Dzimusi
Sabilē kalpotāju ģimenē.
Absolvē
Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļu (1952)[1], Latvijas Mākslas
akadēmijas mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1968). Topošā mākslas
zinātniece izstrādā diplomdarbu: 'Talsu arhitektūras ainava”.
Strādā
par rasētāju tehniķi konstruktoru birojos. Specializējas lietišķi dekoratīvās
mākslas jomā.
Mākslinieku
Savienības biedre kopš 1976. gada. Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”
apvieno māksliniekus un mākslas zinātniekus Latvijā un pasaulē. Organizāciju
dibināta 1941. gadā, biedrības statusu iegūst 2005. gadā, 2006. gadā piešķir
sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Biedrība apvieno 860 vizuālās mākslas
jomu pārstāvošos biedrus, kā arī veic citus uzdevumus, lai māksla turpinātu
attīstīties un māksliniekiem būtu iespēja radoši darboties.
Ināra
Novadniece ir sarakstījusi grāmatas "Metālmāksla Latvijas arhitektūrā” (1975),
"Jūlijs Madernieks” (1982) un divas nodaļas par lietišķo mākslu grāmatā "Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940” (1986).
Mākslas
zinātnieces grāmata "Metālmāksla Latvijas arhitektūrā”(1975) sastāv no trīs
nodaļām: metāla mākslinieciskā apdare Latvijas feodālisma laikmetā, latviešu
profesionālā lietišķā māksla un metālapstrāde 19. gadsimta beigās un 20.
gadsimta pirmajā pusē un Latviešu padomju metālmāksla. Šī mākslas virziena
attīstība Latvijā ir pētīta saistībā ar konkrētā perioda sabiedrības attīstības
līmenim, arhitektūras un dekoratīvās mākslas virzieniem un izpausmēm Eiropas
lietišķajā mākslā. Grāmatā vēl tiek analizēti profesionālo mākslinieku darbi lietišķās
mākslas laukā, vērtēti arī nacionālās formas meklējumi metālmākslā.
Ināras
Novadnieces grāmatā “Jūlijs Madernieks” (1982) ir stāstīts par vienu no
latviešu profesionālās lietišķās mākslas veidotājiem Jūliju Madernieku
(1870-1955). Ināra Novadniece apraksta mākslinieka dzīvi Latvijā, dzīvi bēgļu
gaitās, atgriešanos Latvijā, kā arī radošo darbību lietišķajā mākslā.
Grāmatā
“Latviešu tēlotāja māksla 1860-1940” (1986) Ināra Novadniece ir publicējusi divas
nodaļas par lietišķo mākslu. Pirmā nodaļa ir par Latviešu nacionālās mākslas
skolas izveidošanos un otra nodaļa ir par latviešu mākslu imperiālisma un sociālo
revolūciju posmā. Abās nodaļās tiek aprakstīta lietišķās mākslas vēsture un tās
attīstību Latvijā.
1968.
gada sāk publicēt rakstus presē. Publicē rakstus par interjera mākslas
jautājumiem. Mākslas zinātniece raksta par jaunajiem māksliniekiem, piemēram,
Grigoru Manukjanu, kurš apguvis armēņu tautas seno metālkalšanu, publicē
aprakstus par jaunajām izstādēm. Kā arī apraksta un fiksē ilustrācijas par
vienu no Latvijas metālmākslas atzaru.
Informācija
par mākslas zinātnieci Ināru Novadnieci iekļauta enciklopēdijas “Māksla un
arhitektūra biogrāfijās” 2. daļā (R., Latvijas Enciklopēdija”, 1996).
Materiālu sagatavojusi Elza Āboliņa
Talsu Galvenā bibliotēka
2020
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
