teoloģijas doktors, publicists, grāmatu autors, TZO kavalieris
Dzimis Talsos[1].
Skolas gaitas uzsāk 1910. gadā. Mācījies Fr. Cirķeļa tirdzniecības skolā.
1918.gadā beidzis F. Šmithena un L. Bērziņa ģimnāziju Tērbatā. Beidzis Talsu valsts ģimnāziju 1922.gadā[2].
Laikā no 1922. gadam līdz 1927. gadam Alberts Freijs studējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē[3].
Žurnālistikā ienācis 1920. gadā. Publicējis vairāk nekā 200 rakstu dažādos Latvijas preses izdevumos. Pirmās publikācijas atrodamas laikrakstos „Talsu Balss”, ,,Talsu Vēstnesis’’, ,, Talsu Vārds’’. Raksti ne tikai reliģiska satura , bet arī par literārām tēmām: Saulieša ētika, Saulieša reliģija, Annas Brigaderes reliģiskās un ētiskās atziņas. Publicētas daudzas grāmatu recenzijas[4].
1927. gada 11. decembrī ordinēts. Kopš 1927. gada – Allažu draudzes mācītājs. Bijis reliģijas skolotājs Rīgas 1. valsts ģimnāzijā.
Laikā no 1928. gada līdz 1936. gadam bijis Vangažu draudzes vikārs.
1928. un 1929. gadā papildinājies Getingas, Leipcigas un Berlīnes universitātēs. 1932. gadā Latvijas universitātē aizstāvējis disertāciju „Dostojevska reliģijas problēmas” un ieguvis teoloģijas doktora grādu[5].
Laikā no 1932. gada līdz 1940. gadam – Rīgas V aizsargu pulka mācītājs[6].
Kopš 1935. gada Teoloģijas fakultāte. Sistemātiskās teoloģijas katedras docents[7].
1938. gada 1. martā iecelts par žurnāla “Ceļš” atbildīgo redaktoru[8].
1939. gada 12. maijā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa 4. šķīru (Nr. 2158).
Laikā no 1945. gada līdz 1948. gadam Svētā Pētera ev. lut. draudzes mācītājs.1943. gadā iecelts par 5. Rīgas aizsargu pulka sakaru bataljona mācītāju[9].
1948. gada 28. janvārī apcietināts.
Tiek pratināts vairākus mēnešus. A. Freijam tiek uzrādīti pārkāpumi: atbalsts Zemnieku savienībai, aktivitātes Aizsargu organizācijā, nacionālās aktivitātes Kurzemes cietoksnī, bijis viens no biedrības “Betānija” dibinātājiem. 03.06.1948. A. Freijam tiek piespriesti 10 gadi cietumā par piedalīšanos kontrrevolucionārā organizācijā un pretpadomju aģitācijā. No Rīgas Centrālcietuma A. Freiju pārved uz Irkutskas apgabala Aleksandrovskas cietumu. Freija ģimeni uz septiņiem gadiem izsūta uz Tālajiem Austrumiem. Pēc tam 1955. gadā A. Freiju no Aleksandrovskas cietuma pārved uz Vladimiras cietumu Piemaskavā. Viņam plašo valodas zināšanu dēļ uzdots cietuma bibliotēkā krievu valodā rakstīt anotācijas par kara laikā iegūtajām grāmatām. Sekmīgi veikta darba dēļ A. Freijs tiek atbrīvots piecus mēnešus pirms termiņa[10].
Miris 1968.gada 22. novembrī Rīgā.
Apbedīts Rīgā, Meža kapos.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2023
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
