Renāte Blumberga

(Talsi)

(1971. gada 26. februāris) 

Lībiešu etniskās un kultūras vēstures pētniece, vēstures doktore, lībiešu kultūras portāla veidotāja un redaktore, tulkotāja, grāmatu autore

Dzimusi Talsos.[1] Māte -  žurnāliste Gundega Blumberga.

Mācījusies Talsu pamatskolā. vēlāk Talsu 1. vidusskolā.

Studējusi Latvijas Universitātē un 1997. gadā ieguvusi filozofijas maģistra grādu, bet 2002. gadā – vēstures doktora grādu. Studējusi arī Baltijas jūras somu valodas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē un Helsinku universitātē.[2]

Profesionālā darbība lielākoties saistīta ar lībiešiem. Strādājusi par žurnālisti un redaktori Valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Lībiešu krasts” izdotajā mēnešrakstā  “Līvli”. No 1997. gada līdz 2010. gadam strādājusi par lībiešu etniskās un kultūras vēstures pētnieci Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā. Vairākas reizes lasījusi lekciju kursu “Lībiešu etniskā un kultūras vēsture” Latvijas Universitātes somugristikas studentiem.[3]

No 2009. gada līdz 2013. gadam vadījusi darba grupu, kas sagatavojusi izdošanai līdz šim plašāko rakstu krājumu par lībiešu vēsturi, valodu un kultūru – „Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra”. Bijusi arī viena no šī izdevuma zinātniskajām redaktorēm un vairāku rakstu autore. 2011. gadā šis krājums iznācis igauņu valodā Tallinā, bet 2013. gadā – latviešu valodā Rīgā.[4]

No 2015. gadā strādājusi pie Somijas fonda “Kone” finansēta pētījuma “Lībiešu valoda un kultūra vēstulēs un dokumentos”.[5]

Renāte Blumberga pievērsusies arī lībiešu valodas jautājumiem: apzinājusi lībiešu valodas avotus arhīvos, sagatavojusi vairākus rakstus par lībiešu valodas leksiku un strādājusi Helsinku Universitātes projektā “Morfoloģiskā analizatora izveide somugru mazākumtautību valodām”.[6]

Viena no lībiešu valodas un kultūras portāla „Livones.net” veidotājām un redaktorēm, kā arī viena no Lībiešu kultūras centra dibinātājām. Strādājusi arī valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” izveidošanas darba grupā. Renāte Blumberga tulkojusi arī zinātnisko un daiļliteratūru no igauņu un somu valodas.[7]

2007. gadā apgāds „Dienas Grāmata” izdeva Renātes Blumbergas tulkoto somu rakstnieka Risto Isomeki ekoloģisko trilleri „Sarasvatī smiltis”.[8]

Renāte Blumberga publicējusi vairāk nekā 40 zinātniskus un ap 60 populārzinātniskus rakstus par lībiešiem Latvijā un ārvalstīs. Viens no nozīmīgākajiem pētījumiem ir 2006. gadā izstrādātā monogrāfija „Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem”.[9]

Par pētījumu „Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem” tika saņemta Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Latvijas veicināšanas balva un Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva par 2006. gada sasniegumiem humanitārajās zinātnēs. 2013. gadā par lībiešu pētījumiem viņai piešķirta Baltijas Asamblejas balva zinātnē.[10]

2014. gadā tikusi ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli.[11]

2014. gadā žurnālā „Lilit” publicēts plašs Noras Ikstenas raksts par Renāti Blumbergu un tajā lasāms:[12] 

"Kopš Baltijas asamblejas balvas dibināšanas 1994. gadā zinātnē to saņēmušas tikai 3 sievietes no Latvijas. Literatūrzinātniecei Janīnai Kursītei un mākslas zinātniecei Elitai Grosmanei pērn pievienojās lībiešu vēstures un valodas pētniece Renāte Blumberga."

2014. gadā grāmata „Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” tikusi izvirzīta Aleksandra Pelēča prēmijai, kas iedibināta 2000. gadā, un tai iespējams izvirzīt gan reģionālas, gan valsts nozīmes darbus, kas sarakstīti par Talsu novadu.[13]

Sarakstījusi grāmatu ,,Lībiešu tautas nama vēsture : No ieceres līdz atklāšanai''.  2022. gadā saņēmusi par šo grāmatu Aleksandra Pelēča literāro prēmiju.

Par Renāti Blumbergu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Papildināja Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta