Antra Auziņa-Bajāre
27.06.1961.
tekstilmāksliniece, grāmatu ilustratore
Dzimusi Rīgā. Talsu pilsētas karoga un Talsu novada svītru koda idejas autore, pilsētas un novada dizaina autore. Ilgus gadus bijusi Talsu tautas nama audēju kopas „Talse” vadītāja.
Personiskā informācija
Antra Auziņa-Bajāre (dzimusi Krūmiņa) realizējusi ļoti daudz ideju, lai radītu Talsu pilsētu atpazīstamu un vizuāli savdabīgu – ar
„savu rokrakstu”. Dzimusi Rīgā, taču ar Talsiem dzīve saistīta kopš 21. gadsimta sākuma. Mammas darbs bijis saistīts ar medicīnu, savukārt tētis strādājis par galveno mehāniķi rūpnīcā „VEF”. Ir astoņus gadus jaunāka māsa[1].
Profesionālā izglītība: J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola (1975–1978), Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļa (1978–1982), Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļa (1985–1991), kuru absolvē prof. R. Heimrāta (1926–1992) vadībā. Viņas diplomdarbs – batika no vaska
„Nepieciešams laiks”. 1991. gadā izveidojusi arī iespaidīgu gobelēnu
„Rāndaisti” I-V, kas rotājis Kolkas tautas nama zāli.
Darbība
Izstādēs piedalās no 1986. gada. Līdzdalība grupu izstādēs Rīgā, Talsos, Leipcigā, Brēmenē, Berlīnē, Tallinā. A. Auziņas-Bajāres darbi atrodas privātkolekcijās Vācijā, Šveicē, Zviedrijā, Beļģijā, Izraēlā, Holandē, Anglijā. No 1992. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. 20. gadsimta beigās bijusi starptautiskās Mākslas asociācijas
„B13” biedre.
A. Auziņa-Bajāre ir Talsu pilsētas karoga dizaina un koncepcijas autore (karogs svinīgi iesvētīts 2008. gada 15. jūlijā Talsu Luterāņu baznīcā). Talsu pilsētas karogā izmantota tumši zaļā un sarkanā krāsa. Zaļā simbolizē Talsu deviņus pakalnus, savukārt sarkanā svītra ir apliecinājums un piederības zīme Kurzemei. Karoga izšūšanu veikusi talsiniece Sigita Sermukšne. Māksliniece radījusi virkni īpašu, ar Talsiem saistītu mākslas izstrādājumu plejādi, piemēram, mugursomu ar Talsu simboliku, krūzīti ar uzrakstu „Talsi”, piespraudi „Talsi” un daudzus citus interesantus, tieši ar mūsu pilsētu saistītus darbus. Viņas izloloto Talsu novada svītru kodu (Talsu novada tautastērpa brunča krāsu 11 svītru salikums), izmantojusi Talsu pašvaldība, līdz 2015. gadā tā nolēmusi šo nozīmīgo atpazīstamības zīmi patentēt.
2007. gadā, gatavojoties 24. Vispārējiem latviešu Dziesmu un 14. Deju svētkiem, laikraksta „Talsu Vēstis” publikācijā „Svētkiem arī jāizskatās saskanīgiem kā tautastērpa brunči” saruna ar mākslinieci:
„Kad es uzmanīgi pētīju tautisko brunču strīpas, pārliecinājos, ka tās ir austas pa „raportiem” jeb noteiktā svītru salikuma kārtībā, ritmā, kas regulāri atkārtojas. Arī „raporti” atšķiras: ir 32 centimetru plati, ir 6 centimetru… Šie līniju ritmi mani vedināja uz to, ka kaut kas jātaisa līniju ritmos etnogrāfiskajā stilā. Tas nav pat saistībā tikai ar Dziesmu svētkiem, bet plašāk, domājot par Talsus raksturojošajām vizuālajām zīmēm (man nepatīk vārds „suvenīri")."
„Kad es uzmanīgi pētīju tautisko brunču strīpas, pārliecinājos, ka tās ir austas pa „raportiem” jeb noteiktā svītru salikuma kārtībā, ritmā, kas regulāri atkārtojas. Arī „raporti” atšķiras: ir 32 centimetru plati, ir 6 centimetru… Šie līniju ritmi mani vedināja uz to, ka kaut kas jātaisa līniju ritmos etnogrāfiskajā stilā. Tas nav pat saistībā tikai ar Dziesmu svētkiem, bet plašāk, domājot par Talsus raksturojošajām vizuālajām zīmēm (man nepatīk vārds „suvenīri")."
No 2003. līdz 2016. gadam Antra Auziņa-Bajāre vadījusi audēju kopu
„Talse”, kurš ir viens no senākajiem Talsu tautas nama kolektīviem (rokdarbnieces cītīgi auž jau kopš 1959. gada, kad kolektīvu dibinājusi E. Muceniece). 2009. gadā audēju kopa ar vērienīgu izstādi
„Lidojošie deķi” svinējusi savu pusgadsmita jubileju; tad arī kolektīvs pieņēmis kopīgu lēmumu par to, ka turpmāk nesīs nosaukumu
„Talse”. Audējas regulāri piedalās izstādēs un gadatirgos dažādās Latvijas vietās, un viņu veidotie darbi tiek augstu vērtēti to kvalitātes dēļ.
2006. gadā Talsu tūrisma informācija centrs aicinājis Kurzemes skolēnus jauno mācību gadu sagaidīt, spēlējot spēli
„Pa septiņ’ zaļāk, pa deviņ’ augstāk”. Spēli-puzli kā dāvanu 1. septembrī saņēmušas 207 Kurzemes skolas; puzli saņēmuši arī Talsu bērnudārzi, krīžu centrs un citas iestādes. Talsu pilsētas māksliniece Antra Auziņa-Bajāre spēlē ilustratīvi atspoguļojusi mūsu deviņu pakalnu pilsētu, bet spēlē iekļauto tūrisma objektu zīmējumu autore – skolotāja Dace Čodera.
Māksliniece ir grāmatu ilustratore. Ilustrējusi Maijas Laukmanes grāmatu
„Tupelīšu stāstiņi” (apgāds „Annele”, 2013) un
„Par ko sapņo 7 vārnas” (Jumava, 2016. gada nogale), Intas Udodovas grāmatas
„Mūzikas ābece: Rūķu skola” (2013) vāka noformētāja. Ilustrējusi arī M. Laukmanes grāmatu „Ielošanās: Talsu ielu līkloči un noslēpumi”. Grāmata tika izvirzīta arī Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai (2023. g.).
Strādājusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā par pasniedzēju[2]. Bijusi arī pedagoģe Dundagas Mākslas skolā (darbs materiālā un keramika)[3].
Apbalvojumi
Latvijas Mākslas akadēmijā 2012. gada 4. aprīlī tika pasniegtas Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas balvas „Zelta ābele 2012” labākajiem grāmatu noformējumiem. Mākslinieces Antras Auziņas-Bajāres veidotā bērnu dzejas grāmatiņa „Gar ausīm skrien vējš” (M. Laukmane) ieguvusi lasītāju simpātiju balvu par izcilāko māksliniecisko noformējumu nominācijā „Bērnu literatūra”.
Konkursā „Eiropas Gada pašvaldība 2013”
A. Auziņai-Bajārei piešķirts Eiropas Gada cilvēka Latvijā tituls.
Avoti
Žurnāliste Ilze Kārkluvalka par A. Auziņu-Bajāri sagatavojusi plašu rakstu „Vai Talsiem nebija bail mākslinieci Antru Auziņu pieņemt darbā 1. aprīlī?” („Talsu Vēstis”, Nr. 115 (2003, 4. okt.), 5. lpp.), kur sarunas vidū māksliniece saka:
„Mani vecāki pūlējās, deva vārdu Antra, tad kāpēc jūs mani saucat par mākslinieci?... Es taču neuzrunāju grāmatvedi vai arhitekti, bet cilvēku!”
„Mani vecāki pūlējās, deva vārdu Antra, tad kāpēc jūs mani saucat par mākslinieci?... Es taču neuzrunāju grāmatvedi vai arhitekti, bet cilvēku!”
[1] Blumberga, A. (2019).
„Mēģinu katrai lietai atrast dziļāku jēgu". Talsu Vēstis, Nr. 98, 10.12. 9. lpp.
[2] Turpat.
[3] Čodera, D. (2021). „Ar lielu, plašu smaidu mēs atkal Ziemassvētkus gaidām!” dundaga.lv. 21.12. Pieejams: https://www.dundaga.lv/lv/dundaga/aktualitates/ar-lielu-plasu-smaidu-mes-atkal-ziemassvetkus-gaidam/
Attēls: Talsu Galvenās bibliotēkas arhīvs.
Par Antru Auziņu-Bajāri kopkatalogā
Meklēšanas rezultātus Talsu novada bibliotēku kopkatalogā skatīt šeit.
„Izdevniecība Annele” redaktore Iluta Moldane-Greiškalne, Maija Laukmane un Antra Auziņa-Bajāre izstādē Mākslas akadēmijā, kur aplūkojams grāmatas „Gar ausīm skrien vējš” zīmējumu tapšanas process.
Bumbiera, M. (2013). Konkursā „Zelta ābele” lasītāju simpātiju balvu ieguvušas Maija Laukmane un Antra Auziņa. Talsu Novada Ziņas, Nr. 52, 12.04. 2. lpp.
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
