Teodors Grīnbergs 1930. gados (foto no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6338/ 
(oriģināla glabātājs - Normunds Rozenbergs))



Teodors Grīnbergs 

(Valdgale/Dundaga) 

(1870. gada 2. aprīlis – 1962. gada 14. jūnijs) 

mācītājs, arhibīskaps, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris

Teodors Grīnbergs (citviet – Grinbergs) dzimis Dundagas pagasta (citviet - Valdgales pagasta), Ģibzdes muižas “Mazlejās”, zemnieka ģimenē. Tēvs – Ernests, māte – Vilhelmīne. Teodoram Grīnbergam bijušas radniecīgas saites ar Krišjāņa Barona ģimeni - Teodora Grīnberga māte Vilhelmīne bijusi Krišjāņa Barona māsas Kristīnes meita.[1]

Mācījies Kubeles skolā. Vēlāk – Ģibzdes skolā, Talsu K. Mīlenbaha skolā, Jelgavas guberņas ģimnāzijā. No 1891. gada līdz 1896. gadam studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē.[2]

Literāros darbus Teodors Grīnbergs publicējis jau studiju gados. Pirmais raksts bijis „Tikumības mācība pie vecām vēsturīgām lietām”. Darbi publicēti „Latviešu Avīzēs”, „Svētdienas Atpūtā”, „Austrumā” un „Jaunatnes Ceļā”.

Bijis latviešu studentu korporācijas “Lettonia” biedrs.[3]

1899. gada 21. maijā ticis ordinēts.[4]

No 1899. gada līdz 1907. gadam kalpojis par mācītāju Lutriņu draudzē, kā arī strādājis par skolotāju. 1907. gada 26. aprīlī pārgājis par mācītāju Ventspils Nikolaja draudzē, kas viņa kalpošanas laikā piedzīvoja 12 tūkstošus lielu draudzes locekļu skaitu. Kalpojot Ventspilī, Teodors Grīnbergs divas reizes bijis Ventspils pilsētas domnieks un vienu gadu arī Domes priekšsēdētājs.[5]

Viņa darbu Ventspils draudzē Pirmā pasaules kara laikā kolēģis un folkloras pētnieks Ludis Bērziņš raksturojis šādi:[6]

"Grīnbergs strādā bez nervozitātes un steigas kā upe, kas mierīgi gan plūst, bet plūšanā ir neatlaidīga, šīs grūtības pārvar."

1918. gada 9. decembrī Teodors Grīnbergs dibinājis Ventspils vidusskolu – pirmo latviešu vidusskolu neatkarīgajā Latvijā – un pildījis šīs mācību iestādes direktora pienākumus līdz pat 1932. gadam.[7] Laikā no 1922. gada līdz 1925. gadam Teodors Grīnbergs bijis 1. Saeimas deputāts. No 1923. gada līdz 1925. gadam – Teoloģijas institūta direktors, docents.[8]

Teodoram Grīnbergam veltītā piemiņas plāksne, kas tika atklāta 2018. gadā pie Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas ēkas fasādes (foto no httpstwitter.comAivarsLembergsstatus1072763887542566912photo1)


1929. gada 19. septembrī Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte Teodoram Grīnbergam piešķīrusi goda doktora grādu teoloģijā. 1932. gadā viņš ticis ievēlēts par Latvijas Universitātes ārštata profesoru.[9]

1932. gadā Teodors Grīnbergs ticis ievēlēts par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) arhibīskapu. Amatā viņu ievedis tā laika LELB vecākais prāvests Kārlis Kundziņš ar prāvestiem, klātesot arī daudziem LELB mācītājiem. Teodors Grīnbergs bijis pirmais šī titula īpašnieks un sava amata pienākumus pildījis līdz pat 1944. gada nogalei.[10]

Teodors Grīnbergs 1935. gada 18. novembrī iesvētījis Brīvības pieminekli.[11]

Teodora Grīnberga darbības laikā dibinātas daudzas jaunas draudzes, īpašu uzmanību pievēršot Latgalei. Tikusi izdota jauna Dziesmu grāmata. Jaunā tulkojumā tikusi izdota Jaunā Derība, pie kuras sagatavošanas piedalījies arī pats arhibīskaps. Bijusi iecere izdot arī Vecās Derības jaunu tulkojumu, taču šo ieceri pārtraucis Otrais pasaules karš. Otrā pasaules kara laikā, tuvojoties Sarkanajai Armijai, Lielvācijas drošības policija piespiedusi Teodoru Grīnbergu izbraukt no Latvijas.[12]

Teodors Grīnbergs trimdā devies uz Vāciju, Eslingenu. Baznīcas darbu ārpus Latvijas vadījis no 1944. gada līdz 1962. gadam.[13] Šajā laikā Teodors Grīnbergs aktīvi darbojies trimdas dzīvē, veidojis konferences, rakstījis par latviešu stāvokli okupētajā Latvijā, iesniedzis lūgumu Zviedrijas karalim Gustavam Piektajam un zviedru arhibīskapam aizkavēt latviešu leģionāru izdošanu PSRS. Viņa darbības princips trimdā  bijis “Dzimtene svešumā ir dzimtenes baznīca”. Grīnbergs uzskatījis, ka dievkalpojumi latviešu valodā ir viens no latviskuma saglabāšanas pamatiem svešumā. Kādā pasākumā Teodors Grīnbergs teicis šādus vārdus:[14]

"Ienaidnieki grib mūs iznīcināt, draugi grib mūs asimilēt, bet mēs gribam palikt latvieši."

Dzīvojot Lutriņos, Teodors Grīnbergs aizgādībā pieņēmis divas audžumeitas. Vācijā viņš dzīvojis pie Lizetes Annas Dombrovskas (dzim. Šudeles) - vienas no savām audžumeitām.

1928. gadā ticis apbalvots ar 3. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, bet 1937. gadā – 2. šķiras.[15]

Arhibīskaps Teodors Grīnbergs miris 1962. gada 14. jūnijā Eslingenē.[16]

2013. gadā Ventspilī, Livonijas ordeņa pils kapelā notikusi Teodora Grīnberga vēsturiskā portreta kopijas svinīgā atklāšana. Gleznas oriģinālu 1935. gadā gleznojis Alfons Mihailovskis.[17]

2018. gadā Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā norisinājusies piemiņas plāksnes atklāšana par godu skolas dibinātājam Teodoram Grīnbergam.[18]



[1] Dundagas vēsture. Grīnbergs Teodors. Pieejams: https://dundagasvesture.wordpress.com/teodors-grinbergs-1870-1962/ [sk. 30.11.2020.].

[2] Turpat.

[3] Turpat.

[4] Turpat.

[5] Turpat.

[6] Sprūde, V. (2020). 1870. gada 2. aprīlī. Dzimis pirmais latviešu luterāņu arhibīskaps. Pieejams: https://www.la.lv/si-diena-vesture-128 [sk. 30.11.2020.].

[7] Turpat.

[8] Ventspils.lv (2018). Par godu Teodoram Grīnbergam tiek uzstādīta piemiņas plāksne. Pieejams: https://www.ventspils.lv/lat/pilseta/159599-par-godu-teodoram-grinbergam-tiek-uzstadita-pieminas-plaksne [sk. 30.11.2020.].

[9] Dundagas vēsture. Grīnbergs Teodors. Pieejams: https://dundagasvesture.wordpress.com/teodors-grinbergs-1870-1962/ [sk. 30.11.2020.].

[10] Turpat.

[11] Sprūde, V. (2012). 1962. gada 14. jūnijā. Pieejams: https://www.la.lv/1962-gada-14-junija-2 [sk. 30.11.2020.].

[12] Dundagas vēsture. Grīnbergs Teodors. Pieejams: https://dundagasvesture.wordpress.com/teodors-grinbergs-1870-1962/ [sk. 30.11.2020.].

[13] Turpat.

[14] Sprūde, V. (2020). 1870. gada 2. aprīlī. Dzimis pirmais latviešu luterāņu arhibīskaps. Pieejams: https://www.la.lv/si-diena-vesture-128 [sk. 30.11.2020.].

[15] Gerts, O. (galv. red.) (1997). Triju zvaigžņu gaismā.

[16] Dundagas vēsture. Grīnbergs Teodors. Pieejams: https://dundagasvesture.wordpress.com/teodors-grinbergs-1870-1962/ [sk. 30.11.2020.].

[17] Ventas Balss (2013). Muzejs papildina ekspozīciju. Pieejams: https://www.ventasbalss.lv/zinas/kultura/15551-muzejs-papildina-ekspoziciju [sk. 30.11.2020.].

[18] Ventspils.lv (2018). Par godu Teodoram Grīnbergam tiek uzstādīta piemiņas plāksne. Pieejams: https://www.ventasbalss.lv/zinas/kultura/15551-muzejs-papildina-ekspoziciju [sk. 30.11.2020.].


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .