Daina Bruņiniece

(Balgale)

(1955. gada 22. jūlijs)

ilggadēja televīzijas žurnāliste, raidījuma „Savai zemītei” vadītāja un grāmatu autore

Dzimusi Rīgā. Desmit gadus dzīvo Zemgalē, Glūdā. Pēc tam pārvācas uz dzīvi Balgalē. Ģimenē ir trīs meitas, vecākā māsa Līga, jaunākā Laima un vidējā māsa Daina Bruņiniece. Daina Bruņiniece ir precējusies ar Jāni Gavaru. Ģimenē ir dēls Kalvis.

Žurnāliste Sarmīte Kleinberga sarunā ar Dainu Bruņinieci uz jautājumu par dzimto pusi un bērnības iespaidiem, saņem atbildi:[1]

„Bērnības vietās ir īpašas izjūtas un fluīdi. Tur paliek kaut kas tāds, kas pievelk. To nemaz nevar aprakstīt. Jo tālāk dzīvo, jo tev tiešām šķiet, ka zāle bijusi zaļāka un debesis zilākas. Tikai dzīvojot saproti, kāda bagātība ir bērnība, ja esi varējis aizvadīt to tik brīnišķīgā vietā, kāda ir Kurzeme un Balgales pagasts.”

Bērnībā Daina Bruņiniece nodarbojas ar lietām, kas pārsvarā aizrauj puišus, spēlē futbolu, spēlē kariņus. Maza būdama, Daina Bruņiniece aizraujas ar tehniskām lietām. Reiz mājās saplīst gludeklis un Daina Bruņiniece nolemj to salabot. Pirmais mēģinājums beidzas ar to, ka visā mājā pazūd elektrība. Daina Bruņiniece vēlreiz izpēta gludekli un saprot savu kļūdu, un beigās to salabo. 12, 13 gadu vecumā ar draugiem Daina Bruņiniece iemācās salabot salauzto mopēdu.

Dzīvojot laukos, nākas daudz strādāt. Visas garās biešu vagas un siena laiks – visam Daina Bruņiniece ir gājusi cauri. Skolu Daina Bruņiniece sāk apmeklēt sešos gados. Daina Bruņiniece absolvē Dursupes pamatskolu. Līdz ar to agri beidz vidusskolu un saskaras ar problēmu, kas raksturīga daudziem vidusskolas beidzējiem – neziņa, ko darīt pēc absolvēšanas. Pēc vidusskolas, lai atbalstītu mammu gadu strādā Dursupes skolā par pionieru vadītāju.

Skolas laikā Dainai Bruņiniecei padodas sacerējumu rakstīšana, un 16 gadu vecumā raksta dzeju, ko vēlāk publicē vietējā Talsu avīzē. Dzejnieks Aleksandrs Pelēcis jauno censoni iedrošina. Pēc šī iedrošinājuma Daina Bruņiniece avīzei sāk rakstīt biežāk un cītīgāk.

Dainas Bruņinieces vecākā māsa mācās par agronomi, prakses laikā vecākā māsa ļauj braukt ar traktoru, un tas vidējai māsai ļoti patīk. Pēc šī notikuma Daina Bruņiniece nolemj, ka kļūs par agronomi. Topošā studente cītīgi mācās, lai varētu iestāties izvēlētajā mācību iestādē. Dainas Bruņinieces sajūsma par agronoma profesiju sarūk brīdī, kad vajag mācīties par mietsakni, tad Dana Bruņiniece saprot, ka agronomija topošo studenti tomēr neaizrauj.

Daina Bruņiniece dodas uz Rīgu studēt žurnālistiku Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļā. Televīzijā studente nokļūst nejauši prakses laikā. Trešajā kursā nolemj pamēģināt ko jaunu, nevis tikai rakstošo žurnālistiku, tāpēc izmēģina darbu televīzijā. Televīzija ir Dainas Bruņinieces vienīgā darbavieta līdz pat šodienai.

Daina Bruņiniece sāk strādāt ziņu raidījumā “Panorāma”, kurā gatavo sižetus par lauku dzīvi un izaicinājumiem laukos. Tiek izveidots atsevišķs raidījums par dzīvi laukos ar nosaukumu “Savai zemītei”. Tas televīzijā tiek translēts no 1988. gada piecpadsmit gadu garumā. Raidījums ir ilgstošākais raidījums par laukiem, lauku cilvēkiem un darbiem kopš atmodas laika. Daudzu gadu laikā tas ir iekarojis skatītāju simpātijas, uzticību un interesi. Raidījums 1997.gadā iegūst “Populārāka raidījuma” goda nosaukumu un saņem “Zelta globusu”, gūst uzvaru vairākos starptautiskos televīzijas konkursos. Šo televīzijas pārraidi pēc ilgu gadu raidīšanas pārtrauc dažādu apstākļu sakritība. Pēc piecpadsmit gadu translēšanas raidījuma “Savai zemītei” vietā ir skatāms raidījums “Province”. Raidījuma filmēšanas gadi ir ļoti interesanti, un laiks, kas rit pēc raidījuma, ir laba gandarījuma piepildīts.

Daina Bruņiniece izveido radošo studiju “Savai zemītei”, kurā reizē ir gan direktore, gan producente. Kopā ar studijas kolēģiem darbojas dažādu projektu ietvaros. Vasarā veido raidījumu ciklu par laukiem, ir sagatavojusi vairākas videofilmas, kurā atspoguļo sakopto lauku sētu konkursu vērojumus.

2001. gadā izdevniecībā „Avots” nākusi klajā Dainas Bruņinieces aprakstu grāmata „Ticot, cerot un mīlot” (sērija „Savai zemītei”). Grāmatas rakstīšanā piedalās trīs cilvēki. Ēriks Hānbergs raksta savu daļu, Aivars Berķis savu un žurnāliste savu. Grāmatas radīšanā būtu iesaistījies arī Imants Ziedonis, kurš arī pēc atmodas izrādīja interesi par lauku sētām un tajās notiekošo, bet veselības dēļ grāmatas rakstīšanas procesā nepiedalās. Grāmatā iekļautas simts visīpašākās saimniecības no raidījuma “Savai zemītei”. Grāmatā iekļautas trīs saimniecības arī no Talsu rajona – Sabiles novada “Vijolītes”, Lībagu pagasta “Maķīškalns” un Guntas un Igurda Baņķu “Kauliņi” Ārlavas pagastā.

2007. gadā apgādā „Jumava” nāk klajā grāmata „100 lauku sētas Latvijā”, kur Daina Bruņiniece ir viena no grāmatas autoriem kopā ar Ēriku Hānbergu un Aivaru Berķi. Šajā grāmatā ir dokumentēti Latvijas lauku sētas atjaunotās Latvijas pirmajos piecpadsmit gados.

2010. gadā Daina Bruņiniece sāk jaunu projektu “Es – savai zemītei”. Pieliekot raidījuma nosaukumam vārdu es, tas ir kā akcents – ko tieši Daina Bruņiniece var un dara savai zemītei.

Gadu gaitā skatītāji ir iemīļojuši raidījuma vadītājas gaišo dzīves tvērumu un patieso mīlestību pret lauku dzīvi. Par klasiku ir kļuvis Dainas Bruņinieces iemīļotā frāze: “Cilvēki ir mana baznīca”.

Raidījuma vadītāja ir mantojusi privātmāju Jelgavā, kuru atjauno. Privātmājas sētā ir dārzs, kur žurnāliste pati ir izzāģējusi ābeles pēc zinātnieces Māras Skrīveles ieteikumiem. Daina Bruņiniece sapņo par siltumnīcu, kur audzēt tomātus, gurķus, dilles. Šajā mājā žurnāliste mazliet var piepildīt alkas pēc zemkopības. Dainai Bruņiniecei vajag vietiņu, kur var radoši padarboties. Puķudobēs žurnāliste stāda rozes un dārzā veidojas peoniju dārzs, stādiem trūkst vieta, kur tos stādīt.

Daiņa Bruņiniece 2007. gadā sāk vadīt raidījumu “Veselības studija ar Daiņu Bruņinieci”. Raidījumu cikls veidots, lai cilvēkiem liktu padomāt par savu veselību, kas sabiedrību rosinātu darīt visu, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un pašsajūtu.



[1] Kleinberga, S. Šis laiks prasa daudz // Talsu Vēstis Nr.7 (2003, 18. janv.), 5. lpp.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane 

Rediģējusi Elza Āboliņa

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .