Publikācijās dēvēts arī kā Žanis Bachs.[1]
Dzimis Gaiķu pagastā [2]
Lielsatiķu muižas “Bērzukrogā” krodzinieka ģimenē. 1906. gadā beidz N. Mironova
komercskolu Rīgā, studē metalurģiju Pēterburgas Politehniskajā institūtā
(1907-1914), mācības institūtā jaunais leitnants pārtrauc, jo sākas kara
darbība.
1912. – 1913. gadā dienē 170. Molodenčas kājnieku pulkā Viļņā. No
turienes 1913. gada novembrī Žani Bahu atvaļina kā rezerves leitnantu.
1914. gada jūlijā mobilizē armijā, ir ieroču pārzinis 174. Romnas kājnieku
pulka sastāvā. Šajā pulkā Žanis Bahs izcīna daudzas kaujas gan Galicijā, gan
pie Varšavas, gan pie Rīgas:
“Baiļu nicināšana un gļēvulības nepazīšana ir tās īpašības, kas jaunajam
leitnantam sagādā bij. Krievijas armijas augstākās goda zīmes un vispārēju
atzinību.”
No 1916. gada Žanis Bahs ir virsnieks 540. Kalugas kājnieku pulkā. Decembrī
virsnieku pārceļ uz Rīgas 2. strēlnieku pulku. Laiks latviešu vienībā ir īss,
jo 1917. gada februārī pārceļ atpakaļ uz 540. kājnieku pulku, kur Žani Bahu ieceļ
par pulka adjutantu. 1917. gada augustā iztur pārbaudījumus Ģenerālštāba
akadēmijā un turpmāk dienē 37. armijas korpusa štābā, ir ģenerālštāba virsnieks.
1918. gadā atvaļināts. Iesākumā dzīvo Čerņigovas guberņā pie vecākiem,
bet no 1919. gada augusta – Sabilē.
No 1918. gada 13. decembra – kapteinis Latvijas Pagaidu valdības
bruņotajos spēkos. Apsardzības ministrijas ģenerālštāba daļas Vispārīgās
nodaļas priekšnieks.
No 1919. gada aprīļa – Ziemeļlatvijas brigādes komandiera rīcībā. 1919.
gada vasarā – Latvijas militārais pārstāvis Pleskavā. 1919. gada jūlijā ieceļ
par Armijas virspavēlniecības štāba Operatīvās daļas Operatīvās nodaļas
priekšnieku. Piedalās miera sarunās ar padomju Krieviju.
Bermontiādes sākumā Žanis Bahs izceļas ar drosmi situācijas izlūkošanā un
parāda savas taktiķa prasmes. Žaņa Baha Lāčplēša Kara ordeņa domes lietā
rakstīts:
“1919. g. 8.-10. okt. B. (Bahs) atradās Pārdaugavā, noskaidroja kaujas
apstākļus, tā sekmēdams tālākās kaujas plāna sastādīšanu, zem tiešas
ienaidnieka uguns aukstasinīgi veica savus pienākumus štābā.”
1920. gadā Žanis Bahs piedalās miera sarunās ar Padomju Krieviju, kā arī
tiek paaugstināts par pulkveža-leitnantu.
Pēc miera līguma noslēgšanas Žanis Bahs turpina darbību Maskavā kā
Latvijas militārais pārstāvis līdz 1921. martam, kad jāpamet Padomju Krievija
pēc apsūdzēšanas naidīgā darbībā.
Visiem virsniekiem, kuri pretendē uz amatiem 24. teritoriālajā strēlnieku
korpusā, ieviesa īpašas personas kartītes. Tajās precīzi norādīts kandidātu
dienestu gaitas, sevišķu uzmanību pievēršot darbībai laikā no 1917. līdz 1920.
gadam – dalībai pretlielinieciskajos formējumos Krievijā, Latvijas armijā un
Atbrīvošanas karā. Šīs kartītes sagatavo PSRS Baltijas Īpašā kara apgabala
štāba (organizācijas un pretizlūkošanas) nodaļa. Katrā kartītē ir sadaļa
“īpašās atzīmes”, kur ziņas par saviem biedriem sniedz kāds Latvijas armijas
virsnieks ar segburtiem O. O. Atzinums par Zemgales divīzijas komandieri:
“1921. gadā Bahs bija kara aģents (militārais atašejs) PSRS. Tā kā
dienesta gaitu sarakstā nav norādīts viņa atgriešanās datums, tad tas vedina
domāt, ka Bahs Padomju Savienībā spiegoja par labu Latvijai. Dienējis uz
robežas ar Padomju Savienību.”
1922. gada novembrī Žanis Bahs atgriežas Latvijā un kļūst par Vidzemes
divīzijas štāba priekšnieku. Apprecas 1922. gadā ar Annu Elfrīdu Zāģeri (1895);
meita Melizande Irma (1922) un dēls Gunārs Peleass (1925).
Lai celtu kvalifikāciju, Žanis Bahs 1924. gadā absolvē vecāko virsnieku
kursus, saņemot pulkveža dienesta pakāpi. 1927. un 1928. gadā Žanis Bahs
turpina sevi pilnveidot, iegūstot bataljona komandēšanas cenzu 5. Cēsu kājnieku
pulkā, bet 1929. gadā beidz astoņus mēnešus garos Kara akadēmiskos kursus.
1930. gadā Žani Bahu ar Valsts Prezidenta pavēli ieceļ par 4. Valmieras
kājnieku pulka komandieri, bet 1934. gada jūlijā par 5. Cēsu kājnieka pulka
komandieri.
1930. gadā Žanis Bahs saņem sudraba biķeri. Uz biķerīša kulpas iegravēts:
"4. p.k.dierim / par piem. no 2. eksadrona / atklāšanas svētkiem/ 22.
VI.34.", blakus iegravēts rotājums - zieds un bulta. Uz biķera pamatnes
iespiests sudraba marķējums[6].
Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsumā no Rīgas garnizona aktīvi
iesaista 5. un 6. kājnieku pulku, bet 4. pulka komandieri pulkvedi Žani Bahu un
palīgu pulkvedi Jāni Skujiņu pirms apvērsuma aizsūta atvaļinājumā.
1936. gadā ar Valsts Prezidenta
pavēli Žanis Bahs saņem ģenerāļa dienesta pakāpi un tiek iecelts par Latgales
divīzijas komandiera palīgu, bet tā paša gada oktobrī pārceļas uz Daugavpili,
kur kļūst par Zemgales divīzijas un Daugavpils garnizona komandieri.
Žanis Bahs ir sabiedrisks darbinieks Daugavpils Latviešu biedrības valdes
loceklis, valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs.
1938. gadā “Latgales Vēstnesī” raksta:
“Samērā īsā laikā ģen. Bachs iemantojis Daugavpils sabiedrības nedalītas
simpātijas un cieņu nevien kā krietns karavīrs un garnizona priekšnieks, bet
arī kā atsaucīgs un rosīgs sabiedrisks darbinieks. Bez tiešiem karavīra
pienākumiem, viņš vienmēr atradis laiku un iespēju būt klāt arī tur, kur gājusi
runa par latviskās apziņas izkopšanu un stiprināšanu Austrumlatvijā. Aktīvi
līdzdarbojies Latviešu b-bā viņš pierādījis, ka nav vienaldzīgs vērotājs, bet
rosīgs darītājs. Bez viņa atbalsta nav palicis neviens labs sabiedrisks
pasākums, neviens labs nodoms Latvijas stiprināšanai un latviskai Latvijai.”
1940. gada 16. jūnijā agrākais Daugavpils garnizona komandieris ģenerālis
Rūdolfs Bangerskis apciemo savu pēcteci Žani Bahu un prasa, ko komandieris darīs
sakarā ar padomju ultimātu. Mazrunīgais, bet inteliģentais un patriotiskais
Žanis Bahs nosvērti atbild:
“Mēs, ģenerāļa kungs, darīsim tikai to, ko mums pavēlēs priekšniecība, un
tā mums pavēl krievus ielaist. Komisija jau ir izbraukusi uz robežu šos
“draugus” sagaidīt.”[8]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada oktobrī ģenerāli Žani Bahu atvaļina. Ģenerāli
apraksta kā mazrunīgu, bet inteliģentu un morāli stingru, kurš nepadodas
panikai vai sajūsmai par paveikto. Strādā par plānotāju PSRS Upju flotes tautas
komisariāta Rīgas rūpnīcā. 1940. gada 20. decembrī apcietināts, izvests uz
PSRS.
1941. gada 18. jūlijā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija par piederību pie sazvērnieku organizācijas
uz nāvi notiesā Žani Bahu un vēl piecus
Latvijas virsniekus. Nošauts pēc nāvessoda sprieduma 1941. gada 16. oktobrī
Maskavā.
2018. gada 27. oktobrī bijušā staļiniskās PSRS Iekšlietu tautas
komisariātā jeb NKVD Piemaskavas specobjektā “Komunarka” teritorijā atklāta
Piemiņas siena ar 6609 čekistu nošauto cilvēku vārdiem. Uz Piemiņas sienas ir
atrodams arī Žaņa Baha vārds.
III šķiras Lāčplēša Kara ordeni
(1925);
II un III šķiras Triju Zvaigžņu
ordeni (II šķira 1937. gadā, III šķira 1929);
Aizsargu Nopelnu krustu;
Igaunijas Ērgļa ordeni;
Polijas “Polonia Restituta” ordeni;
III šķiras Zviedrijas Šķēpa ordeni;
2. un 3. pakāpes Krievijas Svētā Staņislava
ordeni ar šķēpiem;
III šķiras Krievijas Svētās Annas
ordeni ar šķēpiem.[9]
[1] Plkv. Žanis Bachs iecelts par divīzijas komandieri un paaugstināts par
ģenerāli // Tēvijas Sargs, Nr.22 (29.05.1936), 18. lpp.
[2] Citur Satiķu pagastā,
piemēram, Melderis, J. 6000 latviešu
virsnieku likteņi Otrā pasaules kara gados. Rīga: Latviešu virsnieku
apvienība, 2017, 29. lpp.
[3] Lāčplēša gara mantinieks
// Latgales Vēstnesis Nr.128 (1938, 21. nov.), 3. lpp.
[4] Ģenerālis Žanis Bahs (1885-1941) / No Kara muzeja vietnes,
pieejams: http://www.karamuzejs.lv/lv/Izstades/generali/generalis_ZanisBahs.aspx
[5] Ciganovs, Juris “Īpašās atzīmes” vēsta… // Raksts
apollo.lv, pieejams: https://www.apollo.lv/4947172/ipasas-atzimes-vesta
[6] Latvijas Kara muzejs, BIĶERĪTIS
- balva, pasniegta Latvijas armijas pulkvedim Žanim Baham //NMKK
[sk.25.08.2020]. Pieejams: http://www.nmkk.lv/Items/ItemViewForm.aspx?id=28172
[7] Lāčplēša gara mantinieks // Latgales Vēstnesis Nr.128 (1938, 21.
nov.), 3. lpp.
[8] Ģenerālis Žanis Bahs
(1885-1941) / No Kara muzeja vietnes, pieejams:
http://www.karamuzejs.lv/lv/Izstades/generali/generalis_ZanisBahs.aspx
[9] Ģenerālis Žanis Bahs
(1885-1941) / No Kara muzeja vietnes, pieejams: http://www.karamuzejs.lv/lv/Izstades/generali/generalis_ZanisBahs.aspx
Materiālu sagatavojusi Elza Āboliņa
Talsu Galvenā bibliotēka
2020
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta