Matīss Gricmanis

(Talsi)

(1991. gada 9. jūnijs)

filmu scenārists, dramaturgs, raksta dzeju, strādājis par Saeimas deputāta palīgu

Dzimis Talsos.[1] 

Līdz devītajai klasei mācījies Talsu Kristīgajā vidusskolā, pēc tam – Rīgas Franču licejā. Uzsācis studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, taču nav pabeidzis. Mācījies Kultūras akadēmijā teātra, kino un televīzijas dramaturģiju un ieguvis bakalaura grādu.[2]

Paralēli studijām sācis strādāt Saeimā. Četrus gadus strādājis par bijušā Saeimas deputāta Imanta Parādnieka palīgu.[3]

Matīss Gricmanis laikrakstam „Talsu Vēstis” par izvēli mācīties Kultūras akadēmijā pastāstījis:[4]

„Vēstures studijas es gan nepabeidzu, jo darba un brauciena uz Austrāliju dēļ bija iekrājušies pārāk daudz parādu. Sāku pārdomāt savas izvēles, vai man tiešām vajag turpināt vēstures studijas. Kādudien ar sievu aizgājām uz Jaunā Rīgas teātra izrādi «Klāvs» (par dzejnieku Klāvu Elsbergu), kur satikām manu bijušo skolas biedru, kurš teica, ka nolēmis studēt dramaturģiju. Tajā brīdī manī notika epifānija (uzsit knipi) un nolēmu, ka arī man tas jādara.”

2014. gadā bijis viens no dramaturgiem bērnu izrādei „Mākoņi” („Dirty Deal Teatro”). Bijis dramaturgs izrādei „Neglītais pīlēns” (Latvijas Leļļu teātris). Par šo izrādi 2015. gadā ieguvis gada balvu teātrī „Spēlmaņu nakts” kategorijā „Gada izrāde bērniem vai jauniešiem”. 2016. gadā bijis dramaturgs izrādei jauniešiem „Veiksmes akadēmija” (Dirty Deal Teatro).[5] 2017. gadā kopā ar Ahilanu Ratnamohanu bijis izrādes „Valodas triloģija” autors.[6] 2017. gadā Matīsa Gricmaņa luga „Būt nacionālistam” tikusi nominēta „Spēlmaņu nakts” balvai kategorijā „Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs)”. 2018. gadā filma „Tēvs nakts”, kurā Matīss Gricmanis ir viens no scenārija autoriem, tikusi nominēta Nacionālajai kino balvai „Lielais Kristaps” kategorijā „Labākais scenārists”. 2018. gadā bijis scenārija autors dokumentālajai filmai „Apgāztā mēness zīmē”. Viens no scenārija autoriem arī latviešu vēsturiskajam seriālam „Sarkanais mežs”.[7]

Par lugām saistībā ar Talsiem, kuras vēlētos realizēt nākotnē, Matīss Gricmanis laikrakstam „Talsu Vēstis” atklājis:[8]

„Galvā ir idejas aptuveni astoņām lugām, bet cenšos nofokusēties vienai. Starp citu, divas idejas ir saistītas ar Talsiem. Mani interesē dažādi arhīvu materiāli, kas attiecas uz 90. gadiem (vairāk — otro pusi) Talsos. VHS formāta videokasešu ieraksti ar to, kā izskatījās Talsi, tieši pilsētvide. Meklēju, vai kādam nav saglabājušies materiāli no tā laika, lai varētu izveidot dokumentālu filmu, kas būtu kā vizuāls ceļojums laikā.
Savukārt otra ideja, kas attiecas uz Talsiem: bijusī Gricmaņa iela Talsos nosaukta par godu Jēkabam Gricmanim. Viņš gan nav mans radinieks, mums vienkārši ir vienādi uzvārdi. Grūti īsi raksturot, bet viņš bija revolucionārs, Stučkas valdības ierēdnis, vienu brīdi arī sarkanais partizāns, darbojās arī Kretuļa bandā, turklāt kādu laiku bija spiegs. Ar vienu vārdu sakot — ne pārāk pozitīva persona. Viņam ir arī interesanta dzimtas vēsture. Gribētu par viņu uzvest lugu.”

Papildus Matīss Gricmanis raksta arī dzeju. Viņa dzeja pirmo reizi publicēta laikraksta “Talsu Vēstis” literārajā pielikumā “Avots” 2011. gada 27. augustā. Relīzes rakstā “Jauns vārds Avotā” lasāms:[9]

“Matīss Gricmanis par sevi raksta: “Neteiktu, ka pēdējā laikā bieži rakstu dzeju. Tā tapusi pirms krietna laika. Vairāk domāju liriski. Manuprāt, dzejai jābūt gleznai, kas uzbur konkrētas emocijas, vai tēlojumam, kas rada ainu – sīku vienību, kas tomēr ir pietiekami konkrēta, lai būtu universāla. Šaubos, ka man tas izdodas. Aristotelis dzeju (un vispār mākslu) definēja kā atdarināšanu. Dzejas valodā jārada tas, kas jau ir bijis vai kas būs.” Matīss Gricmanis dzejas rakstīšanai pievērsies 14 gadu vecumā. To veicinājusi viņa aizdomāšanās par it kā vienkāršu jēdzienu – patiesība. [..] „dzīvē daudz lietu mainās, arī manā. Vienīgais, kam vajadzētu palikt, tā ir –  patiesība. Iekšēja, ne reliģiska, ne filozofiska, bet vēsturiski cilvēciska. Tāda, ko nevar iegūt ilgstošos kompromisos, tāda, kas pastāv neatkarīgi no tā, vai kāds to grib dzirdēt vai ne,” uzskata Matīss.”



[1] Raks-Lasmane Mārīte. «Mana sirds vairāk pieder dramaturģijai, nevis kino» // Talsu Vēstis, Nr.29 (2019. gada 12. aprīlis), 5.lpp.

[2] Turpat.

[3] Turpat.

[4] Turpat.

[5] Turpat.

[6] Ņedzvecka, S. (2017). Iemācies runāt latviski vienā vakarā! "Homo Novus" izrāde "Valodas triloģija". Pieejams: https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/riita-regtaims/par-homo-novus-izradi-valodas-trilogija-vesta-ahilans-ratnamohan.a90936/ [sk. 26.03.2021.].

[7] Raks-Lasmane Mārīte. «Mana sirds vairāk pieder dramaturģijai, nevis kino» // Talsu Vēstis, Nr.29 (2019. gada 12. aprīlis), 5.lpp.

[8] Turpat.

[9] Gricmanis Matīss. Jauns vārds Avotā // Talsu Vēstis, Nr.99 (2011. gada 27. augusts), 8.lpp.

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .