Mazirbes skolas rokdarbu skolotāja
Dzimusi Mazirbē. Grabu saimnieku Kriša un Lizetes Reinvaldu ģimenē.
Pēc viņas zīmējumiem darināti tērpi Mazirbes jauktajam korim 1948. gada Dziesmu svētkiem Rīgā. Mirdza Ermanbrika organizēja lībiešu tautas tērpu atjaunināšanas pasākumus Mazirbē 1947. – 1948. gadā. Koris, tērpies lībiešu tautas tērpos, veiksmīgi piedalījās svētkos[1].
Laikā no 1935. gada līdz 1938. gadam mācījusies Rīgas Valsts Mākslas amatniecības skolas sieviešu rokdarbu nodaļā, skolu beidzot ar diplomdarbu „Mazirbes baznīcas altārsegas izgatavošana”.
Pēc Otrā pasaules kara lībiešu sieviešu tautastērpa tālāka attīstība saistīta ar toreizējā Mazirbes pamatskolas skolotāja un direktora Rūdolfa Ermanbrika un viņa dzīvesbiedres Mirdzas Vilmas Ermanbrikas aktivitātēm dziedāšanas un rokdarbu jomā. Rīgā 1948. gada jūlijā notika X Dziesmu svētki jeb Padomju Latvijas Dziesmu svētki, kuriem sevišķi rosīgi gatavojās Mazirbes jauktais koris. Bija iesākta arī tautastērpu gatavošana. Lībiešu sieviešu tautastērps tika darināts skolotājas Vilmas Mirdzas Ermanbrikas vadībā un pēc viņas zīmējumiem. Bijusī skolotāja par to pastāstīja sekojošo:
”Skolas laikā katrai skolniecei bija jāuzšuj tautastērps. Nolēmu uzšūt lībiešu tērpu. Lindraku strīpu krāsas noskatījos no savas vecāsmātes, blūzes apkakli un jostu - no Jaunaņņu Ķērstes. Metāla daļu atliekas bija kapos, ko tolaik atrada Mazirbē pie manu vecāku Grabu mājām. Pēc kara šādus tērpus uzšuva arī Mazirbes koristes. Mums bija 1948. gada fotogrāfija kopā ar dažādām atsauksmēm par kori, to skaitā arī Aleksandra Čaka atsauksme. Mēs šos materiālus vieglprātīgi atdevām kādai Kultūrizglītības tehnikuma audzēknei diplomdarba izstrādāšanai. Noticot, ka viņa šos unikālos materiālus atdos, mēs pat viņas uzvārdu nepierakstījām. Tā esam materiālus pazaudējuši’’[2].
Publika krāšņos lībiešu tautastērpus pirmo reizi skatīja 1948. gada 16. maijā, kad Mazirbes pieaugušo un skolēnu koris R. Ermanbrika vadībā koncertā Mazirbē atskaņoja dziesmu svētku programmu. Dziedātājas bija tautastērpos ar metāla važu rotām. Ap vidu – josta – prievīte, brunču apakšmalā vairākas krāsainas lentas. Galvās ziedu vainadziņi vai aubes. Mazirbes koris 1948. gada Dziesmu svētkos tika apbalvots ar Goda rakstu. Lībiešu sieviešu tautastērpus piecdesmitajos gados darināja Kolkas koristes, arī Mirdzas Ermanbrikas vadībā. 1954. gadā Kolkas jauktajam korim bija jāpiedalās Dundagas rajona Dziesmu svētkos. Tad arī sāka veidot lībiešu tērpu. Kolkas jauktais koris diriģenta Rūdolfa Ermanbrika vadībā XII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Rīgā 1955. gadā patīkami pārsteidza ar saviem interesantajiem, skaistajiem tērpiem un labu dziedāšanu[3].
Rūdolfs Ermanbriks 50.gados sāka vadīt Kolkas sieviešu kori, kura dziedātājas arī sev izgatavoja līdzīgu lībiešu tautastērpu. Pirms tērpa pagatavošanas Mirdza Ermanbrika uzzīmēja tērpu ar visām tā detaļām. Brunču raksts bija tumši strīpots, ņieburs bija melns. Balta linu blūze bija ar apkakli, ap kuru balto darbu izšuvumā bija veidoti rindotie loki, tādi bija arī ap aprocēm. Uzplecis bija rotāts ar četru rindu nepārtrauktajiem atpakaļdūrieniem. Divgabalu aube bija ar greznu muguras daļu. Autore bija šo daļu greznojusi ar piecām rozetēm, kas bija sakārtotas tā, lai lielākā rozete būtu vidū, bet četras mazākas stūros, ap rozetēm vēl bija lentīšu un dažāda formāta krāsainu stikla krellīšu rotājumi. Ap aubes malu bija balta mežģīne. Austā josta bija 21 mm plata un 230 cm gara ar rakstu baltā, rozā un zilā krāsā[4].
Važiņu rota bija zīmēta pēc arheoloģiskajos izrakumos atrasto rotu parauga. Plecu priekšpusē piestiprinātājos četrstūra važu turētājos bija iestiprināta garena caurumota plāksnīte, no kuras pāri krūtīm stiepās 6 — 8 metāla ķēdītes. Kolkas koristes atceras, ka piecdesmitajos gados metāla rotas tika darinātas turpat Kolkas darbnīcās. Mirdza uzzīmēja arī galvas rotas paraugu — pītu metāla stiepļu vainadziņu[5].
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2022
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
