skolotājs un ģeogrāfs, vairāku ģeogrāfijas mācību grāmatu autors, TZO kavalieris
Dzimis Dundagas pagasta Pēterkužniekos[1].
Tēvs Pēteris Draviņš, māte Marija.Māte ir Krišjāņa Barona jaunākā māsa, pirms laulībām uzvārdā Baron. Sieva Vera, dzimusi Sokolovska, strādājusi Kubeles skolā par skolotāju[2].
Pirmā Friča Dravnieka skola bija Kubeles skola. Vēlākos savas dzīves gados viņš ar pateicību un lielu cieņu atceras savus Kubeles skolas skolotājus, sākot ar Ernestu Dinsberģi. Pēc Kubeles skolas beigšanas iestājies Dundagas Ķirspēles skolā. Tālākā izglītošanās Talsu pilsētas skolā[3].
Fricis Dravnieks beidzis Pēterburgas Skolotāju institūtu, kā arī Pēterburgas Augstāko komerczinātņu institūtu. Bijis skolotājs Doles salas skolā, Majoros, Bigauņciemā, Jēkabpils un Talsu pilsētas skolās, Mangaļu jūrskolā un vairākās skolās Krievijā. Ventspilī, vēlāk Jelgavas ģimnāzijas inspektors[4].
Sarakstījis mācību grāmatas „Ģeogrāfijas metodika”, „Vispārīgā ģeogrāfija” u. c. Rakstījis rakstus par pedagoģiskiem un ģeogrāfijas jautājumiem žurnālos[5].
Interesanti izlasīt dundadznieka Ernesta Ābola rakstu “Pēterkužnieku darbarūķis”, publicētu laikraksta „Talsu Vēstis” 1993. gada 24. aprīļa numurā. Šo rakstu papildina Friča Dravnieka brāļameitas Sofijas Dravnieces atmiņas par savu tēvoci: [6]
Apbrīnoju, cik viņš varēja būt mierīgs, nezinu gadījuma, kad viņš varēja būt satraukts vai paceltu balsi. Darīja visiem tikai labu. Ja varēja līdzēt, tad katram līdzēja. Ģimenes dzīve bija ļoti saskanīga, sieva Vera bija īsts dzīvesdraugs. Krieviete, apņemta Pēterburgā, augusi pilsētas labos apstākļos, bet gāja vīram līdzi visās grūtībās un pielāgojās. Kad 1921. gadā abi pārbrauca, Vera neprata latviski, arī abu dēli ne. Bet īsā laikā valodu iemācījās, nolika eksāmenu un dabūja skolotājas tiesības latviešu vidusskolā’’.
Šajā rakstā izlasāmas arī agronomes Elzas Sniķeres atmiņas: [7]
"1951. gadā „Plintiņos” bija Lisenko kolhoza kantoris. Fricis Dravnieks agri, agri nāca uz darbu no Kužniekiem taisni pa taku. Pļava piesnigusi, koki apsarmojuši. Vīram pusdienu soma pār plecu, pusmētelītis vaļā, galva kaila. „Grāmatvedi, kā jums nav auksti?”- „Vai tad pavasarī kādam salst? „- skan pretim. Viņš ar savu balto ķīļbārziņu izskatījās kā īsts Ziemassvētku vecītis. Un arī tikpat labsirdīgs bija. Bija ļoti smalkjūtīgs, inteliģents. Neesmu dzirdējusi, ka kādam kaut ko nelaipni atbildētu. Valdes sēdēs, kur dažkārt gāja karsti, viņš ar savu rāmo valodu centās strīdniekus nomierināt."
Apbalvots ar Triju Zaigžņu ordeni[8].
Apglabāts Kužnieku kapsētā Dundagā[9].
[1] Dravnieks,
Fricis, 1873-1967.
Autobiogrāfiskas atmiņas / Fricis Dravnieks. - B.v. :
b.i., 1963. - ... lpp. - Friča Dravnieka autogrāfiskās atmiņas 1.-56. lpp.;
Zofijas Dravnieces atmiņas par Frici Dravnieku 1.-10. lpp.
[2] Krišjānim Baronam – 180 • Aleksandra Pelēča lasītava (pelecalasitava.lv) [skatīts 15.03.2023]
[3] Dravnieks,
Fricis, 1873-1967.
Autobiogrāfiskas atmiņas / Fricis Dravnieks. - B.v. :
b.i., 1963. - ... lpp. - Friča Dravnieka autogrāfiskās atmiņas 1.-56. lpp.;
Zofijas Dravnieces atmiņas par Frici Dravnieku 1.-10. lpp.
[4] Turpat.
[5] Fricis Dravnieks (timenote.info) [skatīts 15.03.2023]
[6] Ernests Ābols. Pēterkužnieku darbarūķis// Talsu Vēstis, Nr. 47(1993.gada 24.aprīlis), 6.lpp.
[7] Turpat.
[8] Latvijas Ģeogrāfijas biedrībai 90 by Latvijas Universitātes Bibliotēka - Issuu [skatīts 15.03.2023]
[9] Fricis Dravnieks (timenote.info) [skatīts 15.03.2023]
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2023
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
