Andžejs Beļēvičs 
(Fotogrāfe Lita Zandberga)

Andžejs Beļēvičs

(Talsi)

(1972. gada 6. jūnijs)

Talsu novada literāts, bards, Krišjāņa Valdemāra Talsu teātra aktieris

Dzimis Talsos.

Andžejs –

“talsinieks no matu galiņiem līdz papēžiem”

tā minēts sarunā ar Kristīni Rublovsku rakstā „Mūžīgais students dzīves skolā”.[1]

Andžejs Beļēvičs raksta dzeju, dziesmas un savu dziesmu tekstus, spēlē ģitāru. Viņš aktīvi seko līdzi kultūrā un literatūrā notiekošajam Talsos un Latvijā, pastiprināti interesējas par teātri.

Mācījies Talsu 1. vidusskolā[2]. Uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas 1990. gadā iestājies Rīgas Tehniskās universitātes Radiotehnikas fakultātē, studējis gadu līdz interese par matemātiku un fiziku izsīkusi. No 2016. – 2019. gadam Andžejs Beļēvičs studējis Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžā.

24 gadu vecumā, strādādams par atslēdznieku, ticis pie pirmās ģitāras, ko uzdāvinājis kāds paziņa. Tā nu sācis pieradināt pirkstus pie ģitāras stīgām. Par savu kaismi pret muzicēšanu Andžejs Beļēvičs stāsta:[3]

“Paša sacerētas dziesmas nāca tūlīt līdz ar ģitāru. Vienkāršāk bija domāt spēlējamo pašam, nekā mācīties citu izdomāto. Kaut arī no pirmās piecgades dziesmām esmu ļāvis sev aizmirst visu sarakstīto, pirmās saglabājušās dziesmas ir no 1999-2000. gadiem, tātad ar ģitāru esmu kopā jau 20 gadus. Šajā laikā ir bijuši garāki un īsāki klusuma periodi, tomēr skaļāka vai klusāka dziesmošana ir bijusi līdzās vienmēr.”

Gandrīz 20 gadus, no 1994. līdz 2013. gadam, ir bijis Talsu jauktā kora “Uz augšu” vokālajā sastāvā.

1998. gadā Andžejs Beļēvičs kopā ar kora „Uz augšu” domubiedriem – Andi Grīvu, Agni Ozolu, izveidojuši grupu „MBP” (Mājās Būšu Piecos); vēlāk grupai pievienojies Mārtiņš Kačoreks. Grupa “MBP” aktīvi iesaistījusies Pastendes un Talsu kultūras dzīvē, reiz uzstājusies arī Dānijā. Savā pastāvēšanas laikā, grupas sastāvs veidojis muzikālo noformējumu vairākām Talsu ģimnāzijas teātra studijas “Te” izrādēm. Grupa līdzdarbojusies alternatīvās mūzikas festivāla “Lielummānija” organizēšanā Talsos. 2000. gadā  jauniešu apvienība piedalījies mazpazīstamo grupu popmūzikas festivālā – konkursā “Tu esi pamanīts” Jūrmalā. Muzicējot gan pašu radītus darbus, gan spēlējot ballītes, puišu grupa pastāvējusi līdz 2002. gadam. Pēc grupas likvidēšanas, Andžejs Beļēvičs turpina muzicēt; kopš 2012. gada piedalās atpūtas festivālā “Ma-dara” Ziemupes jūrmalā, uzstājas festivālā “Latvijas Dziesminieku saiets” Jaunpiebalgā (kopš 2015. gada) un kopš 2016. gada piedalās ikgadējā dziesminieku festivālā Vārti Popē.

Andžejs Beļēvičs ir neparasts dziesmu tekstu un kompozīciju autors – viņš ir sarakstījis vairākas dziesmas, tomēr mēdz tās izmainīt atkal un atkal. Kāpēc tā?[4]

“Arī ar jau it kā “gatavajām” dziesmām man ir savdabīgas attiecības – ar laiku, pat ar katru izpildīšanas reizi, dziesmas var mainīties un pārveidoties, mainās temps un ritmi, pat teksti, melodijas un harmonijas. Ļoti reta dziesma gadu gaitā saglabājas permanenti nemainīga. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc necenšos dziesmas ierakstīt vai kā savādāk iemūžināt. Viss ir plūstošs un mainīgs. [..]

Manī nav pietātes pret teksta autorību, muzikālā ideja ir pāri visam. Tāpēc dziesmās cenšos neizmantot citu autoru dzeju, labāk rakstu pats. Vai arī autoram ir jābūt ļoti spēcīgai un neapstrīdamai autoritātei, lai teksts pielāgotos dziesmai nemainīgs. Dziesma nav dzejolis vai tā turpinājums – dziesma pati par sevi ir jau pavisam cits organisms, cita radība. Neatkarīga no dzejnieka radītā. Dzeju bez bažām un sirdsapziņas pārmetumiem mainu tā, kā dziesma prasa.”

Andžejs Beļēvičs ir arī aktieris. Kopš 1995. gada darbojas Krišjāņa Valdemāra Talsu teātrī[5]. Spēlējis Imanta Grosberga, Ingas Krišānes, Ziedītes Začestes, Jolantas Skujenieces[6] režisētajās izrādēs. 2012. gada Talsu, Rojas un Dundagas novadu amatierteātru skatē Andžejs Beļēvičs saņēmis nomināciju „Labākais otrā plāna aktieris” par Gordona Preskota lomu izrādē „Ģimenes svinības” (Dž. Gluatomasa lugā).

2013. gadā nominēts kā „Labākais aktieris” par F. Kafkas lomu Pastendes amatierteātrī izrādē „Kafka un ceļojošā lelle” (režisore I. Kazaka).

Kopsolī ar amatierteātri, muzicēšanu, Andžejs Beļēvičs raksta dzeju. Jau gadiem ilgi viņš darbojas Talsu novada literātu apvienībā[7], kopš 2018. gada ir Talsu literātu apvienības vadītājs.

Ar radošumu apveltītais literāts piedalās Talsu un Kurzemes dzejas dienās. Daļa no Andžeja Beļēviča sarakstītās dzejas publicēta laikraksta „Talsu Vēstis” literārajā lapaspusē „Avots” un novada literātu kopkrājumā „Laiks kā pulkstenis tikšķ” (Talsi, 2007). Andžeja Beļēviča dzeja publicēta arī Kurzemes dzejnieku kopgrāmatā – izlasē „Vārti uz Kurzemi” (2014).

No 2011. gada ar nelielu pārtraukumu strādā Talsu Galvenajā bibliotēkā. 

 

Materiāls par Andžeju Beļēviču iekļauts 2014. gadā izdotajā Talsu Tautas teātra vēstures grāmatā „Sirds uz rampas” (A. Pelēča lasītava). Talsinieka uzstāšanās festivālos aplūkojama video kanālā youtube.com.

Bijis Talsu televīzijas 2018. gada 12. septembra raidījuma “Virtuves sarunas” viesis.

Teātra vēstures grāmatā[8] par Andžeju lasāms:

“Ja Andžejs kaut kam ķeras klāt, tad tas ir ar pilnu atbildību par rezultātu.”

 

Andžeja Beļēviča dzejolis (grām. “Piedziedājums visiem kopā dziedams”, Saldus: Saldus rajona padome, 2009, 72.lpp.):

***

bērniņš uzzīmēja saulīti

un pārplēsa to uz pusēm

 

pusīti dienai kad lietus līs

pusīti pagalvī

sapnīti sasildīt



[1] “Talsu Vēstis” Nr.82 (2014, 17.jūl.), 5.lpp.

[2] kopš 2005. gada Talsu Valsts ģimnāzija

[3] Andžejs Beļevičs: mazliet ubags, mazliet kungs, pats sev sargs un malduguns [interneta resurss].  2016, 7.aug. Dziesminieku festivāls Vārti. Pieejams: http://www.festivalsvarti.lv/varti/8

[4] Turpat

[5] līdz 2014. gadam Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātris

[6] kopš 2011. gada režisore Jolanta Skujeniece ir Kr. Valdemāra Talsu teātra vadītāja

[7] Literātu apvienība pastāv kopš 1953.  gada.

[8] “Sirds uz rampas” Talsi: APL, 2014.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģēja Lita Zandberga

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .