Gundars Daudze

(Talsi)

(1965. gada 9. maijs)

ārsts, bijis Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs

Dzimis Rīgā medicīnas studentu ģimenē. Bērnība un pirmie skolas gadi pavadīti Talsos, kur pēc Rīgas medicīnas institūta beigšanas tika nosūtīti viņa vecāki.[1]

Mācījies Talsu 2. astoņgadīgajā skolā.[2]

Sarunā ar žurnālisti Aigu Naudiņu rakstā „Tai brīdī tu uzņemies otra cilvēka dzīvības funkcijas” laikrakstam „Talsu Vēstis” Gundars Daudze aklājis:[3]

"Talsi ir mana bērnības pilsēta, jo ar šo vietu saistās visjaukākās atmiņas. No Talsiem aizbraucām, kad pabeidzu 3. klasi. Palika draugi un skolas biedri. Toreiz bija skumji pārcelties uz dzīvi Rīgā. No skolas gadiem atceros latviešu valodas un literatūras skolotāju Šmiteres kundzi un krievu valodas skolotāju Ezerošas kundzi. Viņas bija stingras un ar savām prasībām."

1975. gadā Gundara Daudzes tēvam piedāvāja nodaļas vadītāja amatu Rīgas pilsētas 4. slimnīcā, tāpēc ģimene pārcēlusies atpakaļ uz galvaspilsētu.[4]

Mācījies Rīgas 49. vidusskolā, kuru absolvējis 1983. gadā. Pēc tam iestājies Rīgas Medicīnas institūta Pediatrijas fakultātē, kuru absolvējis 1989. gadā. Vēl gadu pēc absolvēšanas turpinājis mācības internatūrā ārsta anesteziologa – reanimatologa specialitātes iegūšanai.[5]

Paralēli studijām strādājis Gaiļezera slimnīcas reanimācijas nodaļā.[6]

Pēc studiju beigšanas, Gundars Daudze ticis nosūtīts uz Ventspils slimnīcu, kur sācis strādāt anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļā par ārstu anesteziologu – reanimatologu. 1996. gada 1. novembrī Gundaru Daudzi iecēla par Ventspils slimnīcas galveno ārstu. Viņš bijis gados jaunākais rajona centrālās slimnīcas galvenais ārsts Latvijā. Pēc slimnīcas reorganizācijas, Gundars Daudze kļuvis par SIA „Ventspils slimnīca” valdes locekli, taču vienlaikus turpinājis pildīt arī slimnīcas galvenā ārsta pienākumus un, papildus administratīvajam darbam ikdienā, turpinājis strādāt par ārstu anesteziologu – reanimatologu, lai uzturētu savu profesionālo kvalifikāciju.[7]

Aktīvi līdzdarbojies  Latvijas Anesteziologu – reanimatologu asociācijā un Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijā, kā arī Latvijas slimnīcu biedrībā.[8]

1997. gadā kļuvis par Ventspils pilsētas domes Veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieku. 2001. gadā iestājies politiskajā organizācijā "Latvijai un Ventspilij” un kļuvis par šīs partijas valdes locekli. Vēl pēc četriem gadiem kandidējis pašvaldību vēlēšanās un ticis ievēlēts par Ventspils pilsētas domes deputātu. Domē viņš strādājis Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja amatā un turpinājis veikt darbu arī Veselības aizsardzības komisijā.[9]

2006. gadā Gundars Daudze no "Zaļo un zemnieku savienības", kas sadarbojusies ar partiju „Latvijai un Ventspilij”, saraksta ticis ievēlēts 9. Saeimā. 2006. gada novembrī ticis apstiprināts Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra amatā.[10]

2007. gada 24. septembrī Gundaru Daudzi ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju. Neraugoties uz saspringto darba grafiku un lielo pienākumu nastu, kas bija jāveic Saeimas priekšsēdētāja amatā, viņš turpinājis dežūras slimnīcā, lai nezaudētu savu ārsta kvalifikāciju.[11] Saeimas priekšsēdētāja amata pienākumus pildījis līdz 2010. gada 2. novembrim.[12]

Laikā no 2011. gada 8. jūlija līdz 2014. gada 3. novembrim bijis Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas vadītājs.[13]

2011. gadā nolicis Saeimas deputāta mandātu. 2014. gadā kandidējis 12. Saeimas vēlēšanās un ticis ievēlēts 12. Saeimā, kur pildījis Saeimas priekšsēdētāja biedra pienākumus. 2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā no "Zaļo un Zemnieku savienības".[14]

Par Gundaru Daudzi kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta