Fridrihs Mālberģis
(Dundaga)

      1824. gada 1. janvāris – 1907. gada 2. marts

skolotājs, dzejnieks

Dzimis Dundagas pagasta Antēs saimnieku ģimenē[1].

Mācījies Irlavas skolotāju seminārā. To beidzis 1844. gadā.

No 1844. gada līdz 1850. gadam strādājis par skolotāju Kubeles pagastskolā pie Ernesta Dinsberģa. Pēc darba Kubeles skolā turpinājis skolotāja darba gaitas Birzgales skolā (no 1851.gada līdz1856. gadam) un Seces skolā (no 1856. gada līdz 1887. gadam)[2].

Publicējis populāri zinātniskus rakstus, sacerējis ap 200 dzejoļu, tie publicēti gan „Latviešu Avīzēs” gan „Mājas Viesī”, „Baltijas Vēstnesī” un citos preses izdevumos. Dzeja vēlāk apkopota krājumā „Dzejas skaņas” (1880). Motīvi: tautasdziesmu un teiku pasaule, pārdomas par dzīvi, dabu, cilvēkiem.

Krājums ''Dzejas skaņas'' 1880. gads

1869. gadā nāk klajā viņa poēma „Staburags un Liesma jeb Veci un jauni laiki” , ko var uzskatīt par pirmo mēģinājumu radīt tautas eposu. Darbā Latvijas aizvēsture un vēsture apdziedāta pseidomitoloģiskā tēlojumā, bez cieša sakara ar toreizējā laika dzīvi un centieniem[3].

Mālberģis rakstījis arī mīlas liriku un stāstus. 1934. gadā sarakstījis  pirmo Garlība Merķeļa biogrāfiju latviešu valodā. Atdzejojis fabulas. 

.Mūža nogali dzejnieks pavada Seces „Vecskultēs” Staburaga tuvumā. Sastāda krājumu „Bēru dziesmas visādām vajadzībām sētā un kapsētā” (1893)[4].

1926. gadā izdotajā Alberta Prandes grāmatā “Latvju rakstniecība portrejās” iekļauta neliela informācija par Frīdrihu Mālberģi:

“Mālberģis ir mūsu prātnieciskās dzejas dibinātājs. Viņa ievērojamā filosofiskā poēma “Staburags un Liesma” (1869) pagāja nepamanīta, neizcelta, savam laikam sveša. Neskatoties uz visiem formas trūkumiem, ievērojams dzejnieka talants te tālu mināms. Savās liriskās dziesmiņas Mālberģis vienkāršs, sirsnīgs, īsts. Dažas no tām (“Avotiņš burbulē skarbi”), kā arī daži viņa didaktiskie dzejoļi (“Cīnīšanās”, “Nespēka vara”) pārgājuši tautā .‘’[5]

Apglabāts Seces baznīcas kapos Aizkraukles novadā kur, atzīmējot Fr. Mālberģa simtgadi, atklāts piemineklis.



[1] Prande, Alberts. Latvju rakstniecība portrejās / Alberts Prande ; Lit.daļas līdzstr.: A.Birkerts,E.Ego,P.Ērmanis u.c. - Rīga : Letas izdevums, 1926. - 516 lpp.

[3] Turpat.

[4] Turpat.

[5] Prande, Alberts. Latvju rakstniecība portrejās / Alberts Prande ; Lit.daļas līdzstr.: A.Birkerts,E.Ego,P.Ērmanis u.c. - Rīga : Letas izdevums, 1926. - 516 lpp.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Sanita Balode

Talsu Galvenā bibliotēka

2024



Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta