Kornēlija Ozoliņa ar saviem mākslasdarbiem (foto no httpwww.martaskrastasgalerija.lv201204sveiciens-lieldienas-no-kornelijas.html)


Kornēlija Ozoliņa

(Roja)

(1940. gada 19. decembris)

māksliniece, keramiķe

Dzimusi Ludzā. Dzimtais uzvārds – Bīriņa. Tēvs bijis ērģelnieks, bet māte – mājsaimniece. Kornēlijas Ozoliņas vīrs ir grafiķis un keramiķis Māris Ozoliņš.[1]

Kara laikā ģimene nonākusi Valdemārpilī, kur dzīvojusi Kornēlijas Ozoliņas mātes māsa. Savus pirmos dzīves gadus Kornēlija Ozoliņa aizvadījusi Valdemārpilī. Vēlāk kopā ar mammu pārcēlusies uz dzīvi Tukuma novada Tumē.

2006. gadā laikrakstā “Talsu Vēstis”, atbildot uz žurnālistes Mairitas Balodes jautājumu par to, vai Valdemārpils ir mākslinieces dzimtā puse, Kornēlija Ozoliņa atbildējusi:[2] 

"Nē, pēc idejas esmu rīdziniece, vecāki dzīvoja Dzirnavu ielā pie dzelzceļa. Nāca virsū karš, dzelzceļu gatavojās bombardēt, un bija jābēg prom. Kara vilnis aiznesa līdz Ludzai, tur es piedzimu, un tad atkal ar kara vilni atpakaļ uz Kurzemi, pie mammas māsas Valdemārpilī. Kad tēvs aizgāja karā, mēs ar mammu palikām divatā. Valdemārpilī biju līdz piecu gadu vecumam. Mamma tieši pa to Kurzemes katlu maisījās – atceros, bija karš, gulējām uz grīdas, naktī pamodāmies, visa pamale liesmoja, kur notika kaujas. Tēvu tajā naktī palaida mājās, no rīta viņš aizgāja un tā arī vairāk nepārnāca."

Pēc 7. klases beigšanas Tumē, uzsākusi mācības Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Pēc tam – Mākslas akadēmijā Keramikas nodaļā.

Strādājusi Rīgas porcelāna fabrikā, vēlāk – keramikas darbnīcā Ķīpsalā.

Darinājusi lietojamos traukus, kā arī keramiskos objektus un monumentālas dekoratīvas kompozīcijas.[3] Viens no pirmajiem lielajiem darbiem bijis kopā ar vīru Māri, kad tikusi veidota Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūta fasāde Dzirciema ielā ar Hipokrāta zvēresta tekstu vidū.[4]

Kornēlija ozoliņa ir mākslinieku savienībā kopš 1971. gada.[5]

1980. gadā māksliniece veidojusi krāšņu keramikas darbu ar nosaukumu „Rojas jūrmala”. Darinājusi balvas festivāliem, keramikas objektus, trauku grupas, rotājumus ēku galasienām un citus darbus. Mākslinieces veikto darbu uzskaite atrodama enciklopēdijas “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” 2. daļā iekļautajā materiālā.

Keramiķe kopš 1966. gada piedalījusies aptuveni 40 izstādēs, bijušas 12 personālizstādes. Ārpus Latvijas darbi eksponēti Polijā, Rumānijā, Dienvidslāvijā, Japānā, Itālijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā un citās valstīs. Biežāk kā citur izstādes bijušas Rojā, jo ar šo vietu keramiķes mūžs saistīts īpaši cieši. Rojā atrodas Kornēlijas Ozoliņas vasaras māja. Uz Roju viņa dodas brīvajos brīžos jau vairāk nekā 30 gadu garumā. Pati māksliniece saka, ka dzīvē jūtoties kā rojeniece, bet ar stipru Rīgas klātbūtni.[6]



[1] Trojanovskis, V. (1998). Ludzānieši: ieskicējumi par novadnieku veikumu literatūrā, publicistikā, mākslā, zinātnē. 144.lpp.

[2] Balode Mairita. “Podus taisu tad, kad atpūšos” // Talsu Vēstis, Nr.143 (2006. gada 9. decembris), 5.lpp.

[3] Trojanovskis, V. (1998). Ludzānieši: ieskicējumi par novadnieku veikumu literatūrā, publicistikā, mākslā, zinātnē. 144.lpp.

[4] Balode Mairita. “Podus taisu tad, kad atpūšos” // Talsu Vēstis, Nr.143 (2006. gada 9. decembris), 5.lpp.

[5] Latvijas Radošo savienību padome. Kornēlija Ozoliņa. Pieejams: http://www.makslinieki.lv/profile/Korn%C4%93lija-Ozoli%C5%86a/ [sk. 05.10.2020.].

[6] Balode Mairita. “Podus taisu tad, kad atpūšos” // Talsu Vēstis, Nr.143 (2006. gada 9. decembris), 5.lpp.

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .