Austris Kristapsons, foto - D. Kārkluvalks (foto no ''Padomju Karogs'', Nr.139 (21.11.1987.))
Austris Kristapsons
(Dundaga)
bijis SIA „Dundaga”
direktors, deputāts, tautas tiesas
piesēdētājs
Dzimis Nogales “Brenčos”.
Audzis kā bārenis, jo tēvs 1945. gadā (citur minēts 1944.g.) izsūtīts uz
Vorkutu, bet māte, vectēvs, brāļi un māsas - 1949. gadā uz Tomsku. Austris
Kristapsons palicis ģimenes mājās kopā ar māsu Mētru un viņus audzinājusi tēva
kalpone Veronika Bernāne.[1]
Laikrakstā “Dundadznieks” 2005. gadā Austris Kristapsons savu audžumāti Veroniku Bernāni raksturojis šādi:[2]
"No viņas mantoju mīlestību un
labestību pret līdzcilvēkiem, kas deva spēku visam mūžam. Kam vajadzēja ar
mani, tādu sīku, ņemties, palīdzēt? Bet
tā bija, un es to atceros ar pateicību."
Mācījies Nogales pilī, pēc tam
– Laidzes lauksaimniecības tehnikumā par zootehniķi.[3]
1965. gadā beidzis Laidzes lauksaimniecības tehnikumu.[4]
Par savām darba gaitām laikrakstam “Dundadznieks” Austris Kristapsons atklājis:[5]
"Strādāt sāku agri. Sešos gados netālu no Valdemārpils, Kroņmuižā, gāju
ganos. Atceros arī pirmo vasaras peļņu - vatēto segu. Tā lieti noderēja."
Vēlāk strādājis kolhozā. Pēc mācību pabeigšanas strādājis par zootehniķi kolhozā “Liesma”. Vēlāk dienējis armijā. Pēc tam strādājis par zootehniķi kolhozā “Pļavas”.[6] Bijis direktora vietnieks lopkopībā sovhozā “Okte” un kolhozā “Dundaga”.[7] 1989. gadā kļuvis par kopsaimniecības “Dundaga” priekšsēdētāju. No 1992. gada – SIA “Dundaga” direktors.[8] 35 gadus bijis pašvaldības deputāts, bet piecus gadus – Talsu rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks. 22 gadus bijis Talsu rajona tautas tiesas piesēdētājs un 10 gadus – piesēdētāja priekšsēdētājs.[9] Dzīvesbiedre – Mārīte, bērni – Jolanta un Gvido.[10]
Par savu dzīvi Austris Kristapsons laikrakstam “Talsu Vēstis” 2002. gadā teicis šādus vārdus:[11]
"Nožēlojis neesmu nevienu dienu. Arī to, ka
Dieva baušļus pārkāpu, nenožēloju. Bez tā dzīve nebūtu interesanta un, lai man
Dievs piedod!"
Austra Kristapsona meita Jolanta laikrakstā “Dundadznieks” 2005. gadā savu tēvu raksturojusi šādi:[12]
"Tētis reti slavēja, bet nekad arī neizsmēja
par neveiksmi. Pavisam maza jau jutos kā
līdzīga ar līdzīgu. Toties reti izteiktie atzinības vārdi nāca no sirds
dziļumiem un palika manī kā ceļa rādītāji, kas palīdz grūtos brīžos. Tētis
manās acīs vienmēr būs jauns, jo mirdzums viņā ir iekšējas mīlestības
izgaismots."
Apbedīts Anstrupes kapos.
[1] Auziņš Alnis. “Zemkopība dzimtai
ir asinīs” // Dundadznieks, Nr.4 (2005. gada aprīlis), 7.lpp.
[2] Turpat.
[3] Turpat.
[4] Kleinberga Sarmīte. “Nožēlojis
neesmu nevienu dienu” // Talsu Vēstis, Nr.40 (2002. gada 6. aprīlis),
3.lpp.
[5] Auziņš Alnis. “Zemkopība dzimtai
ir asinīs” // Dundadznieks, Nr.4 (2005. gada aprīlis), 7.lpp.
[6] Turpat.
[7] Kleinberga Sarmīte. “Nožēlojis
neesmu nevienu dienu” // Talsu Vēstis, Nr.40 (2002. gada 6. aprīlis),
3.lpp.
[8] Turpat.
[9] Turpat.
[10] Turpat.
[11] Turpat.
[12] “Par Austri” // Dundadznieks,
Nr.4 (2005. gada aprīlis), 7.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
