Jūrskolotājs Krišjānis Freidenfelds
Attēla avots: Jūrnieks Nr.10 (1938, 1.okt.)
Dzimis Dundagas pagastā.
1892. gadā
absolvē Talsu pilsētas skolu un sagatavojas tautskolotāja amatam.
1900. gadā absolvē Ventspils
jūrskolu. Ventspils jūrskola dibināta 1871. gadā, pateicoties Krišjāņa
Valdemāra ierosinājumam. 1901. gadā flotes praporščiks.
1920. gadā Krišjānis
Freidenfelds dodas atpakaļ uz Latviju. Viņš iekārtojas darbā tikko dibinātajā Krišjāņa
Valdemāra jūrskolā[2] Rīgā (direktors
E. Kalniņš) un māca audzēkņiem kuģniecības likumdošanu un angļu valodu. Skolā
mācās ap 100 audzēkņu, absolventi iegūst vidējo speciālo izglītību, piedalās
praksē uz motorburinieka Jūrnieks. Paralēli darbam skolotājs papildina
zināšanas Izglītības ministrijas Angļu valodas institūtā Rīgā, ko 1925. gadā
absolvē.
Krišjānis Freidenfelds Kr. Valdemāra jūrskolā līdz 1926. gada 1. augustam strādā arī par skolas priekšnieka palīgu.
1928. gadā sāk studēt jurisprudenci Latvijas Universitātē.
1929. gadā jūrniekiem
Kr. Valdemāra jūrskolas bibliotēka piedāvā inovatīvu produktu – ceļojošās
bibliotēkas. Skolotājs un bibliotēkas pārzinis Krišjānis Freidenfelds aicina
jūrniekus izmantot šo lielisko iespēju: [3]
“Krišjāņa Valdemāra jūrskolas bibliotēkas
pārzinis skol. Freidenfelda kungs lūdz laipni aizrādīt mūsu jūrniekiem, ka
jūrskolas bibliotēka izdod kuģiem mazas ceļojošas bibliotēkas, sastāvošas no 20
grāmatām (pēc izvēles) katra. Bibliotēkas pieprasāmas jūrskolā pie Freidenfelda
kunga. Grāmatu lasīšanas laiks nav ierobežots un ceram, ka jūrnieki labprāt
izlietos šīs pirmās ceļojošās bibliotēkas.”
1938. gadā
Krišjānis Freidenfelds kopā ar E. Kalniņu, A. Žaggeru un J. Šmidtu
atzīmē 35 gadus kopš uzsākuši jūrskolas gaitas. Šie vīri stāvējuši pie Krišjāņa
Valdemāra jūrskolas šūpuļa, ielikuši tajā savus spēkus, lai attīstītu
jūrniecību valstī un Latvijas jūrnieki gūtu labu izglītību. Uz Krišjāņa
Freidenfelda godināšanu 16. decembrī ierodas Ventspils jūrskolas bijušie
audzēkņi. Viņi sagādājuši cienītajam skolotājam adresi ar pateicības vārdiem par ieguldīto darbu. Adreses fragments: [4]
“[..]Vēl spilgti mums dažiem atmiņā ir Jūsu
skolotajā darba gaitas sākums, ko ievadījāt visai uzmanīgi, ar lielu prasmi un
tik dziļi un pareizi izprastu taktu un sirsnīgu pieeju katram audzēknim, ka jau
pēc nedaudz pasniegtām stundām bijāt iemantojuši bez izņēmuma ik viena audzēkņa
vislielāko cieņu, un uzticību, un visi ar aizrautību un lielāko prieku sekoja
Jūsu tik pārliecinoši skaidriem, viegli saprotamiem mācību paskaidrojumiem.
Jūsu audzēkņi īpaši pirmajos gados bija no
buru kuģu braucējiem. Daudzi no tiem jau gados vecāki par savu skolotāju un,
lai gan ar lielu braukšanas cenzu un krietniem praktiskiem piedzīvojumiem,
tomēr vispārējā priekšizglītība bija samērā maza. Tā kā mācību prasības
jūrskolās arvien pieauga, tad vēl jo grūtāki Jums nācās mūs pienācīgi sagatavot.
Tomēr to Jūs ar savu neatlaidību, prasmi un lielu darba mīlestību esiet arvien
spīdoši veikuši. Vienmēr ar laipnību esiet katru uzklausījuši un ar
neapnīkstoši lielu pacietību paskaidrojumus un padomus arī ārpus skolas sienām
devuši. Tāpēc braucot uz pārbaudījumiem Rīgā vai Mangaļos, gandrīz visi ar maz
izņēmumiem tos arī sekmīgi izturēja. Un lielākais nopelns tur, bez šaubām, bija
Jums, ļoti cienījamais Freidenfelda kungs. [..]”
1938. gada 16.
novembrī Krišjānis Freidenfelds tiek apbalvots ar V šķiras Atzinības Krustu.
Sākas Otrais
pasaules karš. 1941. gada 23. jūnijā kopā ar Krišjāņa Valdemāra jūrskolas
direktoru E. Kalniņu tiek apcietināts un aizvests uz centrālcietumu. Centrālcietumā
apcietinātais jūrskolas skolotājs tiek spīdzināts. Pēc Latvijas PSR Valsts
Drošības Tautas komisāra Simona Šustina 1941. gada 26. jūnija rīkojuma turpmāko
trīs dienu laikā cietumā nošauj 99 ieslodzītos, tai skaitā Krišjāni
Freidenfeldu. Nāves iestāšanās datums ievērojamam novadniekam 26. vai 27. jūnijs.
Nošautie tiek aprakti cietuma pagalmā. Dažas dienas vēlāk - 3. jūlijā, notiek nošauto atrakšana.
2019. gada 3.
jūlijā tiek atklāta piemiņas vieta Rīgas Centrālcietumā Komunistiskā terora
upuriem: [5]
“Piemiņas pasākums veltīts 99 Latvijas
iedzīvotājiem, kurus pēc PSRS okupācijas valdības rīkojuma no 1941. gada 27. līdz 29. jūnijam prettiesiski nošāva un
apraka Rīgas Centrālcietuma 4. korpusa pagalmā. Visi sarakstā minētie cilvēki
nogalināti bez tiesas sprieduma, balstoties tikai uz diviem sarakstiem.
Piemiņas vieta tapusi pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Rīgas Centrālcietuma
personāla iniciatīvas sadarbībā ar mecenātu Juri Petričeku un Latvijas
Okupācijas muzeju. Piemiņas zīmes autors ir tēlnieks Ivars Feldbergs.”
Krišjāņa Freidenfelda vārds ierakstīts komunistiskā terora upuru sarakstā.
[1] Kopš 1918. gada šis apgabals
ir Ukrainas teritorijā.
[2] Skolas nosaukums no 1925.
gada līdz slēgšanai 1944. gadā: Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu
skola (Avots: Latvijas Jūrniecības vēsture :
1850-1950, Rīga: Preses nams, 1998)
[3] Kuģu ceļojošās bibliotēkas // Jūrnieks Nr.11 (1929, nov.), 332.lpp.
[4] Neptuna pasts : Godina jūrskolotāju Krišjāni Freidenfeldu //
Jūrnieks Nr.1 (1939, janv.), 43., 44.lpp.
[5] Rīgas Centrālcietumā
atklās piemiņas vietu komunistiskā terora upuriem // Ieslodzījumu vietu
pārvalde; 2019, 3.jūl. [skatīts 2020, 13. jūl.]. – Pieejams: http://www.ievp.gov.lv/index.php/368-rigas-centralcietuma-atklas-pieminas-vietu-komunistiska-terora-upuriem
Materiālu
sagatavojusi Lita Zandberga
Talsu
Galvenā bibliotēka
2020
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
