gleznotājs
Dzimis Talsos galdnieka un šuvējas ģimenē.[1]
Mācījies Cirķeļa privātskolā Talsos, pēc tam – Aleksandra licejā Rīgā. Laikā no 1905. gada līdz 1906. gadam studējis Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā. Nepilnu gadu studējis arī Francijā Žiliāna akadēmijā.[2]
1906. gadā apprecējies ar Talsu skolotāju Elizabeti Augusti Krauzi. 1907. gadā abi pārcēlušies uz Franciju.[3]
1908. gadā Parīzē pirmo reizi izstādījis savas Talsu ainavas. Viņam pieder arī senākā Talsu ainava „Talsi,” kas gleznota 1904. gadā.[4]
Savus darbus regulāri eksponējis Neatkarīgo mākslinieku, Rudens salonā, dažādās privātās galerijās Francijā, Barselonā un Londonā. Kopš 1921. gada piedalījies krievu mākslinieku grupu izstādēs Harbinā, Šanhajā, Maskavā un Vladivostokā.[5]
1913./1914. gadā piedalījies 3. latviešu mākslas izstādē Rīgā. 1912. un 1927. gadā piedalījies personālizstādes Parīzē. 1928. gadā – Rīgas pilsētas mākslas muzejā.[6]
1911./1912. gadā devies ceļojumā uz Itāliju, kas jaunajam māksliniekam bijis ļoti nozīmīgs, jo tas devis daudz radošu un jaunu impulsu. Ceļojuma laikā viņš sapratis, ka tieši daba ir viņa mākslas pamats. Frederiks Fībigs reiz teicis šādus vārdus:[7]
"Kad es sadzirdu zemes sirdspukstus, kad sajūtu zemes asinsriti un kad man kaut vai mazliet izdodas to attēlot – tikai tad es dzīvoju!"
Daudz gleznojis Parīzes apkārtnes un ielu motīvus, kā arī portretus. Frederiks Fībigs strādājis arī plakātā, linogravīrā un ilustrējis arī grāmatas.[8]
1929. gadā ar ģimeni no Parīzes pārcēlies uz Elzasas pilsētu Selestu. Šajā vietā mākslinieks atradies tuvāk dabai, kuru ļoti mīlējis, tādēļ šeit tapuši ap 600 darbu, kuros atainotas Elzasas ainavas visos gadalaikos. Bijušas vairākas izstādes Selestā, Strasbūrā un Milūzā.[9]
Silvijas Skromules 2011. gadā sagatavotajā materiālā „Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu” par Frederika Fībiga tālākajām dzīves gaitām lasāms:[10]
"Otrais pasaules karš izpostīja mierīgo dzīves plūdumu, Elzasu pievienojot Vācijai, mākslinieka ietaupījumi kļuva bezvērtīgi. Francijas valsts savam ilggadējam sveštautietim nepiešķīra ne mākslinieka pensiju, ne pilsonību."
1946. gadā mākslinieks pārtraucis gleznot, jo pasliktinājusies redze. 1948. gadā kopā ar meitu ticis pārvietots uz pilsētas sociālās nodaļas kazarmām trūcīgajiem. Šajā vietā 1953. gadā Frederiks Fībigs miris. Apglabāts Selestas pilsētas kapos.[11]
Aptuveni pēc 20 gadiem Frederika Fībiga darbi tika atklāti no jauna, pateicoties meitas Rajas un Žozefa Logela ģimenes gādībai.[12]
1985. gadā Strasbūrā izdota grāmata par Frederiku Fībigu „No Kurzemes līdzenumiem līdz Elzasas Rje”, kuru sarūpējusi un izdevusi mākslinieka meita.[13]
Iepriekšminētajā Silvijas Skromules sastādītajā materiālā rakstīts:[14]
"Divus grāmatas eksemplārus meita Raja atsūtīja uz Latviju, ar to iepazinās arī Talsu muzeja darbinieki. No šīs pirmās saskarsmes ar tik neparasto mākslinieka darbu pasauli, novada muzejam radās cieša apņemšanās atgriezt Frederiku Fībigu viņa dzimtajos Talsos un Latvijā. Pēc muzeja darbinieku un mākslinieku grupas ekspedīcijas 2004. gadā pa Fībiga vietām Elzasā, bija iespējams mākslinieka darbu ekspozīciju papildināt trīskārt."
2005. gadā izdots Gunas Millersones sastādītais katalogs „Frederikam Fībigam 120”.[15]
Vācu mākslas zinātniece un Fībiga daiļrades pētniece Kira Kapsreitere-Homeiere rakstījusi:[16]
"Pilsētu skatos un lauku ainavās, ēku un koku atveidojumā - šajos savos daiļrades pamatmotīvos - Fībigs tiecās pēc cilvēka un dabas saplūsmes. Darbos redzams, cik sirsnīgi viņš bija pieķēries savai dzimtajai Kurzemei."
[1] Skromule, S. (sagat.) (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. 19.lpp.
[2] Turpat.
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Turpat, 20.lpp.
[6] Turpat.
[7] Millersone, G. (2015). Talsos svin Fībiga gadu. Pieejams: https://www.la.lv/talsos-svin-fibiga-gadu [sk. 24.02.2021.].
[8] Skromule, S. (sagat.) (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. 20.lpp.
[9] Turpat, 21.lpp.
[10] Turpat.
[11] Turpat.
[12] Turpat, 23.lpp.
[13] Turpat, 24.lpp.
[14] Turpat.
[15] Talsu novada muzejs (2016). Frederikam Fībigam 120 [katalogs]. Pieejams: https://www.talsumuzejs.lv/frederikam-fibigam-120/ [sk. 24.02.2021.].
[16] Skromule, S. (sagat.) (2011). Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu. 25.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
