Varis Liepa 2015. gadā, foto - M. Vītiņš (foto no ''Putni dabā'', Nr.74, 2016.g.)


Varis Liepa 

(Ģibuļi)

(1940. gada 26. februāris – 2015. gada 28. oktobris)

ornitologs

Dzimis Rīgā.[1]

Mācījies Rīgas 1. vidusskolā. No 1959. gada līdz 1963. gadam mācījies Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē.[2]

Žurnālā “Putni dabā” 2016. gada numurā par Vari Liepu rakstīts:[3]

"Kopš bērnības interesējies par dabu, kolekcionējis putnu olas, skolas brīvlaikus pavadījis pie vecmammas Lielvārdē, kur tikās ar tolaik slaveno putnu vērošanas popularizētāju Kārli Griguli (1886–1972)."

1953. gadā iesaistījies Jauno ornitologu sekcijas nodarbībās Rīgas zoodārzā. Turpmākajos gados piedalījies pulciņa aktivitātēs, iesaistījies dobumperētāju pētījumos Pierīgas mežos un putnu gredzenošanā.[4]

1957. gada maijā, kopā ar Bioloģijas institūta ornitologiem, piedalījies Kurzemes ekspedīcijā, vērojot un gredzenojot putnus Papes ezerā, Usmas ezerā un citur. Tā paša gada augustā, kā jaunākais Latvijas putnu pētnieku grupā, Varis Liepa apmeklējis 3. Baltijas ornitologu konferenci Viļņā.[5]

Varis Liepa un Harijs Mihelsons 1957. gadā Papes ezera piekrastē, gredzenojot ķīvītes mazuļus, foto - J. Šternbergs (foto no ''Putni dabā'', Nr.74, 2016.g.)


Studiju laikā iesaistījies putnu pētījumos. 1960. gada rudenī veicis migrējošo putnu uzskaites Vidzemes jūrmalā – Lilastē un Saulkrastos. Kopā ar kursabiedru Māri Vītiņu 1960. gadā prakses laikā divus mēnešus pavadījis Kandalakšas Septiņu salu rezervātā Krievijā. 1963. gadā Latvijā konstatējis un publicējis ziņas par rudens dižspāres pirmo novērojumu Latvijā. 20. gs. 60. gadu sākumā aktīvi iesaistījies putnu pētījumos nodibinātajā Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta Engures Ornitoloģiskajā stacionārā. Apkopojis un publicējis pārskatu par zivju gārņu gredzenošanas rezultātiem Latvijā.[6]

Laikā no 1963. gada līdz 1965. gadam dienējis padomju armijā.

Beidzis aspirantūru. 1980. gadā Maskavā aizstāvējis disertāciju, iegūstot bioloģijas zinātņu kandidāta grādu. 1993. gadā Latvijas Universitātes habilitācijas un promocijas padome to pielīdzinājusi zinātņu doktora grādam.

Pēc universitātes absolvēšanas no 1965. gada līdz 2002. gadam strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā.[7]

Varis Liepa 20. gs. 70. gados pie iekārtas, kas paredzēta putnu orientācijas pētījumiem (foto no ''Putni dabā'', Nr.74, 2016.g.)


No 1970. gada līdz 2000. gadam Varis Liepa publicējis 29 rakstus un tēzes krievu un angļu valodā par putnu orientācijas pētījumiem. Publicējis arī populārzinātniskus rakstus latviešu valodā. Laika periodā no 1994. gada līdz 1998. gadam rakstījis šķirkļus par putniem pirmajai dabas enciklopēdijai “Latvijas daba”.[8]

21.gs. sākumā Varis Liepa aktīvi iesaistījies topošo “Natura 2000” tīkla vietu monitoringā, veicot putnu uzskaites Kurzemē. Kā ornitoloģijas eksperts piedalījies dabas aizsardzības plāna “Tebras ozolu meži” izveidē. Bijis viens no rubeņu aizsardzības plāna autoriem. Aktīvi sniedzis ziņas par putnu uzskaitēm 2. Latvijas ligzdojošo putnu atlanta laikā no 2000. gada līdz 2004. gadam. 2003. gadā popularizējis apodziņa atklāšanas metodi, provocējot šos putnus dienas gaišajā laikā. Šī metode neoficiāli tikusi nodēvēta par “Liepas metodi” un tā ir mainījusi zināšanas par apodziņa sastopamību un skaitu Latvijā.[9]

Varis Liepa ir viens no Latvijas Ornitoloģijas biedrības dibinātājiem.[10]

Dzīves pēdējā desmitgadē Varis Liepa vairs nav aktīvi nodarbojies ar putnu uzskaitēm, taču publicējis vairākus populārzinātniskus rakstus žurnālā “Putni dabā”.[11]

Pēc aiziešanas pensijā dzīvojis Spārē.

2010. gadā kopā ar citiem vietējiem entuziastiem Varis Liepa izgatavojis un izlicis 22 putnu būrus koku dobumos perējošiem pīļu dzimtas putniem, jo tiem pašiem ir grūti atrast vietu perēšanai mežu izstrādes dēļ. Katrs būris bijis aptuveni 25 kilogramus smags.[12]

2014. gada 3. oktobrī Varis Liepa un Nellija Lagzdiņa vadījuši Talsu reģionālās grupas putnu vērošanas ekskursiju uz Struņķu dīķiem, Ozolu tīreli un Spāres ezeru.

Laikrakstā “Talsu Vēstis” 2016. gada 10. februārī sniegta žurnālistes Daces Mieriņas apkopotā notikumu hronika, kur ziņots, ka Spāres ezera dūksnājā atrastā vīrieša līķis ir Varis Liepa, kurš 2015. gada 28. oktobrī izgājis no mājām un līdz šim nebija atrasts.[13]

Pēc nāves Varis Liepa ticis kremēts, pelni izkaisīti Ventā, kur tajā ietek Šķērvelis, – skaistā vietā, kas Varim Liepam bijusi mīļa kopš makšķerēšanas laikiem.[14]



[1] Matrozis Ruslans. Varis Liepa (26.02.1940.-28.10.2015.) // Putni dabā, Nr.74 (2016. gads), 38.lpp.

[2] Turpat.

[3] Turpat.

[4] Turpat.

[5] Turpat.

[6] Turpat.

[7] Turpat.

[8] Turpat, 38.-39.lpp.

[9] Turpat, 39.lpp.

[10] Turpat.

[11] Turpat.

[12] Liepa Varis. Ligzdvietas gaigalai un lielajai gaurai pie Spāres ciemata apkārtnes ezeriem // Putni dabā, Nr.70 (2015. gads), 21.lpp.

[13] Mieriņa Dace. Notikumu hronika // Talsu Vēstis, Nr.17 (2016. gada 10. februāris), 2.lpp.

[14] Matrozis Ruslans. Varis Liepa (26.02.1940.-28.10.2015.) // Putni dabā, Nr.74 (2016. gads), 39.lpp.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .