Valentīna Bernāne. O. Lūša foto (Foto no "Cīņa", Nr. 249 (1980. gada 30. oktobris))


Valentīna Bernāne

 (Dundaga)

(1930. gada 30. oktobris – 1995. gada 21. marts) 

ilggadēja Dundagas Kultūras nama vadītāja, jauktā kora un drāmas ansambļa darba veicinātāja


Dzimusi Krāslavas rajona Andzeļu ciemā zemnieku ģimenē. 1947. gadā beigusi Ezernieku vidusskolu, bet 1950. gadā – Maltas sovhoztehnikumu.

1950. gadā Valentīna Bernāne bijusi zootehniķe Rēzeknes rajona lauksaimniecības nodaļā. No 1951. gada līdz 1952. gada maijam bijusi agrozookursu vadītāja Dundagas rajona lauksaimniecības nodaļā. No 1952. gada maija līdz 1953. gada novembrim bijusi patronēto bērnu inspektore Dundagas rajona izglītības nodaļā. Laikā no 1963. gada 9. martam līdz 1993. gada 15. janvārim Valentīna Bernāne bijusi Dundagas Kultūras nama direktore.[1]

Mūža lielāko daļu Valentīna Bernāne dzīvojusi Dundagā. 11 gadi pagājuši, iepazīstoties ar Dundagas cilvēkiem, 30 gadus atdevusi kultūras darbam. Saliedējusi ap sevi darbīgu kolektīvu: noformētājus, mākslinieciskās daļas vadītājus, pulciņu vadītājus, kultūras nama padomes locekļus. Prasmīgi organizējot darbu, panākusi, ka telpas, ko 1963. gadā saņēmusi nožēlojamā stāvoklī un izskatā, kļuvušas mājīgas un labi iekārtotas. Kopā ar nelielo kolektīvu dažu gadu laikā pārvērtusi nama telpas un izvērsusi tajās tik aktīvu darbību, kādu 14 iepriekšējos gados nebija mācējuši mainīgie 17 direktori. Valentīna Bernāne daudz mācījusies patstāvīgi, vērojot kultūras namus citur Latvijā, kā arī ārpus tās - Kazaņā, Moldāvijā, Gruzijā.[2]

Par aktīvu darbu Dundagas kultūras nams jau 1970. gadā izpelnījies teicama kolektīva goda nosaukumu. 1985. gadā kultūras namā darbojušies vairāk nekā 300 pašdarbnieku 10 dažādos kolektīvos. Aktīvi strādājis jauktais koris, drāmas ansamblis, lietišķās mākslas pulciņš, vairāki deju kolektīvi, daiļlasītāji, sieviešu, vokālais ansamblis, deju orķestris. Direktores darba stilā bijis prasīgums un reizē lielas rūpes par katru pašdarbības kolektīvu. Viņa sevišķi rūpējusies par kori un kora mēģinājumiem, bijusi ar to kopā visos koncertos, skatēs un dziesmu svētkos.[3]

1980. gada laikrakstā “Cīņa” Valentīnas Bernānes darbs raksturots šādi:[4]

"Valentīna Bernāne nevada pulciņus. Viņa visur ir klāt (kā labais gars? kā cerbers? — kā nu kuram tobrīd liekas), viņa satur kopā tos, kas reizēm nevar bez noteiktas ievirzes un stingras rokas atbalsta. Gudra namamāte ir mājas gars. Aizvest kultūras dzīvi uz laukiem nav iespējams, tai jāveidojas katrā saimniecībā pašā. Ne jau velti partijas un valdības lēmumos šai problēmai ierādīta nozīmīga vieta, un viss mūsu darbs veltīts tam, lai mēs šos lēmumus godam pildītu."

Savukārt Talsu rajona kultūras nodaļas vadītāja republikas Nopelniem bagātā kultūras darbiniece Skaidra Zvejniece 1980. gada laikrakstā “Cīņa” par Valentīnu Bernāni teikusi šādi:[5]

"Bernāne nenogaida, padomus taujādama, viņa nebaidās un dara."

Valentīna Bernāne apbalvota ar PSRS kultūras ministrijas Goda rakstu, ar Vissavienības nozīmi “Teicamnieks kultūras darbā”, ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas Goda rakstu, kā arī ar Em. Melngaiļa tautas mākslas nama Goda rakstu.

Valentīna Bernāne Mirusi Talsu slimnīcā, apglabāta Anstrupes jaunajos kapos.



[1] Banga (1995. gads).

[2] Turpat.

[3] Turpat.

[4] Būmane Ilze. Ar saimnieces tiesībām // Cīņa, Nr.249 (1980. gada 30. oktobris), 3.lpp.

[5] Turpat.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2020


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .