Arturs Braunfelds

(Lībagi)

(1891. gada 23. marts – 1979. gada 9. novembris)

arhitekts

Dzimis Stendes pagastā lauksaimnieku ģimenē.[1]

1980. gada izdevumā „Tehnikas Apskats” Arturs Braunfelds raksturots šādi:[2]

"Kā kurzemnieks viņš bija apveltīts ar lielu darba gribu, izturību un plašu vērienu, reizē būdams atklāts un sirsnīgs cilvēks."

1910. gadā uzsācis studijas Rīgas Politehniskajā Institūtā arhitektūras nodaļā. Studijas pabeidzis 1917. gadā Maskavā, kur Pirmā pasaules kara laikā bija pārcelts Rīgas Politehniskais Institūts. Par savu diplomdarbu, kas bijis kādas baznīcas projekts, ieguvis inženiera-arhitekta grādu, kā arī arhitekta A. Reinberga prēmiju, kas tikusi piešķirta par labāko diplomdarbu.[3]

Studiju gados sācis strādāt E. Laubes arhitektūras birojā Rīgā. Praktiskās aroda prasmes apguvis sava tēva būvuzņēmumā. Vēlāk, izturot attiecīgus Rīgas Ģildes pārbaudījumus, ieguvis mūrnieka meistara diplomu. Maskavā viņš strādājis franču būvfirmā „Deshayes et Cie”, kurā tajā laikā strādājuši vairāki latviešu inženieri. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis par arhitektu Latvijas hipotēku bankā, bet vēlāk atvēris pats savu arhitektu biroju.[4]

Arturs Braunfelds projektējis un uzcēlis īres namus Rīgā, ģimenes mājas un vasarnīcas Rīgas jūrmalā, Ogrē un citur, kā arī skolu, biedrību un pagasta namus laukos.[5]

Par labu ēku iekšējo iedalījumu un iekārtu atrisinājumiem saņēmis godalgas un atzinības rakstus.[6]

1944. gadā emigrējis uz Vāciju. Strādājis pie IRO un ASV armijas būvnodaļā Nirnbergā.[7]

1950. gadā kopā ar ģimeni emigrējis uz ASV un dzīvojis Sirakūzās, Ņujorkas pavalstī. Vietējā universitātē papildinājis angļu valodas zināšanas, kā arī apguvis pāris arhitektūras priekšmetus. Vēlāk Sirakūzu universitātē strādājis par vecākā arhitekta asistentu.[8] Laikā no 1961. gada līdz 1962. gadam dzīvojis Losandželosā. Vēlāk pārcēlies uz Oklendu Kalifornijā, kur aizvadījis pēdējos dzīves gadus.[9]

Arturs Braunfelds bijis aktīvs arī sabiedriskajā dzīvē. Viņš darbojies studentu korporācijā „Selonija”, piedalījies Latvijas arhitektu biedrības dibināšanā un izveidošanā Rīgā, vairāk nekā 10 gadus bijis latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes valdes loceklis Sirakūzās.[10]

Miris Oklendā, Kalifornijā.[11]



[1] Leimanis Eižens. Piemiņas un atceres // Tehnikas Apskats, Nr.89 (1980. gada 1. maijs), 19.lpp.

[2] Turpat.

[3] Turpat.

[4] Turpat.

[5] Turpat.

[6] Turpat.

[7] Turpat.

[8] Turpat.

[9] Turpat, 20.lpp.

[10] Turpat.

[11] Turpat.

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta