Fridrihs (Frīdis) Gūtšmits 

(Valdemārpils)

(1881. gada 28. jūnijs (v.s.)/10. jūlijs (j.s.) – 1946. gada 20. jūlijs)

dārznieks, dārzkopis, iekopis dārzus Lubezeres un Iģenes muižās, darbojies pagasta padomē

Dzimis Talsu apriņķa Lubezeres pagastā strādnieku ģimenē.[1]

Mācījies vietējā pamatskolā. 1897. gadā iestājies par mācekli Lubezeres muižas dārzniecībā, bet 1900. gadā devies uz Rīgu, kur papildinājis zināšanas Šocha dārzniecībā.[2]

Laikā no 1902. gada līdz 1904. gadam strādājis par dārznieku Dobesmuižā. No 1904. gada līdz 1909. gadam strādājis par dārznieku Iģenes muižā. Pēc tam līdz 1914. gadam bijis vairāku dārzu pārzinis Lubes ūdens dzirnavās.[3]

1914. gadā ticis iesaukts armijā un nosūtīts uz Kauņu. 1915. gadā kritis vācu gūstā un no tā atgriezies 1918. gadā.[4]

Pēc Latvijas valsts nodibināšanas ticis ievēlēts pagasta padomē un deleģēts uz Talsu apriņķa padomi. Ticis ievēlēts par apriņķa padomes locekli, bet vēlāk – apriņķa agrārajā komisijā.[5]

1920. gadā sācis nomāt Cēres muižas dārzu. Tajā pašā gadā ticis ievēlēts par Cēres pagasta zemes ierīcības komitejas priekšnieku. Tur nostrādājis līdz komitejas darbības pāriešanai pagasta priekšnieka ziņā. Pēc tam ievēlēts par pagasta priekšnieku un šajā amatā bijis līdz 1925. gadam. Vēlāk bijis padomes priekšsēdētājs.[6]

Fridrihs Gūtšmits nodibinājis arī vairākas biedrības un koplietošanas punktus.[7]



[1] Kroders, P. (1929). Latvijas darbinieku galerija, 1918-1928. 404.lpp.

[2] Turpat.

[3] Turpat.

[4] Turpat.

[5] Turpat.

[6] Turpat.

[7] Turpat.

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .