniecības meistardarbnīcu.[3] 

Jānis Alsbergs strādājis Rīgas cirkā, Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā par pasniedzēju, kā arī kombinātā “Māksla”.[4]

Mākslinieks Jānis Alsbergs darbā 1979. gadā (Foto no Talsu novada muzeja krājuma)


No 1929. gada Talsu latviešu jaunatnes savienība aizsākusi organizēt Talsu novada mākslinieku darbu izstādes un pirmajā Talsu apriņķa gleznotāju darbu izstādē Sadraudzīgās biedrības namā (Talsu tautas namā) piedalījies arī Jānis Alsbergs.[5]

Jāņa Alsberga daiļrades zīmīgāko daļu veido portreti. Gleznojis portretus Krišjānim Baronam, Jānim Cimzem, Pēterim Jurciņam, Emilim Melngailim, Jāzepam Vītolam un citiem. Jānis Alsbergs gleznojis portretu arī Lībagu kolhoza priekšsēdētājam Ernestam Ropam, kā arī gleznojis nopelniem bagāto ārsti Laumu Cipeli.[6]

Jāni Alsbergu mākslinieks Andrejs Ģērmanis laikrakstā “Padomju karogs” 1981. gadā raksturojis šādi:[7]

"Savaldīgs vārdos un darbos, šķiet, ka viņš nemitīgi pārvērtē kādas dzīves patiesības un tas liek arī otram jo uzmanīgi pārvērtēt runātā un rakstītā vārda precizitāti. Ar savu mazliet smagnējo būtību Jānis Alsbergs it kā ierosina domu par stabilitāti, viņš arī alkst stabilu atziņu par dzīvi un mākslu, kam pamatojumu rod savā bagātajā pieredzē. Bet stabilitāte nav iedomājama izolācijā, tai nepieciešams logs uz jaunajiem, mainīgajiem procesiem, dzīva elpa tai ir vajadzīga. lai veselīgs zemniecisks skepticisms apvienotos ar jaunatklāsmi un radīšanas vēlmi. Domāju, nemaldīšos, teikdams, ka šādu dzīves filozofiju Jānis Alsbergs piesavinājās sava izcilā pedagoga Ģederta Eliasa darbnīcā. Vēl šodien viņš nereti citē Eliasa domugraudus un atziņas gan par gleznotāja darbu, gan par dzīvi un mākslu vispār." 

Mākslinieka darbi bijuši eksponēti Maskavā, Rīgā, Tartu un arī Talsos.[8] 1990. gadā Talsu novada muzejā bijusi skatāma plaša mākslinieka Jāņa Alsberga personālizstāde.[9]

Apbedīts Rīgā, Meža kapos.[10]



[1] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri Lībagiem : pagasta vēstures stāsti un apceres. 447.lpp.

[2] Talsu novada muzejs. Māksla. Pieejams: https://www.talsumuzejs.lv/maksla/ [sk. 16.09.2020.].

[3] Vai zinām, vai pazīstam? // Padomju Karogs, Nr.20 (1973. gada 17. februāris), 4.lpp.

[4] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri Lībagiem : pagasta vēstures stāsti un apceres. 447.lpp.

[5] Talsu novada muzejs. Māksla. Pieejams: https://www.talsumuzejs.lv/maksla/ [sk. 16.09.2020.].

[6] Ģērmanis Andrejs. 3. stabilitāte // Padomju Karogs, Nr.83 (1981. gada 11. jūlijs), 3.lpp.

[7] Turpat.

[8] Turpat.

[9] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri Lībagiem : pagasta vēstures stāsti un apceres. 447.lpp.

[10] Turpat.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2020


Izmantojot materiālus atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta