Tīcs Dzintarkalns (Imanta Tamsona grāmatas "Skolotājs un vēsturnieks Teodors Dzintarkalns dzīvē un darbos" (2020) vāks)

Tīcs Dzintarkalns      (Lībagi/Dundaga/

Talsi)

          (1874. gada 22. februāris – 1937. gada 7. jūnijs)

        Novadpētnieks, skolotājs, kultūras darbinieks

No 1922. gada līdz 1933. gadam bijis skolotājs Talsu vidusskolā un Talsu Valsts ģimnāzijā. Ļoti savdabīgs skolotājs, kura prasības bieži neaprobežojās tikai ar konkrētā mācību priekšmeta pasniegšanu pēc programmās izvirzītajiem priekšrakstiem: skolotājs T. Dzintarkalns mācību darbam pievērsies radoši, liekot bērniem pašiem sacerēt dzejoļus, stāstus, vākt folkloras materiālus un rosinādams savus skolniekus apgūt vairāk, nekā faktiski uzdots iemācīties.[1]

1923. gadā nodibinājis Valsts Talsu vidusskolas kultūrvēstures muzeju. Tā paša gada februārī līdz septembrim T. Dzintarkalns ieņēmis Talsu pilsētas galvas amatu un 11. jūnijā Talsos uzņēmis pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti.[2]

Skolotāja sirdsdarbs bija novada vēstures pētīšana, aprakstīšana un saglabāšana. 1924. gadā nodibināta Latvijas senatnes pētīšanas biedrības Talsu nodaļa, kur Tīcs Dzintarkalns bijis viens no aktīvākajiem dalībniekiem. Piedalījies ekspedīcijās, vācis materiālus, senas grāmatas, dokumentus, pierakstus.[3] Interese par folkloru, tradīcijām un seno latvisko dzīvesveidu rosināja iesaistīties dievturu draudzē, kur tolaik darbojušies jau vairāki novada skolotāji, ārsti un mākslinieki. Tīcs Dzintarkalns kļuvis par Talsu dievturu draudzes vadītāju.

T. Dzintarkalns savās mājās Talsos “Dzintari” izveidoja dievturu svētnīcu. Mājas iekštelpu izdaiļošanu veicis mākslinieks Kārlis Sūniņš. Senlatviskas pils torņa galā uzlecošas saules simbols, žogi ar latviskiem ornamentiem; bijis altāris, kur nolikt ziedus. Augšstāva istabā uz katras sienas bija gleznots viens no gadalaikiem. Noskaņu paspilgtina liriskie uzraksti — tekstu gleznojumi uz sienām.[4] Turpat ārpusē vēl tagad garāmgājēji var saredzēt īpašu mazu akmens mājiņu, savulaik celtu sunim Ojāram.[5]

Sagatavojis un 1927. gadā izdevis grāmatas „1905. gada revolūcija Talsos un apkārtnē”, „Vadonis pa Talsiem un apkārtni” un „Talsu pilskalns pirms 1000 gadiem”. Daudz rakstu publicējis rajona presē un citos izdevumos. Ar T. Dzintarkalna atbalstu 1937. gadā iznācis Talsu un Tukuma studentu enciklopēdiskais izdevums „Talsu novads”, kasir saturiski pilnīgs materiāls par Talsu novada senvēsturi, notikumiem un attīstību.[6]

2003. gadā Talsu muzeja vēstures nodaļas speciāliste Inese Vempere teikusi šādi[7]: 

“Cilvēkam ir dotas acis, lai viņš redzētu, ausis, lai viņš dzirdētu, un rokas, lai strādātu. Katram mums ir dotas sirds, lai sajustu laiku, citādi tas aiziet zudībā. Man liekas, ka Teodoram Zaudmanim piemita visas šīs labās īpašības, jo viņš redzēja, dzirdēja, strādāja un savu dzīves laiku, tāpat arī iepriekšējo paaudžu vērtīgo devumu Laikam ļoti labi izprata.”

2015. gada laikrakstā “Talsu Vēstis” novada pētnieks Imants Tamsons publicējis rakstu ar nosaukumu “Toreiz un tagad”, kurā lasāms par T. Dzintarkalnu un mājām “Dzintari” – Talsos dzimušās vācbaltu rakstnieces un dzejnieces Elizabetes Olgas Otīlijas redzējumā. Rakstniece 1959. gadā uzrakstījusi atmiņu grāmatu par Talsiem “Dzimtene mūsos”. Grāmatas satur nodaļu – ”Dzintaru sēta”.[8]

Teodors Dzintarkalns apbedīts Talsu novada Sukturu kapos. Kapa pieminekli senlatviskā izpildījumā pēc  Talsu novadpētnieka Zigurda Kalmaņa ierosmes un izpildījuma 1988. gadā uzstādīja T. Dzintarkalna atdusas vietā.

Par Teodoru Dzintarkalnu lasāms arī Zigurda Kalmaņa grāmatā “Vējš pāri Lībagiem” (2009) nodaļā “Novada ļaudis” un Imanta Tamsona sastādītajā grāmatā “Skolotājs un vēsturnieks Teodors Dzintarkalns dzīve un darbos” (2020). 2024. gadā Talsu Galvenā bibliotēka sagatavojusi tematisko krājuma izlasi "tīcs Dzintarkalns", kas izvietota bibliotēkas abonementā.

Par Tīcu Dzintarkalnu kopkatalogā