Grizelda Marija Kristiņa (foto no httpwww.livones.netlivkratuvelivones-net-arhivsgrizelda-kristina-2)


Grizelda Marija Kristiņa 

(Kolka)

(1910. gada 10. marts – 2013. gada 2. jūnijs) 

teicēja, rakstījusi dzeju lībiešu valodā, nākusi no kultūrvēsturē nozīmīgās Bertholdu dzimtas

Dzimtais uzvārds – Bertholde. Dzimusi lībiešu ciemā Vaidē, Žonaku mājās lībiešu Pētera un Līzes Bertholdu ģimenē.[1]

Nākusi no lībiešu kultūrvēsturē nozīmīgās Bertholdu dzimtas, kuras pēcnācēji ir bijuši labākie dzimtās lībiešu valodas runātāji mūsdienās.[2] Senā Žonaku mājvieta Vaidē bijusi šūpulis plašajai un lībiešu kultūrvēsturē nozīmīgajai Bertholdu dzimtai. No tās cēlusies slavenā lībiešu teicēja Marija Šaltjāre, lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds, lieliskā lībiešu tradīciju un valodas zinātāja Paulīne Kļaviņa, lībiešu valodas zinātājs Viktors Bertholds un citi.[3]

Baibas Šuvcānes sastādītajā grāmatā “Lībiešu krasta stāsti” Grizelda Marija Kristiņa dzīvi Vaidē raksturojusi šādi:[4]

"Žonakos mēs visi bijām radi, brāļi un brālēni, visi lībieši. Mūsu mājas sarunu valoda bija lībiešu valoda. Dzīvojām ļoti draudzīgi visi radi kopā. Dalījāmies priekos un bēdās, viens otram palīdzējām."Mācījusies Saunaga pirmās pakāpes pamatskolā Vaides Lāžos, tad – Mazirbes pamatskolā.[5] No 1930. gada līdz 1933. gadam mācījusies Somijā – Lahti Tautas augstskolā somu valodu un Orimatilas mājsaimniecības institūtā ieguvusi mājsaimniecības instruktores profesiju.[6]

Pārbraukusi dzimtenē, darbu savā arodā jaunā speciāliste nav ieguvusi. Grizeldai bijusi iespēja novadīt divus mājsaimniecības kursus dzimtajā jūrmalā, vienu Kolkā un otru Sīkragā. Somijā iegūtā mājsaimnieces izglītība lieti noderējusi Līvu savienības rīkotajos sarīkojumos. Grizelda bijusi galvenā saimniece un šefpavāre Līvu savienības desmit gadu jubilejas reizē 1933. gadā, kā arī Lībiešu tautas nama atklāšanas svinībās 1939. gada 6. augustā.[7]

Strādājusi zvejniecībā. 1934. gadā ieguvusi saimnieces darbu Studentu virtuvē Rīgā. Pēc tam strādājusi augstskolas virtuvē, bet vēlāk bijusi mājsaimniecības instruktore, kuras atbildībā bijusi maltīšu kvalitātes pārbaude vairākās sabiedriskajās virtuvēs.[8]

1938. gada pirmajos Ziemassvētkos Doma baznīcā Grizelda salaulājusies ar puisi no sava ciema – Voldemāru Kristiņu. Viņu pirmā meita Vēsma piedzimusi 1943. gada aprīlī, bet pēc četrām dienām slimnīcā mirusi. 1944. gada 5. jūlijā dzimusi otra meita – Sarmīte.[9]

Grizelda Marija Kristiņa ar vīru Voldemāru un meitu Sarmīti 1948. gadā Zviedrijā (foto no ''Dundadznieks'', Nr.3 (2010.g. marts))


1944. gadā Grizelda Marija Kristiņa devusies bēgļu gaitās un mūža lielāko daļu pavadījusi Kanādā. Pēc dramatiska brauciena pāri jūrai, bēgļi 24. oktobrī sasnieguši Gotlandes krastus. Līdz 1951. gadam ar ģimeni dzīvojusi Zviedrijā, bet 1951. gada jūnija beigās ar kuģi „Anna Salen” devusies uz Kanādu. Halifaksā viņi iebraukuši 3. jūlijā. Sākums bijis grūts visiem – svešā pasaulē bez valodas zināšanas. Voldemārs Kristiņš dabūjis darbu fabrikā, bet Grizelda strādājusi par mājas apkopēju. Pamazām ģimene iedzīvojusies, nopirkuši māju netālu no pilsētas centra, arī lietotu automašīnu. Kad Toronto Sv. Jāņa latviešu draudze savu īpašumu „Saulaine” sadalījusi apbūves gabalos, vienu nopirkusi Kristiņu ģimene. Viņi uzcēluši nelielu mājiņu, kurā varējis dzīvot arī ziemā. Aizejot pensijā, pārdevuši māju Toronto un pārcēlušies uz dzīvi Saulainē.[10] Grizelda Marija Kristiņa regulāri uzturējusi kontaktus ar Latviju.

Grizelda Marija Kristiņa ierunājusi lībiešu tekstus no Kersti Boiko 2000. gadā sastādītās lībiešu valodas mācību grāmatas.[11]

Grizelda Marija Kristiņa bijusi laba lībiešu valodas teicēja un rakstījusi arī dzeju lībiešu valodā. Pēdējo dzejoli viņa uzrakstījusi tikai mēnesi pirms nāves.

Mirusi Kanādā 103 gadu vecumā.[12]

Ar Grizeldas Marijas Kristiņas dzīvesstāstu iespējams iepazīties grāmatā “Lībiešu krasta stāsti”[13], kā arī “Lībiešu gadagrāmatā 2004”[14].

Grizelda Marija Kristiņa savā dzimšanas dienā 2010. gadā Kanādā ar Dundagas radu Kristiņu sūtītajiem ziediem, foto - Verners Miķelšteins (foto no (foto no ''Dundadznieks'', Nr.3 (2010.g. marts))




[1] Šuvcāne, B. (sast.) (2012). Lībiešu krasta stāsti. 303.lpp.

[2] Latvijas Sabiedriskie Mediji (2013). Mūžībā aizgājusi pēdējā lībiešu valodas runātāja. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-aizgajusi-pedeja-libiesu-valodas-runataja.a58172/ [sk. 17.11.2020.].

[3] Livonies.net. Grizelda Kristiņa. Pieejams: http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/grizelda-kristina [sk. 17.11.2020.].

[4] Šuvcāne, B. (sast.) (2012). Lībiešu krasta stāsti. 303.lpp.

[5] Turpat, 305.lpp.

[6] Turpat, 309.lpp.

[7] Turpat.

[8] Turpat.

[9] Turpat, 310.lpp.

[10] Turpat, 310.-315.lpp.

[11] Šuvcāne Baiba. Pasaules vecākā lībiete svin 100 gadu jubileju // Talsu Vēstis, Nr.30 (2010. gada 13. marts), 5.lpp

[12] Mirusi vecākā lībiete // Latvijas Avīze, Nr.107 (2013. gada 5. jūnijs), 5.lpp.

[13] Šuvcāne, B. (sast.) (2012). Lībiešu krasta stāsti. 303.-315.lpp.

[14] Šuvcāne, V. M. (sast.) (2004). Lībiešu gadagrāmata 2004. 85.-95.lpp.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .