Ilgonis Bērsons

(Balgale)

(1931. gada 11. jūnijs)

literatūrzinātnieks, literatūras vēsturnieks, filoloģijas zinātņu doktors, publicists, dzejnieks

Dzimis Zentenes (tagad Balgales) pagasta „Mežgrēzās” Jāzepa un Natālijas Matildes (dzimusi Lipsts) ģimenē.[1]

Ģimeni skārušas arī represijas – 1948. gadā tēvs tika apcietināts, bet 1949. gadā māte ar brāli Imantu, tika izsūtīti uz Sibīriju.[2]

Mācījies Dursupes pamatskolā. Pēc tam līdz 1947. gadam – Zentenes pamatskolā. No 1947. gada līdz 1951. gadam mācījies Talsu vidusskolā. Laikā no 1951. gada līdz 1956. gadam studējis Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē.[3]

Līdz 1957. gadam strādājis laikrakstā „Cīņā” kā līdzstrādnieks. No 1957. gada līdz 1959. gadam bijis laikraksta „Cīņa” Literatūras nodaļas vadītājs. No 1959. gada līdz 1960. gadam  - žurnāla „Karogs” Kritikas un publicistikas nodaļas vadītājs. Pēc tam strādājis Latvijas Valsts izdevniecībā par vecāko redaktoru. Vēlāk ticis paaugstināts amatā, un no 1961. gada līdz 1965. gadam bijis galvenā redaktora vietnieks. Laikā no 1966. gada līdz 1971. gadam strādājis Latvijas Padomju rakstnieku savienībā par valdes sekretāru. No 1972. gada līdz 1977. gadam bijis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta zinātniskais līdzstrādnieks Literatūras vēstures nodaļā. Laikā no 1977. gada līdz 1990. gadam bijis žurnāla „Karogs” galvenā redaktora vietnieks. Bijis arī laikraksta „Padomju Karogs” literārās lappuses „Avots” sastādītājs, laikraksta „Rakstnieka Vārds” galvenais redaktors, kā arī Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāja pirmais vietnieks.[4]

Rakstnieku savienības biedrs kopš 1959. gada.[5]

Pirmā publikācija – recenzija par A. Gudaiša-Guzeviča darbu „Romāns par lietuviešu tautas cīņām” laikrakstā  „Padomju Jaunatne” 1953. gada 6. martā. Grāmatās „Latviešu padomju rakstnieki” (1963) un „Padomju Latvijas rakstnieki” (1976) Ilgonis Bērsons apkopojis latviešu rakstnieku biogrāfijas un literāro devumu.[6]

Ilgoņa Bērsona autordarbi ir grāmatas „Literārās pārdomas” (1965), „Bagātība pati neatnāk” (1966) un dzejas grāmata „Celšanās” (1991).[7]

Nozīmīgs Ilgoņa Bērsona darbs ir literatūrzinātnē – literārā mantojuma pētīšanā un popularizēšanā. Sastādījis un komentējis J. Grota Kopotos rakstus, kā arī izveidojis J. Grota dzīves hroniku un bibliogrāfiju. Kopā ar P. Bauģi sastādījis arī J. Jaunsudrabiņa Kopotos rakstus – sarakstījis komentārus, biogrāfisku apceri, sastādījis bibliogrāfiju. [8]

Sakārtojis Apsesdēla, Aspazijas, A. Bārdas, P. Bārdas, K. Freinberga, L. Laicena, Mākoņa, A. Vējāna, E. Vulfa un citu autoru darbu izlases.[9]

Sastādījis literāros almanahus „Varavīksne” daudzu gadu garumā un veicis daudz citus darbus saistībā  ar literāro mantojumu, izpēti un saglabāšanu. Ilgoņa Bērsona rūpēti un sastādīti iznāk Kārļa Skalbes, Aleksandra Grīna un Leonīda Breikša kopotie raksti. Kritikā aplūkojis galvenokārt literārā procesa, īpaši prozas un literatūrkritikas attīstības jautājumus.[10]

Laikrakstā “Talsu Vēstis” 2015. gadā publicēts novada pētnieka un grāmatu autora Elmāra Šmeltes raksts “Rainim tuvi”, kurā stāstīts par ar Talsiem saistītu literātu ieguldījumu Raiņa dzīves un daiļrades atspoguļojumā. Rakstā iekļauta vērtīga informācija arī par Ilgoņa Bērsona darbu Raiņa darbu popularizēšanā un  analīzē.[11]

2001. gadā biedrība „Aleksandra Pelēča lasītava” izdevusi Ilgoņa Bērsona grāmatas „Savā nodabā, savā novadā” 1. daļu, kas ir dienasgrāmata ar laika aptvērumu no 1950. gada 10. jūnija līdz 18. novembrim. Gadu vēlāk iznākusi dienasgrāmatas 2. daļa ar laika aptvērumu no 1950. gada 19. novembra līdz 1951. gada 9. augustam.[12] 2006. gadā biedrība „Aleksandra Pelēča lasītava” izdevusi Ilgoņa Bērsona grāmatu „Labestība”. Grāmatā iekļauta gan autora dzeja, gan apkopoti 89 autora veltījumi dzejā (viens – prozā) Latvijā zināmiem kultūras darbiniekiem, rakstniekiem un tuviem cilvēkiem.[13]

Ilgus gadus Ilgonis Bērsons bijis Talsu rajona literātu konsultants, un viņa veidotā literārā lapaspuse „Avots” veidojusies par vienu no labākajām novadu literārajām lapaspusēm Latvijā.[14]

Ilgonis Bērsons dzīvo Rīgā, taču joprojām viņam ir ciešs kontakts ar novadu un novada literārajām norisēm. Viņš piedalās dzejas pasākumos un rajona dzejas dienās, Kurzemes dzejas dienās un ir klātesošs katrā ar novada literatūru un literātiem saistītos notikumos.[15]

Astoņdesmitajos gados un deviņdesmito gadu sākumā daudz interesantu faktu, kas saistīti ar novada literāro dzīvi un vēsturi tika publicēti rajona laikrakstā Ilgoņa Bērsona sagatvotajā regulārajā rubrikā – hronikā ar nosaukumu „Pirms pusgadsimta”. Ievērojamiem cilvēkiem veltīti apcerējumi Ilgoņa Bērsona grāmatā „Deviņi likteņi.[16]

Par grāmatas „Deviņi likteņi” veidošanu Ilgonis Bērsons stāstījis Maijai Laukmanei rakstā „Tas ir mans liktenis” laikrakstā „Talsu Vēstis”:[17]

"Veidojot šo grāmatu, mēģināju vairāk paļauties uz faktiem, līdz ar to cerot, ka faktu valoda ieviesīs lielāku skaidrību par šīm deviņām personībām, kuras esmu aprakstījis. Grāmatā mēģinu stāstīt ne tikai biogrāfijas, bet galvenokārt to sarežģītību, kas rakstnieka personību veidoja vai ietekmēja. Šajā traģiskajā un smagajā laikā bija trīs iespējas cilvēkam, kurš sevi uzskatīja un pieteica par rakstnieku. Viena – nerakstīt. Tas no mūsdienu viedokļa izskatās ideāli. Viņš tātad ir pretojies un nav piekritis padomju ideoloģijai. Tad es uzreiz komentēju – piedodiet, bet vai viņš vispār būtu saucams par rakstnieku, ja lielu laika posmu spējis nerakstīt? Otrs variants – rakstīt pret režīmu. Ja visi vai daudzi tā darītu, tad agri vai vēlu nonāktu cietumā un kā rakstnieki vairs nepastāvētu vai būtu „pārtraukti” rakstnieki, kādu ir ne mazums. Vēl paliek trešā izeja – ja esi īsts rakstnieks, tad tev savā laikā ir jānokļūst pie lasītāja. Literatūra nevar būt bez lasītāja, vienalga, kādā situācijā. Tas nozīmē publicēties.”

Laikrakstā „Talsu Vēstis” 2001. gadā rakstniece, Ilgoņa Bērsona jaunības dienu kaimiņiene un skolas biedrene Elga Eglāja atklājusi:[18]

„Mēs ar Ilgoni esam bērnības un jaunības dienu kaimiņbērni. Mūsu dzimtās mājās vienu no otras šķir neliels meža stūrītis un pāris kilometru attālums. Mēs esam beiguši vienas un tās pašas skolas – pamatskolu Zentenē, ģimnāziju Talsos. Mūsu ceļi izšķīrās liktenīgajā četrdesmit devītajā. Es kopā ar māti un mazo brālīti Imantu vienā lopu vagonā aizceļojām uz Sibīriju, Ilgonis laimīgā kārtā palika Talsos. [..] Pēc daudziem gadiem mēs satikāmies dzimtajā pusē, atguvuši savas dzimtās mājas, viņš – Mežgrēzas, es – Jaunbolas.”

Ilgonis Bērsons joprojām aktīvi iesaistās Latvijas kultūras dzīvē, Rakstnieku savienības rīkotajos svētkos un Ē. Hānberga vadītajā “Omulības klubiņa” pasākumos. Turpinās darbs arī Kārļa Skalbes rakstu izdošanā.

2014. gadā izdevniecība „Mansards” izdevusi Ilgoņa Bērsona grāmatu „Segvārdi un segburti”[19], bet 2016. gadā izdota „Segvārdi un segburti” 2. grāmata.[20]

2019. gadā apgādā „Zinātne” tika izdota Madaras Eversones sastādītā grāmata „Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos (1947-1990)”.[21] Madara Eversone par šo grāmatu saņēma Aleksandra Pelēča literāro prēmiju.[22]

Ilgonis Bērsons ir apbalvots ar 4. šķiras Atzinības krustu par nopelniem Latvijas labā.[23]



[1] LU LFMI. Ilgonis Bērsons. Pieejams: https://literatura.lv/lv/person/Ilgonis-Bersons/871646 [Sk. 09.04.2021.].

[2] Turpat.

[3] Turpat.

[4] Turpat.

[5] Latvijas Radošo savienību padome. Ilgonis Bērsons. Pieejams: http://www.makslinieki.lv/profile/Ilgonis-B%C4%93rsons/ [Sk. 12.04.2021.].

[6] Turpat.

[7] Turpat.

[8] Turpat.

[9] Turpat.

[10] Turpat.

[11] Šmelte Elmārs. Rainim tuvi // Talsu Vēstis, Nr.110 (2015. gada 30. septembris), 7.lpp.

[12] LU LFMI. Savā nodabā savā novadā. Pieejams: https://www.literatura.lv/work/1172680?lang=de [Sk. 12.04.2021.].

[13] LU LFMI. Labestība. Pieejams: https://www.literatura.lv/darbs/Labestiba/1171772 [Sk. 12.04.2021.].

[14] Talsu Galvenā bibliotēka (2011). Talsu novadniekam, literatūrzinātniekam Ilgonim Bērsonam – 80. Pieejams: https://www.talsubiblioteka.lv/talsu-novadniekam-literaturzinatniekam-ilgonim-bersonam-80/ [Sk. 12.04.2021.].

[15] Turpat.

[16] LU LFMI. Deviņi likteņi. Pieejams: https://www.literatura.lv/en/work/Devini-likteni/443921 [Sk. 12.04.2021.].

[17] Laukmane Maija. Tas ir mans liktenis // Talsu Vēstis, Nr.67 (2001. gada 9. jūnijs), 3.lpp.

[18] Eglāja Elga. Vai jūs pazīstat Ilgoni Bērsonu? // Talsu Vēstis, Nr.67 (2001. gada 9. jūnijs), 3.lpp.

[19] LU LFMI. Segvārdi un segburti. Pieejams: https://www.literatura.lv/darbs/Segvardi-un-segburti/443845 [Sk. 12.04.2021.].

[20] LU LFMI. Segvārdi un segburti. Pieejams: https://www.literatura.lv/lv/work/Segvardi-un-segburti-2-gramata/939037 [Sk. 12.04.2021.].

[21] Talsu Galvenā bibliotēka (2011). Talsu novadniekam, literatūrzinātniekam Ilgonim Bērsonam – 80. Pieejams: https://www.talsubiblioteka.lv/talsu-novadniekam-literaturzinatniekam-ilgonim-bersonam-80/ [Sk. 12.04.2021.].

[22] Talsu novads (2020). Pasniedz Aleksandra Pelēča literāro prēmiju. Pieejams: https://talsunovads.lv/zinas/kultura/pasniedz-aleksandra-peleca-literaro-premiju/ [Sk. 12.04.2021.].

[23] Likumi.lv. Par apbalvošanu ar Atzinības krustu. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/119812-par-apbalvosanu-ar-atzinibas-krustu [Sk. 12.04.2021.].

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta



 .