Guna Millersone 
(Talsu Galvenās bibliotēkas arhīva foto; fotogrāfs Andžejs Beļēvičs)



Guna Millersone 

(Dundaga + Talsi)

(1949. gada 22. februāris)

gleznotāja, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos

Dzimusi Dundagā.

Dzimusi Lidijas un Arvīda Teibju ģimenē. Ir jaunāks brālis.

 Skolas zīmēšanas skolotāja Valija Purmale jau pirmajās klasēs meiteni ievirza mākslas pasaulē, iesaistot zīmēšanas pulciņā.

Laikā no 1961. gada līdz 1968. gadam mācās  Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, pēc tam (1968-1973) studijas  Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā.

Laikā no 1975. gada līdz 1983. gadam Guna Millersone strādā Dailes teātrī; ir mākslinieks dekorators. No 1983. gada –  Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos.

Laikā no 2006. gada līdz 2008. gadam – VKKF Vizuālās mākslas nozares eksperte.

Kopš 1992. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedre. No 2008. gada līdz  2011. gadam – Latvijas Mākslinieku Savienības valdes locekle. Vairāk nekā 30 gadus Guna Millersone ir Talsu Krūmu mākslas grupas (dibināta 1985. gadā) biedre un vadītāja.

Glezno eļļas tehnikā, veido arī instalācijas objektus, ir izstāžu un projektu kuratore. Izstādēs piedalās kopš 1989. gada. Darbi eksponēti arī ārvalstīs: Francijā, Zviedrijā, Dānijā, Nīderlandē, Igaunijā un citur.

Guna Millersone pulcina aktīvai darbībai novada māksliniekus, koordinē un popularizē atsevišķu mākslinieku darbību.

Ievērojamā māksliniece glezno galvenokārt ainavas; no ekspansīvām, ar romantisku ievirzi tvertām ainavām 1990. gadu sākumā („Rudens”, „Purvs”, „Mazirbe”) māksliniece virzījusies uz spraigu un tonālu piesātinājumu,  formās it kā attālinātu no realitātes. Gleznās spilgti izsvērts vai fiksēts kāds mirklis – atspīdumi ūdenī, gaismas nojausmas, gaismas un ēnu klājumi.

Žurnāliste Ilze Kārkluvalka rakstā „Vienkārši, ir laimīgas un ir nelaimīgas satikšanās”[1] par mākslinieces dzīvē paradīto, nepadarīto, paspēto un jauši vai nejauši palaisto garām, stāsta:

„Tur ir tas Dundagas kultūras namā piedzimušais meitēns, ko mamma, vēl pavisam mazu skolniecīti, aizveda uz Rīgu mācīties „rozīšos” – Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolā. „Kad lauku bērns nonāk Rozentāla skolā, viņš visu kāri uzsūc; iet uz teātriem, uz operu… mūs tur veda Līgas Purmales mamma. Arī traka sieviete patiesībā!” stāsta Guna, un viņas Dundagas skarbais humors raksturo cilvēkus un vidi daudz vairāk par epitetiem piedēstītu glumi pareizu dūdošanu. „Kad lauku bērnu vecāki ir ielikuši tādā skolā, viņš grib nu briesmīgi mācīties, cieši ticēdams, ka tas būs kaut kas īpašs.””

2009. gadā ievērojamā māksliniece pirmo reizi izdevusi savu darbu apkopojumu “Guna Millersone. Ainavu albūms. Gleznas”.

2014. gadā Talsu novada muzeja sarūpēts un Talsu tipogrāfijā iespiests, klajā nāk otrs katalogs „Guna Millersone: Ainavas turpinājums”. Izdevuma ceļavārdos mākslas zinātniece Gundega Cēbere saka:

„Kurzemes viducis, Talsi ir vieta, kur rodas gleznas un dzīvo māksliniece Guna Millersone. Te, citviet Latvijā un pasaulē viņa sarīkojusi virkni personālizstāžu, piedalījusies daudzās grupu izstādēs, pati radījusi un vadījusi mākslas projektus, rakstījusi par tiem, sastādījusi izstāžu katalogus un veikusi neskaitāmus, ar mākslas jomu saistītos ikdienas darbus Talsu novada muzejā. (..)Ieskatoties jau senāko gadu gleznās, uzvirmo prieks, ka Gunai būtiska ir pati glezniecība. Lai kur arī atrastos – Talsos vai Pedvālē, Mazirbē, Kandavā, Zvārtavā vai Venēcijā – viņa skatās apkārt dabā un koncentrējas tās jaunradīšanai uz audekla, un krāsa ir svarīgākais tēlainības līdzeklis.”

„Man Latvija ir arī Gunas Millersones gleznas!” –  tā Gunas Millersones gleznu izstādes atklāšanā 2008. gadā teicis Dundagas vidusskolas vēstures skolotājs Imants Brusbārdis.

2015. gada 15. martā, Talsu pilsētas un reizē arī Talsu Mākslas dienā, Guna Millersone saņem Žaņa Sūniņa vārdā nosaukto prēmiju. Prēmija piešķirta par spilgtu jubilejas izstādi „Ainavas turpinājums” Talsu novada muzejā 2014. gada martā, un par nozīmīgu ieguldījumu starptautiskas sadarbības mākslas jomā, veicināšanu.

Ina Strazdiņa rakstā „Arī Gunas Millersones gleznas Briselē atklāj latviešu patieso dabu”[2] stāsta par Briselē sarīkoto mūsu valsts mākslinieku darbu izstādi „Patiesā daba”. Izstādē divi  darbi – „Dīķis” un „Mežezers” – ir Talsu gleznotājas Gunas Millersones darbi.

2016. gada decembrī klajā nāk Latvijas simtgadei veltīts izdevums – žurnāls “Talsenieku stāsts”[3]. Žurnālā iekļauts Initas Fedko raksts par Gunu Millersoni “Ziemeļu ekspresionisms”, kur lasāms:

“Līdzsvars un miers. Ritms – kā ieelpa un izelpa. Tas māksliniecei vajadzīgs radīšanai. Nekas, ka tā viņa sevi uz laiku izsmeļ. Šī nepieciešamība, krāsas mīlestība un otas kāts plaukstā, kas ieguļ tik silti, tik pārdomāti, ir ieausts katrā mākslinieces Gunas Millersones šūnā. Ikkatrā dvēseles diedziņā.”

Laikrakstā “Talsu Vēstis” 2016. gada 19. decembra numurā izlasāms žurnālistes Elīnas Lāces raksts “Gunas Millersones ainava “Aiz loga” atzīta par Gada gleznu”:

“15. decembrī Rīgā, Dailes teātra Mākslas telpā, par konkursa “Gada glezna” šī gada laureāti pasludināta Guna Millersone, Talsu krūmu mākslas grupas vadītāja, kuras darbs par labāko atzīts 81 dalībnieka konkurencē.”




[1]  „Talsu Vēstis”, Nr.22 (2009, 21. febr.), 8.lpp.

[2] „Talsu Vēstis”, Nr.30 (2015,13. marts), 1.lpp.

[3] Nr.2


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Lita Zandberga

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta



 .