Talsu Galvenās bibliotēkas arhīva foto. 

Aldis Denčiks

(Lauciene)

       (1970. gada 19. augusts)

vēsturnieks, novadpētnieks, Nurmuižas gids

Aldis Denčiks ir Nariņciemnieks ceturtajā paaudzē. Izglītojies Laucienes, Rojas, Cēsu un Talsu skolās[1].

Aldis Denčiks ir Nurmuižas vēsturisko materiālu krātuves veidotājs.

Laucienes pagasta Pļavu Papardes – māja, kur dzīvojuši Alda Denčika vecvecāki; tagad Papardes kopj un apsaimnieko A. Denčiks[2].

Par savu vectēvu Žani Albertu Eihvaldu A. Denčiks stāsta žurnālistei Ilzei Kārkluvalkai rakstā “Fotogrāfijās apstādināts laiks: atmiņās un bildēs turpinās dzimtas stāsti”:

“Mans vecaistēvs ir dzimis talsenieks, Talsu puika. Tā kā viņš dzimis 1911. gadā, tad varat iedomāties, ka drīz jau sākās Pirmais pasaules karš. Mans vecvectēvs aizgāja līdzi krievu armijai  un paņēma līdzi vecāko dēlu Ernestu (atgriezās kādā 19. vai 20. gadā, precīzi to vairs nemāku pateikt). Vecvecmamma kopā ar diviem maziem bērniem pārvācās uz Pļavām, jo pilsētā iztikšana bija grūta. Strādāja par kalponi, dzīvoja Ciemīšu ērberģī. Interesantākais ir tas, ka vecaistēvs redzējis pašu Kārli Kretuli. Teica man, ka burlaks esot bijis un visi viņu saukuši par Priekšnieku. Vecaistēvs redzējis arī to, kā kretulieši iztaisa slēpni gandrīz pie tagadējās Pļavu autopieturas un apšauj landesvēra priekšpulku. To vecaistēvs, toreiz tāds puišelis, no koka zarotnes noskatījies”[3].

No uzkrātajiem novada materiāliem Aldis Denčiks sevī kā dzīvā enciklopēdijā ierakstījis nozīmīgas un aizmirstībai neatļaujamas ziņas par ēkām, cilvēkiem un vietām, kas saistās ar Laucieni un Pļavām.

Laikraksta “Talsu Vēstis” 2016. gada 4. novembra numurā izlasāma Alda Denčika raksts “Sveiciens no pagātnes”, kur novadpētnieks un vēstures liecību uzkrājējs stāsta:

“7. oktobrī Nurmuižā starp ķieģeļu lauskām kolēģi atrada dīvainu ķieģeli, kam zem biezas apmetuma kārtas varēja stūros nojaust rakstu zīmes. (..)Pēc vairāku diennakšu peldes apmetuma kārta padevās un atsedzās, kā jau nojautām, teksts. Pārsteigts par šādu vēstījumu, sākumā pat nespēju izlasīt. Bet, pārlasot vēl un vēl, sapratu: “Kam skaneet juhs druhmajie Svani!” (kam skaniet jūs, drūmajie zvani!) bija izlasāms vēstījums. Steigā mēģināju atcerēties šīs revolucionārās vārsmas, piedēvējot rindas gan Rainim, gan E. Veidenbaumam. Tikai pievakarē uzzināju, ka šis revolucionāru dziesmas autors ir Jānis Akuraters (1876 – 1937) un tā tapusi 1905. gada revolūcijas laikā. Ķieģeļa izcelsmes avotu varam tikai minēt. Ticamākais, ķieģelis izgatavots tuvākajā Nurmuižai piederošajā ķieģeļceplī, kas senatnē atradās tagadējo “Ceplīšu” mājas rajonā. Veidojot šādu skrejlapu mālā, ķieģeļcepļa kalpi tādējādi pauduši savu atbalstu 1905. gada revolūcijai un neapmierinātību pret pastāvošo iekārtu. Iegūstot šo 111 gadus seno vēstījumu, tiek papildināta Nurmuižas vēsturisko materiālu kolekcija ar unikālu eksponātu – vēstuli mālā”[4].

Laikrakstā “Talsu Vēstis” 2017. gada 24. aprīļa numurā izlasāms Sabīnes Blūmentāles raksts ”Baložu pastā” atklāja sezonu”. Rakstā lasāms par notikumu, saistītu ar Mākslas dienām, kad Brīvās Mākslas telpā “Baložu pasts” skatāmas vairākas izstādes. Autors vienai no izstādēm  – “Nariņciema bilžu meistars” ir Alda Denčika dāvana Talsiem simtgadē. Tekstā lasāms:

“Viņa vectēvs Žanis Rihvalds iemūžinājis 20. gadsimta 30. gadu Nariņciema ikdienu fotogrāfijās un pat bilžu negatīvos, kas skatāmi pret gaismu. A. Denčiks fotogrāfijas atradis, pats tās restaurējis, noformējis un izstādījis”[5].

2019. gadā Aldim iznācis pirmais literārais darbs – bērnības atmiņu grāmata “Nariņciema stāsti". 2022. gadā notika grāmatas “Ciemu ciems Pļavciems” atvēršanas svētki. Grāmata ir par Talsu novada Laucienes pagasta Nariņciemu, Pļavmuižu, Fridriķmuižu un tuvāko apkārtni, ko novada iedzīvotāji atpazīst zem viena nosaukuma – Pļavas. Grāmata par apvidus vēstures līkločiem, ļaudīm, dabu, kultūras dzīvi un sadzīvi. Grāmatas autori ir Aldis Denčiks un Elmārs Šmelte. Grāmata 2023. gadā  tika izvirzīta Aleksandra Pelēča literārajai prēmijai, un saņēma lasītāju simpātijas balvu[6].

2022. gada 16. septembrī Ventspils koncertzālē “Latvija”, notika tūrisma gada balvas ”Lielais Jēkabs 2022” pasniegšanas ceremonija. Balvu nominācijā "Nurmuižas dvēsele’’ saņēma Nurmuižas gids Aldis Denčiks[7].

Par Aldi Denčiku kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2023

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta