Hilda Grīva (foto no httpwebwork.broka.lvlivoneslvkratuvelivones-net-arhivslibiesu-dziesmu-ansamblis-kandla)


Hilda Grīva 

(Kolka)

(1910. gada 27. februāris – 1984. gada 13. septembris) 


mūziķe, mūzikas pedagoģe, lībiešu folkloras ansambļa „Kāndla” dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja

Dzimtais uzvārds - Cerbaha. Dzimusi Dundagas pagasta Sīkraga „Klāvos” zvejnieka Oskara un Minnas Cerbahu ģimenē. Māte bijusi igauniete, tāpēc meitas Hilda un Elfrīda jau agrā bērnībā apguvušas lībiešu, igauņu un latviešu valodas.[1]

Lībiešu gadagrāmatā 2002. gadā par Cerbahu ģimeni teikts:[2]

"Cerbahu dzimtā uzskatīja, ka viņi ir Dundagas barona Ostens-Sakena neatzītie pēcteči. Arhīva dati liecina, ka tas tā varētu būt."

Skolas gaitas Hilda Grīva uzsākusi Igaunijā, kur ģimene dzīvojusi Pirmā pasaules kara laikā. Atgriežoties Latvijā, mācījusies Mazirbes pamatskolā. Sākusi apgūt vijoļspēles pamatus Ventspilī.[3]

1927. gadā Hildu Grīvu aizsūtīja mācīties uz Somiju, kur viņa Tursulas Tautas augstskolā apguvusi somu valodu un paralēli mācījusies klavierspēli pie J. Sibēliusa meitas un dziedāšanu Helsinku Tautas konservatorijā. 1928. gadā mācījusies skolotāju institūtā Heinolā un 1929. gadā izglītību turpinājusi Jelgavas skolotāju institūtā.[4]

Mācību laikā Jelgavā kopā ar Pēteri Dambergu un Alīsi Gūtmani veidojusi lībiešu mēnešrakstu “Līvli”, kā arī tulkojusi tekstus no somu valodas.[5]

1934. gadā pēc Jelgavas skolotāju institūta beigšanas viņa strādājusi skolās – Ventspilī un citur. Paralēli darbam beigusi Ventspils mūzikas skolu un vēlāk strādājusi Talsu mūzikas skolā, mācot vijoles un klavieru spēli.[6] Talsos vadījusi arī baznīcas kori.[7]

Papildus saviem tiešajiem darba pienākumiem, laiku pa laikam veidojusi arī rakstus laikrakstam “Līvli”, kā arī piedalījusies Pētera Damberga sastādītās lībiešu lasāmgrāmatas veidošanā.[8]

Valdas Marijas Šuvcānes grāmatā “Lībiešu ciems, kura vairs nav” Hilda Grīva raksturota šādi:[9]

"Hilda bija apdāvināta mūziķe, viņai bija skaista balss. Lībiešu tautas nama atklāšanas koncertā 1939. gada 6. augustā Hilda dziedāja solo dziesmas."

1956. gadā apprecējusies ar bijušo dundadznieku Pauli Grīvu, kas bija atgriezies no izsūtījuma Sibīrijā. Laulības dzīve nebija ilga, jo vīrs drīz nomiris.[10]

1960. gadā piedalījusies esperanto-latviešu-lībiešu vārdnīcas sastādīšanā.[11]

1966. gadā Igaunijas Televīzija uzņēmusi dokumentālu filmu “Liivi rannal” (“Lībiešu krasts”), kurā atspoguļota Kurzemes lībiešu dzīve 1960. gados. Šajā filmā redzama arī Hilda Grīva.[12]

Hilda Grīva bijusi lībiešu folkloras ansambļa “Kāndla” (“Kokle”) dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja no dibināšanas brīža 1972. gadā līdz pat sava mūža beigām.[13] Mūža noslēguma posmā diriģentes dzirde kļuvusi arvien vājāka, kā arī nav veicies organizatoriskajā darbā, tomēr no ansambļa vadīšanas viņa nav spējusi atteikties.[14]

Apbedīta Sīkraga kapos.[15]

Materiāls par Hildu Grīvu iekļauts Valdas Marijas Šuvcānes grāmatā „Lībiešu ciems, kura vairs nav”[16] un „Lībiešu gadagrāmata 2002” publicētajā rakstā „Hilda Grīva – lībiešu mūziķe”[17].



[1] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 333.lpp.

[2] Šuvcāne, B. (sast.) (2002). Lībiešu gadagrāmata 2002. 86.lpp.

[3] Turpat.

[4] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 334.lpp.

[5] Turpat.

[6] Turpat.

[7] Šuvcāne, B. (sast.) (2002). Lībiešu gadagrāmata 2002. 89.lpp.

[8] Turpat.

[9] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 334.lpp.

[10] Šuvcāne, B. (sast.) (2002). Lībiešu gadagrāmata 2002. 90.lpp.

[11] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 334.lpp.

[12] Dundagas vēsture (2018). Lībiešu krasts. Pieejams: https://dundagasvesture.wordpress.com/2018/11/02/libiesu-krasts-1966/ [sk. 27.10.2020.].

[13] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 334.lpp.

[14] Šuvcāne, B. (sast.) (2002). Lībiešu gadagrāmata 2002. 90.lpp.

[15] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav. 334.lpp.

[16] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav.

[17] Šuvcāne, B. (sast.) (2002). Lībiešu gadagrāmata 2002.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta