Ivars Makstnieks 

(Talsi)

(1971. gada 23. maijs)

mūziķis, taustiņinstrumentālists, dziesmu komponists un aranžētājs, grupas „Otra Puse” dalībnieks, saņēmis Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kategorijā “Labākais komponists”

Dzimis Talsos. Tēvs bijis gleznotājs, grafiķis un karikatūrists, bet māte – pedagoģijas metodiķe.[1]

Mācījies Talsu mūzikas skolā, vēlāk arī Ventspils un Cēsu mūzikas vidusskolās. Darbojies arī Jāņa Osīša vadītājā bigbendā „Talsu Sprīdīši”.[2]

Laikrakstā „Talsu Vēstis” 2012. gadā par Ivaru Makstnieku rakstīts:[3]

„Kad Ivars paaugās, viņš iesaistījās vairākās grupās, spēlēja ballēs līdz pēdējam dejotājam. Piecpadsmitgadīgo puiku savā varā bija pārņēmis rokenrols, talsenieks iesaistījās arī pāris grupās Rīgā. Mammai gan likās svarīgi, lai dēls turpinātu izglītoties, tāpēc ieteica iestāties Ventspils mūzikas vidusskolā. Protams, atkal bija vairāki ansambļi, kuros Ivars spēlēja. Liktenīgi, ka šai pašā skolā sāka mācīties Jānis kalniņš no Rojas. [..] Tieši Ivaram radās doma nodibināt grupu „Roja”. – šādu nosaukumu ierosināja Ivars. To arī vīri izdarīja. Pēc tam Jānim karjera attīstījās jau bez Ivara klātbūtnes, kura dzīve turpmāk ritēja Rīgā. Viņš spēlēja dažādos ansambļos, veidoja mūzikas reklāmas vairākām radiostacijām.”

Bijis taustiņinstrumentālists dažādos ansambļos. Īslaicīgi bijis arī kolektīvu „Aurora” un „Linga” taustiņinstrumentālists.[4]

1980. gadu beigās kopā ar Ventspils dzejnieku Ivaru Kurpnieku izveidojis ansambli „Pastors”. Ar šo ansambli uzstājies 1990. gadā festivālā „Bildes”.[5]

Pirmās Ivara Makstnieka dziesmas tapušas jau vidusskolā. Pēc kāda grupas „Jumprava” koncerta viņš iepazinies ar Aigaru Grāveru. Pēc dažiem gadiem šī iepazīšanās kļuva par iemeslu Ivara Makstnieka nonākšanai Aigara Grāvera dibinātajā grupā „Otra Puse”. Kopš 1993. gada Ivars Makstnieks ir grupas „Otra Puse” dalībnieks un dziesmu autors.[6]

1990. gadu beigās viņš attīstījies kā deju mūzikas aranžētājs un producents. Mūziķis parakstījies kā MC Šmits. Sadarbojies ar Danielu Rēbusu, iesaistījies projektā „Iedo’ rociņ’”, kā arī remiksējis Zigmara Liepiņa „Opus” laika dziesmas.[7]

Kopš grupas „Otra Puse” aktīvās darbības atsākšanas, Ivars Makstnieks pastāvīgi gādājis jaunu repertuāru, koncertējis, bet kā dziesmu autors sadarbojies ar vairākiem Latvijas izpildītājiem, piemēram, Normundu Rutuli, Inetu Rudzīti, Rolandu Ūdri, grupu „Roja” un citiem.[8]

Grupas „Otra Puse” mūzikas disks „Nakts vai rīts” ieguvis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu kā 2009. gada labākais albums, bet Ivars Makstnieks par savu dziesmu „Rīga” saņēmis Autoru biedrības „AKKA/LAA” Autortiesību Bezgalības balvu kā 2009. gadā visvairāk atskaņotais ieraksts. Arī gadu iepriekš par veiksmīgāko debiju šo Autortiesību Bezgalības balvu saņēmis Ivars Makstnieks un Roberts Gobziņš par dziesmu „Savādā”. Savukārt Ivara Makstnieka dziesma „Ave Pali” bijusi 2011. gada vērtīgākā dziesma Latvijas Radio Muzikālajā Bankā.[9]

2012. gadā kā dziesmas „Beautiful Song” autors piedalījies Eirovīzijas dziesmu konkursā. Šajā gadā saņēmis Nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps” nominācijā „Labākais komponists” par mūziku dokumentālajai filmai „Pretrunīgā vēsture”.[10]

2012. gadā izdota grāmata bērniem „Pasakas par Spociņu-Jociņu”, ko sarakstījis Rolands Ūdris. Grāmatai pievienots audiodisks, kurā pasakas ierunājis Normunds Rutulis, bet mūziku komponējis Ivars Makstnieks.[11]



[1] Mazvērsīte, D. (2016). Jubilāra Ivara Makstnieka jaunības „nedarbs” – grupa Pastors. Pieejams: https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/jubilara-ivara-makstnieka-jaunibas-nedarbs-grupa-pastors.a68813/ [sk. 24.03.2021.].

[2] Mazvērsīte, D. (2016). Mūziķim un komponistam Ivaram Makstniekam 45! Pieejams: https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/muzikim-un-komponistam-ivaram-makstniekam-45.a68653/ [sk. 24.03.2021.].

[3] Avotiņa Ingrīda. „Savas domas un izjūtas izpaužu mūzikā…” // Talsu Vēstis, Nr.73 (2012. gada 29. jūnijs), 5.lpp.

[4] Mazvērsīte, D. (2016). Mūziķim un komponistam Ivaram Makstniekam 45! Pieejams: https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikju-jubilejas/muzikim-un-komponistam-ivaram-makstniekam-45.a68653/ [sk. 24.03.2021.].

[5] Turpat.

[6] Turpat.

[7] Turpat.

[8] Turpat.

[9] Turpat.

[10] Turpat.

[11] Vītola, I. (2012). Ivars Makstnieks šlāgeraptaujai un Eirovīzijai. Pieejams: https://www.la.lv/ivars-makstnieks-slageraptaujai-un-eirovizijai [sk. 24.03.2021.].

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .