Irma Celma

(Lībagi)

(1921. gada 26. jūnijs – 2011. gada 29. janvāris)

lauksaimniecības zinātņu doktore, vecākā zinātniskā līdzstrādniece, sarkanā āboliņa selekcionāre

Dzimusi Ukrainā, Harkovas apgabala Kupjanskas pilsētā, kur Pirmā pasaules kara laikā evakuēta viņas tēva darba vieta – Rīgas rūpnīca „Vezuvs”. 1922. gadā kopā ar vecākiem atgriezusies Latvijā.[1]

Mācījusies Rīgas 3. ģimnāzijā. 1940. gadā uzsākusi studijas Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē.[2]

Otrā pasaules kara laikā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Kurzemi un uzsākusi dzīvi Talsos.[3]

1945. gadā sākusi strādāt Talsu rajona Sēklu kvalitātes Valsts inspekcijā.[4] Paralēli darbam turpinājusi mācības Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā un 1947. gadā to absolvējusi ar izcilnieces diplomu. 1949. gadā tikusi iecelta par Talsu rajona Sēklu kvalitātes Valsts inspekcijas vadītāju.[5] 1955. gadā viņa iestājusies aspirantūrā pie profesora K. Bamberga. No 1957. gada strādājusi Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijā, turpinot Jāņa Lielmaņa iesākto  āboliņa selekcijas darbu.[6]

Irma Celma vadījusi neskaitāmas lekcijas, kā arī plaši atpazīstama ar simtiem publikāciju. Viņa piedalījusies dažādu pētījumu izstrādē saistībā ar āboliņa un citu zālaugu sēklkopību, kā arī agrotehniku.[7]

Irma Celma ir divu izcilu sarkanā āboliņa šķirņu — ‘Stendes agrais’ un ‘Dižstende’ autore.[8]

Tikusi ievēlēta par Latvijas Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas Goda locekli, kā arī aktīvi piedalījusies dažādu sabiedrisko organizāciju darbībā.[9]

1974. gadā Irma Celma apbalvota ar LPSR AP prezidija Goda rakstu. 1978. gadā saņēmusi medaļu „Darba Veterāns”, bet no 1981. gada ir LPSR Nopelniem bagātā agronome.[10]

Latvijas Zinātņu akadēmija 2000. gadā piešķīrusi Irmai Celmai mūža stipendiju un goda nosaukumu Dr. honoris.[11]

Irma Celma ir arī Latvijas Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prēmijas „Sējējs” laureāte par sarkanā āboliņa šķirņu veidošanu un audzēšanu augsnes auglības uzlabošanai un augstvērtīgas lopbarības iegūšanai.[12]

1981. gadā izdota Irmas Celmas grāmata „Sarkanais āboliņš”.

Apglabāta Talsu Jaunajā kapsētā.



[1] Timenote.info. Irma Celma. Pieejams: https://timenote.info/lv/Irma-Celma [Sk.15.04.2021.].

[2] Turpat.

[3] Turpat.

[4] Turpat.

[5] Apinis L. Agronome Irma Celma // Padomju Karogs, Nr.24 (1953. gada 24. februāris), 1.lpp.

[6] Timenote.info. Irma Celma. Pieejams: https://timenote.info/lv/Irma-Celma [Sk.15.04.2021.].

[7] Turpat.

[8] Par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu // Latvijas Vēstnesis, Nr.169/170 (2000. gada 11. maijs).

[9] Timenote.info. Irma Celma. Pieejams: https://timenote.info/lv/Irma-Celma [Sk.15.04.2021.].

[10] Par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu // Latvijas Vēstnesis, Nr.169/170 (2000. gada 11. maijs).

[11] Turpat.

[12] Turpat.

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .