Paulīna Bārda (Talsu novada muzeja arhīva foto; TNMM11426) 

Paulīna Bārda

(Lībagi)

(1890. gada 8. jūnijs – 1983. gada 7. oktobris)

dzejniece

Dzimusi Emma Puskalne

Dzimusi Jelgavā laukstrādnieka ģimenē. Uz Jelgavu viņas vecāki Ede un Indriķis aizgājuši no Nurmuižas (Lībagu) “Buļniekiem”, pirms tam tur nodzīvojot čertus gadus.[1]

Paulīna Bārda mācījusies Pastendes pagastskolā, vēlāk – Stendes pamatskolā. Dzīvojusi Pastendes Remplīnes lopu muižā, vēlāk “Mariņos”, kas mūsdienās atrodas Lībagu pagastā.[2]

1905. gadā pārcēlusies uz Rīgu. Strādājusi aptiekā par grāmatvedi un aptiekāra mācekli. Vēlāk sapazinusies ar Frici Bārdu (1880-1919) un abi 1915. gadā mijuši gredzenus.

Strādājusi par skolotāju Rīgas ebreju skolā, laikrakstā par tulkotāju un vēlāk apgādā “Valters un Rapa” par korektori.

Pirmais dzejolis „Namdurvīs” (veltīts Fricim Bārdam) publicēts laikrakstā „Latvijas Sargs” 1920. gadā, vēlāk regulāri Latvijas dažādos preses izdevumos publicēti dzejoļi, stāsti un pastāsti.

Pirmais dzeju krājums izdots 1932. gadā – „Vientulības prieks”, kurā dominē dabas un mīlas lirika, vienkāršā izteiksmē pausts rezignācijas apskaidrots pasaules redzējums.

Mūža nogalē iznākuši vairāki citi krājumi, arī dzejoļu grāmatas bērniem. Dzejoļu  krājums bērniem „Vanadziņš un mazputniņš” iznāk 1974. gadā, un „Bērnu dienas” – 1979. gadā.

Kopā ar Antonu Bārdu sakārtojusi Friča Bārdas grāmatas „Dziesmas un lūgšanas dzīvības kokam” (1923) un „Vēstules” (1926). Tulkojusi N. Ņekrasova, J. V. Gētes un A. Puškina dzejoļus.  

Par Paulīnes Bārdas dzejoļiem Alberts Brande raksta:[3]

“Sākot no 1930. g. P. Bārdas dzejoļi parādījušies periodikā. Tās ir glītas, izjustas dziesmiņas, kurām pamatā intīmi pārdzīvojumi. P. Bārdas dzejā trīc rāma rezignācija, šur tur paspīd arī viegls humors. Viņas dzejoļi iespiesti “Latvijas Vēstnesī”, “Lirā”, “Ritumā”, “Brīvā Zemē” u. c.”.

Dzejniece Paulīna Bārda mirusi Rīgā, apbedīta Umurgas kapos.



[1] Kalmanis, Zigurds (sast.) (1996). Ar ceļamaizes riecienu plaukstās: Jaņa Admoviča Stendes 1. pamatskolas darbības apceres. Skrīnis, Dižstende.

[2] Kalmanis. Zigurds (2009). Vējš pār Lībagiem: pagasta vēstures stāsti un apceres.  APL,  Talsi

[3] Brande, Alberts (sast.) (1926). Latvju rakstniecība portrejās. Letas izdevums, Rīga.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Lita Zandberga

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta



 .