Fricis Dambekalns
(Roja)

(1885. gada 31. jūlijs – 1965. gada 8. augusts)

kuģu būvētājs un īpašnieks, tālbraucējs kapteinis

Dzimis Kaltenes “Kaulos” Jāņa Dambekalna (dz. 1849. gadā) un Lizetes (dz. 1857. gadā; meitas uzvārds Kreicberga) ģimenē. Fricim Dambekalnam ir vecāks brālis Jānis. Burinieku būvi Kaltenē Dambekalni sāk 19. gadsimta otrajā pusē. Dzimtas vīri Kaltenē ir uzbūvējuši 21 burinieku. 1884. gadā pirmie savam kuģim dod Latvijas (“Latwija”) vārdu. Fricis Dambekalns bija precējies ar Talsu maiznieka Otto Hermana Kēzeļa (Kesel) (1850-1918) meitu Valeriju un dzīvojis sievastēva mājā Talsos, Ūdens ielā 5. Friča Dambekalna ģimenē meita Ērika un dēls Pauls.

Mācījies Fr. Cirķeļa 4 klašu privātskolā, Rojas jūrskolā, pēc tam 1906. gadā absolvē Ventspils jūrskolā. Tajā pašā gadā iztur pārbaudījumus Mangaļu jūrskolā kā eksterns uz 1. šķiras kapteiņa grādu, pēc tam brauc kā stūrmanis, vēlāk kā kapteinis uz lielajiem buriniekiem. Sešpadsmit gadu vecumā sāk iet jūrā ar trīsmastu gafelšoneri “Indrik”. Pirmā pasaules kara laikā ir Krievijas Baltijas jūras flotē komandiera palīgs, navigators uz transporta kuģa “Mītava”. Pēc tam strādā par komandieri uz mīnu licēja un naftas transportkuģa “Ņina”, tur strādā līdz kara beigām. Kuģi, uz kuriem Fricis Dambekalns ir kapteinis: burinieks “Uranus”(1920-1926), tvaikonis “Vaidava”(1926-1934). Kuģis “Vaidava” veic reisus no Baltijas jūras ostām uz Ziemeļjūras, Biskajas līča, Āfrikas rietumu piekrastes un PSRS ziemeļu ostām. “Vaidava” pārvadā akmeņogles, kokmateriālus, zemesriekstus, linus, cukuru. 1934. gada maijā Bristoles līcī pie ieejas Leneli ostā kuģis uzbrauc sēklī, pārlūzt un tiek atzīts par neglābjami bojātu. Apkalpe izglābta, bet kuģa vraks pārdots sagriešanai lūžņos. Fricim Dambekalnam ar brāli Jāni Dambekalnu piederēja divi kuģi. 1908. gadā būvēts trīsmastu gafelšoneris “Uranus” un 1921. gadā būvēts divmastu gafelšoneris “Auseklis”.

Dibinoties Latvijas valstij, Fricis Dambekalns organizē Rīgas ostas policiju. Lieliniekiem ienākot Rīgā, 1919. gada sākumā kopā ar dažiem valdības un iestāžu locekļiem ar tvaikoni “Maiga” evakuējās uz Liepāju. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada decembrī, tas ir pirmais kuģis, uz kuru pacēla Latvijas Republikas karogu brīvības cīņu laikā. Boļševikiem tuvojoties Rīgai, ar kuģi no Rīgas uz Liepāju Lielbritānijas kara flotes eskorta vadībā dodas daudzi Latvijas nacionālās armijas karavīri un bēgļi. Latvijas Brīvības cīņu laikā kuģis “Maiga” tiek izmantots par vienīgo Latvijas transportkuģi satiksmei starp sašķeltajiem Latvijas Republikas armijas daļām reisos Liepāja (vēlāk arī Ventspils) – Tallina. Starp 1917. gada februāra un oktobra apvērsumu Krievijā Fricis Dambekalns ar kuģi dodas uz Helsinkiem. Sieva Valērija dodas vīram līdzi, jo ir bērniņa cerībās. Ceļā uz Helsinkiem uz kuģa piedzimst dēls Pauls Fricis (1917. gada 7. septembris-2006. gada 26. jūnijs). Dēlu kristīja kapteinis, tāpēc Somijas arhīvos nav atrodams ieraksts par dēla piedzimšanu. Dēla dzimšanas vieta ir Ūsimā Somijā.

Pēc Pirmā pasaules kara Fricis Dambekalns atver manufaktūras veikalu, bet pēc pāris gadiem pats to likvidē. No 1935. gada – Rīgas ostas iecirkņa priekšnieks, bet divus gadus vēlāk kļūst par Rīgas ostas priekšnieku. 1935. gada “Jūrnieks” izdevumā par Frici Dambekalnu raksta: [1]

“Fricis Dambekalns pieder pie mūsu spējīgākiem un iecienītākiem kuģu vadītājiem. Sekmīgās jūrnieku gaitās pavadījis vairāk kā 30 gadus. Pazīstams arī jūrnieku sabiedriskā dzīvē kā redzamāko biedru biedrs, un nesen iecelts Latvijas jūrnieku arodbiedrības valdē.”

1944. gadā ar ģimeni dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1947. gadā pārceļas uz dzīvi ASV.

Apbalvots ar Atzinības krustu. To dibina 1710. gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938. gadā un atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004. gadā. Ar Atzinības krustu apbalvo cilvēkus par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskata uzticīgu un uzcītīgu kalpošanu valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana.

Dēls 1974. gadā izdod grāmatu angļu valodā “Beyond the Horizons: The Story of our Family” (no angļu valodas “Aiz horizonta: mūsu ģimenes stāsts”). Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā glabājas Dambekalnu dzimtas burinieku un jūrnieku fotogrāfijas, fotogrāfiju negatīvi par laika posmu no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam. Šie materiāli ir tālbraucēja kapteiņa Friča Dambekalna dēla Paula dāvinājumi 1993. gadā.

Miris Medisonā, Viskonsinas štatā ASV, kur arī apglabāts.

Par Frici Dambekalnu kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Elza Āboliņa

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta