Arvīds Blūmentāls (foto no httpliteratura.lvlvpersonviewid=873290)

Arvīds Blūmentāls

(Dundaga)

(1925. gada 19. marts — 2006. gada 13. oktobris)

Austrālijas aborigēnu pētnieks, krokodilu mednieks

Dzimis Dundagas “Būdenos”.[1] Tēvam Gustavam piederējusi liela vecsaimniecība ar 260 hektāriem zemes. Ģimenē bijuši trīs dēli – Arvīds bijis vidējais.[2]

Mācījies Talsu Valsts ģimnāzijā.[3]

1942. gada februārī iestājies 25. Abavas brīvprātīgo bataljonā.[4] Vēlāk iestājies Latviešu leģiona 15. divīzijā. Vairākas reizes ticis smagi ievainots. Otrā pasaules kara beigās pie Berlīnes nokļuvis padomju okupācijas zonā, bet pārbēdzis uz amerikāņu zonu, tad nokļuvis angļu zonā un atkal ticis sagūstīts atpakaļ amerikāņu zonā. Dienējis ne vien latviešu, bet arī franču leģionā.[5]

Iestājies Alterfrādes lauksaimniecības skolā, vēlāk strādājis mežā.[6] Izmācījies arī par krāsotāju un strādājis dažādās firmās.[7]

1951. gadā Arvīds Blūmentāls izceļojis uz Austrāliju.[8]

Par Arvīda Blūmentāla dzīves sākumu Austrālijā Silvijas Skromules sagatavotajā materiālā “Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsu novada ļaudis pasaules ceļos” lasāms:[9] 

"Viņš izmācās valodu, strādā, veicas labi, bet nekur nevar atrast māju vietu, nevar atrast sirdsmieru. Dedzīgā latvieša sirdi saista austrāliete Vanda. Lai nopelnītu naudu un iekarotu Vandas mīlestību, viņš dodas džungļos medīt krokodilus. Mīļoto sievieti iegūt  neizdodas,  toties  piedzimst  leģenda  par  Krokodilu  Hariju,  kā  viņu  dēvē Austrālijas kontinentā."

Austrālijā, Kvīnslendā sācis nodarboties ar krokodilu medībām, kad tās aizliegtas, pārcēlies uz dzīvi netālu no Kūberpedijas un nodarbojies ar opālu rakšanu. Pakāpeniski izveidojis eksotisku dzīvesvietu ar nosaukumu “Krokodila ligzda”, kas bijis viens no iecienītākajiem tūrisma objektiem apkaimē.[10] Par Arvīdu Blūmentālu un viņa alu tikušas uzņemtas vismaz 30 dokumentālās filmas un TV sižeti.[11] 

Arvīds Blūmentāls krokodilu medībās (foto no httpliteratura.lvlvpersonviewid=873290)


Tāpat Silvijas Skromules sagatavotajā materiālā par Arvīdu Blūmentālu lasāms:[12] 

"„Dzīve  ir  pārāk  īsa,  lai  kaut  ko  nopietnu  uzsāktu,”  Arvīds  rakstīja  uz  Talsiem savai  bijušajai  kaimiņienei  dundadzniecei  Maija  Brūverei.  Latviešiem  Arvīds  ir vienīgais tik daudzās jomās. Grāmatā „Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks” Rimants  Ziedonis  rakstīja,  ka  Blūmentāls  ir  emigrants  no  Latvijas,  kas  izvēlējies nevis  pārtikuša  mietpilsoņa,  bet  dēkaiņa  dzīvi.  Savā  mūžā  Blūmentāls  nomedījis aptuveni 40 000 krokodilu."

Savus piedzīvojumus Austrālijā Arvīds Blūmentāls aprakstījis 1957. gadā izdotajā grāmatā „Latvietis krokodilu mednieks Austrālijā” un 1958. gadā izdotajā grāmatā „Ilgas pēc saules”. Savukārt, 2000. gadā kopā ar Rimantu Ziedoni izdevis grāmatu “Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks”.[13]

Arvīds Blūmentāls ar savu dzīvi un piedzīvojumiem devis impulsu filmas “Krokodils Dandijs” veidotājiem. Tiek uzskatīts, ka viņš bijis prototips kino iemūžinātajam krokodilu Dandijam.[14]

Arvīda Blūmentāla māsīca, pensionētā  skolotāja Anita Bormane Silvijas Skromules sagatavotajā materiālā “Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsu novada ļaudis pasaules ceļos” rakstījusi:[15]

"Traka drosme, pārgalvība un nepārspēts stāstnieka talants  viņā  sabalsojās  ar  smalku  emocionalitāti  un  īstenu  vecās  paaudzes kurzemnieku džentelmeniskumu. Krokodilu mednieks un opālu racējs, rakstnieks un mākslinieks. Un mūžīgais mīlētājs. Meitenes pēc viņa ilgojās Latvijā un visās plašās pasaules malās.  Krokodilu  Harijs  patiesi  bija dzimis  brīvībai."Arvīds Blūmentāls bijis  slavens  arī  ar  to, ka viņš  apprecējies  ar īstu vācu baronesi, bijis pirmais  latvietis,  kurš  kopā  ar  aborigēniem  svinējis  Līgo  svētkus,  lidojis  ar helikopteru  iepirkt  viskiju  un bagāžniekā audzējis rozes. Arvīda Blūmentāla vaska figūru iespējams aplūkot Londonā Tiso kundzes vaska figūru muzejā.[16]

1995. gadā Arvīda Blūmentāla piemiņai Dundagā uz akmens kaudzes tika uzstādīts tēlnieka Oļega Skaraiņa veidots dzelzsbetona krokodils. Akmenī pie tā iekalts teksts “Kurzemes vēsturei un stipro vīru piemiņai”. Pirms tam krokodils tika izvadāts pa leģionāru cīņu vietām Kurzemē. Šim notikumam tika veltīta arī kino režisora un operatora Ivara Selecka dokumentālā filma “Gājiens ar krokodilu”.[17] 2000. gadā Arvīdu Blūmentālu savai video dienasgrāmatai “Austrālijas sirdsakmens” filmējis kinorežisors Ansis Epners.[18]

Dundagā izveidotā piemiņas vieta Arvīdam Blūmentālam, foto - Dainis Kārkluvalks (httpwww.talsuvestis.lv20200324arvids-blumentals-driz-jau-butu-simtgadnieks)


Arvīds Blūmentāls miris Dievidaustrālijā, Kūberpedijas  slimnīcā  2006.  gada  13.  oktobrī.[19]

 



[1] Skromule, S. (sagat.) (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsu novada ļaudis pasaules ceļos. 48.lpp.  

[2] Literatura.lv. Arvīds Blūmentāls. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/view?id=873290 [sk. 25.11.2020.].

[3] Tamsons, I. (2013). Sargā savu tēvu zemi. 161.lpp.

[4] Turpat.

[5] Literatura.lv. Arvīds Blūmentāls. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/view?id=873290 [sk. 25.11.2020.].

[6] Skromule, S. (sagat.) (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsu novada ļaudis pasaules ceļos. 48.lpp.  

[7] Tamsons, I. (2013). Sargā savu tēvu zemi. 164.lpp.

[8] Turpat.

[9] Skromule, S. (sagat.) (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsu novada ļaudis pasaules ceļos. 49.lpp.  

[10] Literatura.lv. Arvīds Blūmentāls. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/view?id=873290 [sk. 25.11.2020.].

[11] Skromule, S. (sagat.) (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsu novada ļaudis pasaules ceļos. 51.lpp

[12] Literatura.lv. Arvīds Blūmentāls. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/view?id=873290 [sk. 25.11.2020.].

[13] Turpat.

[14] Skromule, S. (sagat.) (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsu novada ļaudis pasaules ceļos. 51.lpp

[15] Turpat.

[16] Turpat.

[17] Literatura.lv. Arvīds Blūmentāls. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/view?id=873290 [sk. 25.11.2020.].

[18] Turpat.

[19] Skromule, S. (sagat.) (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. Talsu novada ļaudis pasaules ceļos. 52.lpp

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2020


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .