Vilnis Bumbiers

(Sabile)

(1955. gada 12. maijs)

matemātikas un fizikas skolotājs Sabiles vidusskolā, bijušais Sabiles vidusskolas direktors, mūziķis, komponists

Vilnis Bumbiers izdevis divus mūzikas albumus. 2005. gadā iznācis albums ar nosaukumu „Vakarvējš” sērijā „Latviešu šlāgermūzikas kolekcija”.[1] 2008. gadā izdots mūzikas albums – „Lauskas”, kas ticis veltīts Latvijas 90. un Sabiles 755. dzimšanas dienai.[2]

Viļņa Bumbiera komponētās dziesmas izpilda novadnieki – Dzintars Čīča, Anrijs Būmanis, Iveta Sēruma, Normunds Tropiņš, Laima Začeste un Juris Alksniņš. Vairāku dziesmu vārdu autori ir Talsu novada dzīvojoši dzejnieki.[3]

Mūzikas pazinēji mēdz dēvēt Vilni Bumbieru par „Kurzemes Raimodu Paulu”, jo arī viņa dziesmas ir izteikti melodiskas un klausītāju ātri iemīlētas.[4]

Žurnāliste Ilze Kārkluvalka 2012. gadā publicētajā rakstā ““Vilnis un Normunds”, vienkārši un precīzi”  sarunājās ar Vokāli instrumentālā  dueta  “Vilnis un Normunds” dalībniekiem un veidotājiem -  komponistu un taustiņinstrumentālistu Vilni Bumbieru  un ģitāristu Normundu Tropiņu. Abi šī vokāli instrumentālā dueta vīri ir, kā saka žurnāliste: “ar saknēm un piederības izjūtu Sabilei”. Par abu kopīgā darba sākuma posmu Normunds Tropiņš stāstījis:[5]  

"[..] Mēs gan bijām pazīstami nedaudz iepriekš. Jau spēlējām katrs savā vietā. Atceramies, ka Sabilē vecos labos laikos bija uzņēmuma «Somdaris» klubs, un bija Sabiles kultūras nams. Vilnim mamma bija «Somdara» kluba vadītāja, un man iznāca šad tad tur arī Vilni satikt. Es biju muzikants «Somdarī», un Vilnis spēlēja kultūras nama orķestrī. Man no sava ansambļa iznāca šķirties. Ne jau nu kādu īpašu domstarpību dēļ, bet — jauni puiši visi, ātri aizsvilstas, ātri aiziet katrs uz savu pusi. Pirms manis no «Somdara» ansambļa uz Sabiles kultūras namu bija aizgājis bundzinieks Rihards Lunde. Viņš mani aicināja pievienoties, nevis mest mūziku pie malas un ne no šā, ne no tā turēt sveci zem pūra. Toreizējie kultūras nama muzikanti neiebilda, un tā 1982. gada jūnijā vai jūlijā pirmo reizi aizgāju pie viņiem, bišķīt pamēģināju, un tā sāku tur spēlēt."

Raksta turpinājumā Vilnis Bumbiers piebildis:[6] 

"Tovasar biju beidzis dzīvot Rīgā, pārcēlos uz Sabili. Pēdējais arguments par labu tādai izvēlei bija tas, ka toreizējais Sabiles kultūras nama direktors Kleimanis dabūja tiem laikiem diezgan elegantu aparatūru, un tad es sapratu, ka mana vieta ir Sabilē. Tā ka mēs vienā gadā ar Normundu ieradāmies kultūras namā — es jau biju priekšā, kad viņš pievienojās."

Viļņa Bumbiera komponētās dziesmas dziedājušas un turpina dziedāt Elīna un Niceta Stariņas, Paula Cine, Laima un Katrīna Začestes, Iveta Sēruma un citi dziedošie sabilnieki.

Par ieguldījumu ar paliekošu nozīmi Sabiles novada kultūras dzīvē mūziķa un komponista Viļņa Bumbiera vārds 2005. gada 18. novembrī tika ierakstīts Sabiles pilsētas Goda grāmatā.



[1] Valdmane Ingrīda. Latvijā skan „Vakarvējš” // Talsu Vēstis, Nr.124 (2005. gada 25. oktobris), 2.lpp.

[2] Vigi.lv. Bumbiers Vilnis Lauskas CD. Pieejams: https://vigi.lv/lv/katalogs/shop/filmas-un-muzika/muzika-cd/bumbiers-vilnis---lauskas-cd/ [sk. 22.02.2021.].

[3] Valdmane Ingrīda. Latvijā skan „Vakarvējš” // Talsu Vēstis, Nr.124 (2005. gada 25. oktobris), 2.lpp.

[4] SIA „Izdevniecība Rīgas Viļņi”. (2009). “Kurzemes Raimonda Paula” dziesmu izpildītājs Normunds Tropiņš nu Talsu novadā noteiks ne tikai muzikālo gaumi, bet arī saimniecisko darbību. Pieejams: https://vilnis.jauns.lv/raksts/zinas/231212-slagerdziedonis-diriges-talsu-novadu [sk. 22.02.2021.].

[5] Kārkluvalka Ilze. „Vilnis un Normunds,” vienkārši un precīzi // Talsu Vēstis, Nr.143 (2012. gada 12. decembris), 6.lpp.

[6] Turpat.

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .