Ināra Novadniece

(Sabile)

(1930. gada 10. jūlijs)

mākslas zinātniece

Dzimusi Sabilē kalpotāju ģimenē.

Absolvē Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļu (1952)[1], Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1968). Topošā mākslas zinātniece izstrādā diplomdarbu: „Talsu arhitektūras ainava”.

Strādā par rasētāju tehniķi konstruktoru birojos. Specializējas lietišķi dekoratīvās mākslas jomā.

Mākslinieku Savienības biedre kopš 1976. gada. Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” apvieno māksliniekus un mākslas zinātniekus Latvijā un pasaulē. Organizāciju dibināta 1941. gadā, biedrības statusu iegūst 2005. gadā, 2006. gadā piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Biedrība apvieno 860 vizuālās mākslas jomu pārstāvošos biedrus, kā arī veic citus uzdevumus, lai māksla turpinātu attīstīties un māksliniekiem būtu iespēja radoši darboties.

Ināra Novadniece ir sarakstījusi grāmatas „Metālmāksla Latvijas arhitektūrā” (1975), „Jūlijs Madernieks” (1982) un divas nodaļas par lietišķo mākslu grāmatā „Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940” (1986).

Mākslas zinātnieces grāmata „Metālmāksla Latvijas arhitektūrā”(1975) sastāv no trīs nodaļām: metāla mākslinieciskā apdare Latvijas feodālisma laikmetā, latviešu profesionālā lietišķā māksla un metālapstrāde 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē un Latviešu padomju metālmāksla. Šī mākslas virziena attīstība Latvijā ir pētīta saistībā ar konkrētā perioda sabiedrības attīstības līmenim, arhitektūras un dekoratīvās mākslas virzieniem un izpausmēm Eiropas lietišķajā mākslā. Grāmatā vēl tiek analizēti profesionālo mākslinieku darbi lietišķās mākslas laukā, vērtēti arī nacionālās formas meklējumi metālmākslā.

Ināras Novadnieces grāmatā “Jūlijs Madernieks” (1982) ir stāstīts par vienu no latviešu profesionālās lietišķās mākslas veidotājiem Jūliju Madernieku (1870-1955). Ināra Novadniece apraksta mākslinieka dzīvi Latvijā, dzīvi bēgļu gaitās, atgriešanos Latvijā, kā arī radošo darbību lietišķajā mākslā.

Grāmatā “Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940” (1986) Ināra Novadniece ir publicējusi divas nodaļas par lietišķo mākslu. Pirmā nodaļa ir par Latviešu nacionālās mākslas skolas izveidošanos un otra nodaļa ir  par latviešu mākslu imperiālisma un sociālo revolūciju posmā. Abās nodaļās tiek aprakstīta lietišķās mākslas vēsture un tās attīstību Latvijā.

1968. gada sāk publicēt rakstus presē. Publicē rakstus par interjera mākslas jautājumiem. Mākslas zinātniece raksta par jaunajiem māksliniekiem, piemēram, Grigoru Manukjanu, kurš apguvis armēņu tautas seno metālkalšanu, publicē aprakstus par jaunajām izstādēm. Kā arī apraksta un fiksē ilustrācijas par vienu no Latvijas metālmākslas atzaru.

Informācija par mākslas zinātnieci Ināru Novadnieci iekļauta enciklopēdijas “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” 2. daļā (R., Latvijas Enciklopēdija”, 1996). 



[1] No 1992. gada nosaukums mainīts uz Rīgas dizaina un mākslas vidusskolu


Materiālu sagatavojusi Elza Āboliņa

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta



 .