Dzintars Ilgonis Kaijgars 

(Talsi)

(1930. gada 7. marts –  2003. gada 1. novembris)

grāmatnieks un grāmatu krājējs, sibīrietis, grāmatas „Taigas likums” autors 

Dzintars Ilgonis Kaijgars (citviet - Kaigars) dzimis Rīgā. Tēvs Vilis Kaijgars bijis zvērināts advokāts. Līdz 1935. gadam Dzintars Ilgonis Kaijgars dzīvojis Rīgā, pēc tam - Talsos, Rožu ielā 7. Dzintara Ilgoņa Kaijgara tēva mājas Rožu ielā ir agrākais novada muzejs. Māju Rožu ielā projektējis profesors Pauls Kundziņš un tai ir līdzība ar dievturu baznīcu.[1]

Laikrakstā “Latvietis” 2016. gadā Aina Gailīte rakstu sērijā “Deviņu pakalnu pilsēta” rakstījusi:[2]

"Deportācijas nav metušas līkumu Talsiem; piemēram, Rožu ielas 7 nams: uz Sibīriju izsūtītā Talsu pilsētas advokāta Viļa Evaldsona (Kaijgara) dzīvojamā un kantora ēka, nacionalizēta un no 1945. – 1996. gadam šeit atradās Talsu Vēstures un mākslas muzejs. Šobrīd ēka ir privātīpašums, un tā tiek atjaunota, ievērojot visas prasības, un tā izskatās kā balta pils plašajā krustojumā."

Nams Talsos, Rožu ielā 7, kurā dzīvojis Dzintars Ilgonis Kaijgars, foto - Aina Gailīte (foto no httpswww.laikraksts.comrakstiraksts.phpKursRaksts=6178)

1941. gada 14. jūnijā no mājām Talsos Dzintars Ilgonis Kaijgars kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz Sibīriju, Krasnojarskas novada Turuhanskas rajonu.[3]

1946. gadā atgriezies Latvijā un mācījies Talsu vidusskolā. Dzīvojis Talsos pie mātes māsas. 1951. gada februārī atkārtoti ticis izsūtīts uz Sibīriju, kur mācījies Krasnojarskas mežsaimniecības tehnikumā un to pabeidzis. 1956. gada 14. februārī atgriezies Latvijā.[4]

2017. gadā izdotajā grāmatā “Talsu namu stāsti” par Dzintaru Ilgoni Kaijgaru teikts:[5]

"Tomēr Dzintars Kaijgars Latvijas pēckara gadu sabiedrībā pilnībā neiejutās. Būdams erudīts un zinošs dažādās jomās, kādu gadu strādāja par skolotāju, īsu brīdi bija Valsts Stendes selekcijas stacijas zinātnes daļas tehniķis, arī Talsu komunālo uzņēmumu kombināta darbinieks. Mūža nogalē Dzintars atguva vecāku īpašumus, bet dzīvoja ar domu par ik brīdi sagaidāmām represijām un pieļāva jauna izsūtījuma iespēju."

1995. gadā tika izdota Dzintara Ilgoņa Kaijgara grāmata “Taigas likums”. Grāmata ir tēlains un reizē ironisks stāstījums par desmit Sibīrijas izsūtījumā pavadītajiem gadiem. Tajā ietverts skaudrs stāsts par neizsakāmi lieliem pārdzīvojumiem, kad agrā bērnībā nācies kļūt pieaugušam un uz saviem bērna pleciem nācies uzkraut milzu atbildības nastu. [6]

Dzintars Ilgonis Kaijgars bijis grāmatnieks, grāmatu krājējs, cilvēks ar enciklopēdiski plašām zināšanām. Dažas no Dzintara Ilgoņa Kaijgara atziņām: 

"Katrai tautai ir labi un nožēlojami cilvēki.""Grāmatas sargā no vientulības."

1988. gadā Dzintars Ilgonis Kaijgars  atguvis dokumentu par reabilitāciju.

Dzintars Ilgonis Kaijgars kopā ar ģimeni apbedīts Lībagu pagasta Sukturu kapsētā, Vecvietu dzimtas kapos.[7]

 



[1] Driķe Biruta. Cilvēks no taigas // Talsu Vēstis, Nr.6 (1996. gada 16. janvāris), 2.lpp.

[2] Gailīte Aina. Deviņu pakalnu pilsēta // Latvietis, Nr.405 (2016. gada 30. marts).

[3] LVA (2007). Aizvestie. 1941. gada 14. jūnijs. 593.lpp.

[4] Alsberga, D., Kalmanis, Z. (teksts) (2017). Talsu namu stāsti. 130.-132.lpp.

[5] Turpat, 131.-132.lpp.

[6] Kaijgars, Dz. I. (1995). Taigas likums.

[7] Alsberga, D., Kalmanis, Z. (teksts) (2017). Talsu namu stāsti. 132.lpp.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .