Ritas Meirānes fotogrāfija no filmas provēm ''Svešiniece ciemā'' 1958. gadā (foto no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma)



Rita Meirāne

(Vandzene/Talsi)

(1935. gada 9. novembris – 2007. gada 31. decembris)

aktrise

Rita Meirāne dzimusi Talsos. Dzīvojusi Vandzenes pagastā “Veseru” mājās.[1] Tēvs bijis kalējs.

Valmieras teātra aktrise Rita Meirāne bērnībā Vandzenē ''Veseros'' 1947. gada 13. jūlijā. Foto autore Frīda Vītoliņa (foto no Talsu novada muzeja krājuma)


Mācījusies Talsu vidusskolā. 1960. gadā beigusi Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti.

No 1958. gada līdz 1961. gadam Rita Meirāne strādājusi Daugavpils Muzikāli dramatiskajā teātrī, vēlāk – Valmieras Drāmas teātrī. 2002. gadā pievienojusies Valmieras jaunatnes centram "Vinda". Vidzemes Augstskolas studentiem mācījusi runas mākslu. Rita Meirāne vairāku gadu garumā bijusi skolu teātru metodiķe, kā arī organizējusi skatuves runas konkursu "Zvirbulis".[2]

Rita Meirāne spēlējusi daudz spilgtu un lielu lomu, tai skaitā gan ekscentriskas un valdonīgas skaistules, gan arī negatīvus un pretrunīgus tēlus. Spēcīgu sieviešu raksturus Rita Meirāne izdzīvojusi H. Vuolijoki Niskavuori ģimenes sāgā: Saimu lugā „Niskavuori maize" (1964), Hetu „Niskavuori saimnieces jaunība" (1973), Lovisu Niskavuori izrādē „Akmens ligzda" (1976). Rita Meirāne ir filmējusies vairākās latviešu kinofilmās - „Latviešu strēlnieka stāsts" (1958), „Vasara bija tikai vienu dienu" (1980),[3] “Kara ceļa mantinieki” (1971), “Fronte tēva pagalmā” (1984).[4]

Filmēšanos kinofilmā “Latviešu strēlnieka stāsts” žurnālam “Liesma” 1959. gadā Rita Meirāne raksturojusi šādi:[5] 

"Zelma «Latviešu strēlnieka stāstā» — mana pirmā un pagaidām vienīgā loma kinofilmā. Kas to zina, varbūt kādreiz vēl palaimēsies strādāt pie filmas, tas ir ļoti interesanti. Bet pašlaik — teātra skatuve. [..] Atklāti sakot, līdz šim dzīvē man ļoti veicies — gan toreiz, kad meklēja aktierus «Strēlnieka stāstam», gan tagad ar darbu Daugavpilī. Toreiz filmā biju uzaicināta pavisam citai lomai. Bija domāts, ka tēlošu kādu medicīnas māsu. Beigās iznāca citādi: kļuvu par Zelmu. Bet kadri ar medmāsu vēlāk izrādījās filmai nevajadzīgi. Tā varēja notikt, ka pavisam nebūtu līdz ekrānam tikusi. Darbs filmā man pašai bija liels un grūts, tomēr ļoti noderīgs un laba skola. Tur es guvu pirmo nopietno aktiera pieredzi, jo līdz tam nebiju cik necik lielāku lomu spēlējusi pat uz skatuves."

Skats no kinofilmas ''Latviešu strēlnieka stāsts'' (1958). Eduards Pāvuls – Janka Pipars, Rita Meirāne - Zelma (foto no httpswww.kroders.lvpeta507)


Valmieras Drāmas teātra kolēģi atcerē par Ritu Meirāni sacījuši:[6]

"Vēl 27. decembra pēcpusdienā Rita Meirāne kopā ar saviem audzēkņiem strādāja pie izrādes... Nu vārdi paliks neizteikti. [..] Vecā gada pēdējā dienā, 31.decembrī, apstājās Ritas Meirānes sirds. Staltā, ar milzīgu iekšējo spēku apveltītā kurzemniece tik daudziem paliks atmiņā kā majestātiska, inteliģenta aktrise, dvēselisku dzejas kompozīciju autore, ar spēcīgu balsi apveltīta pasākumu vadītāja. Rita bija arī talantīga runas un skatuves mākslas pedagoģe. [..] Teātra kolēģu atmiņās paliks Ritas apskaužamā spēja ikvienā darbā ieguldīt sevi pilnībā: ar vienādu atbildības apziņu viņa mācījās jaunu lomu, veidoja dzejas izrādi, prasmīgi saimniekoja mājās un nodevās dēla audzināšanai. Ne Rita, ne viņas dzīvesbiedrs Roberts Zēbergs necentās ap sevi izveidot skaļu draugu pulku, bet viņus saistīja ikviens labs kultūras pasākums, - vai tā bija teātra izrāde, koncerts, filma vai dzejas vakars. Abus vienoja mīlestība šā vārda cēlākajā izpausmē, un šīs mīlestības lokā izauga dēls Guntis."

Atvadīšanās no Ritas Meirānes Kocēnu kapličā notikusi 2008. gada 4. janvārī.



[1] Talsu Vārds, Nr.8 (1943. gada 25. februāris), 4.lpp.

[2] Valmieras Drāmas teātris. Rita Meirāne. In Memoriam (1935.9.XI - 2007.31.XII). Pieejams: https://vdt.lv/lv/jaunumi/rita-meirane-in-memoriam-19359xi-200731xii [sk. 22.09.2020.].

[3] Turpat.

[4] Filmas.lv. Rita Meirāne. Pieejams: https://www.filmas.lv/person/1765/ [sk. 22.09.2020.].

[5] Pieci no viņiem // Liesma, Nr.12 (1959. gada 1. decembris), 18.lpp.

[6] Valmieras Drāmas teātris. Rita Meirāne. In Memoriam (1935.9.XI - 2007.31.XII). Pieejams: https://vdt.lv/lv/jaunumi/rita-meirane-in-memoriam-19359xi-200731xii [sk. 22.09.2020.].

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .