Līvu Jurka (foto no httpliteratura.lvlvpersonLivu-Jurka872858)


Līvu Jurka (Juris Puriņš) 

(Lībagi)

(1875. gada 4. marts – 1956. gada 29. marts)

rakstnieks, satīriķis, žurnālists, vairāku grāmatu autors

Īstajā vārdā – Juris Puriņš. Pseidonīms – Celmu Jurka.[1]

Dzimis Vecmuižas “Aurmaņos” kalpa ģimenē.[2] Mājas atradušās skaistā vietā - Daugavas krastā starp Ķegumu un Lielvārdi.[3]

No 1886. gada līdz 1889. gadam mācījies Līves pagastskolā. Mācības turpinājis pašmācības ceļā.[4]

1899. gadā strādājis par Kaļķu tirgotāja Depreija mācekli Rīgā, vēlāk mācījies dārzkopību.[5]

Pirmās Līvu Jurkas satīriskās publikācijas parādījušās 1902. gadā Eduarda Treimaņa-Zvārguļa vadītajā “Pēterburgas Avīžu” pielikumā “Purva malā”, vēlāk arī “Zobgala kalendārā”.[6]

Piedalījies 1905. gada revolūcijā. 1906. gadā devies uz Pēterburgu, kur rediģējis satīrisku rakstu krājumu “Rīkstes” un tā turpinājumus “Pēriens”, “Spītnieks” un “Spēriens”. 1907. gadā rediģējis humoristiski satīrisko rakstu krājumu “Ar smalkiem bērza žagariem” un “Modernu sieviešu mīlestības dziesmas”. Līvu Jurka darbojies arī žurnālā “Svari” un citos satīriskos izdevumos.[7]

1907. gadā emigrējis uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur dzīvojis Klīvlendā, Lavrensā un Mineapolē.[8] Rakstījis koporganizācijas laikrakstam “Strādnieks” satīriskus stāstiņus un dzeju.[9] Amerikā iepazinies ar neretieti Mariju Vītolu un apprecējies.[10]

Līvu Jurka ar sievu Mariju ASV Mineapolē ap 1907. gadu (foto no Talsu novada muzeja krājuma)


Latvijā Līvu Jurka ar sievu varējuši atgriezties tikai 1913. gadā. Atgriežoties Latvijā, dzīvojuši Marijas tēva mājās Neretas “Liel-Uņķenos”.[11]

Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Krieviju. Tur dzīvojis no 1915. gada līdz 1918. gadam.[12]

Atgriežoties dzimtenē, dzīvojis Neretas “Liel-Uņķenos” un nodarbojies ar dārzkopību, pievēršoties satīriskā kalendāra “Rīkstes” izdošanai un publikācijām periodikā. Sagatavojis arī kopoto rakstu pirmo sējumu, kas izdots 1940. gadā.[13]

Pēc Otrā pasaules kara dzīvojis Stendes “Kapteiņos”, bet no 1949. gada – “Šķepastos”.[14]

Līvu Jurka Lībagu pagasta ''Šķepastos'' 1950. gados (foto no Talsu novada muzeja krājuma)


Nodarbojies arī ar literāru darbu tulkošanu.[15]

Līvu Jurka apbedīts Lībagu pagasta Ozoliņu kapsētā blakus savai dzīvesbiedrei.[16]



[1] literatura.lv. Līvu Jurka. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/Livu-Jurka/872858 [sk. 29.10.2020.].

[2] Dūdiņa, B. (rād. sast.) (2003). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 376.lpp.

[3] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri Lībagiem. 458.lpp.

[4] Dūdiņa, B. (rād. sast.) (2003). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 376.lpp.

[5] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri Lībagiem. 459.lpp.

[6] Turpat.

[7] Dūdiņa, B. (rād. sast.) (2003). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 376.lpp.

[8] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri Lībagiem. 459.lpp.

[9] Zvejnieks, K. (1996). Nemiera negaisi. 286.lpp.

[10] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri Lībagiem. 459.lpp.

[11] Turpat.

[12] Dūdiņa, B. (rād. sast.) (2003). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 376.lpp.

[13] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri Lībagiem. 459.lpp.

[14] Dūdiņa, B. (rād. sast.) (2003). Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 376.lpp.

[15] literatura.lv. Līvu Jurka. Pieejams: http://literatura.lv/lv/person/Livu-Jurka/872858 [sk. 29.10.2020.].

[16] Kalmanis, Z. (2009). Vējš pāri Lībagiem. 459.lpp.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko Dižļaužu vārdnīcu un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .