entomologs, skolotājs, docents
Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu nodaļā, zinātnisko darbu
autors
Dzimis Sarkanmuižas pagasta Ovišos.
Viņa tēvs Jānis bija precējies ar ovišnieci Līzi Sāmiti un strādāja par Ventspils ostas velkoņa "Bremze” kapteini. Ģimenē auga trīs bērni – Fricis Gustavs, Kārlis Aleksandrs un Elizabete Vilhelmīne[1].
Kārlis Princis 1913. gadā iestājās Kalnu institūtā Pēterpilī, bet kara laikā iestājās kara skolā, kur ieskaitīts 2. Rīgas strēlnieku pulkā. 1918. gadā Vitebskā demobilizēts. Pēc tam devies uz Pēterpili pie vecākiem, kuri jau kara sākumā bija izdzīti no Kurzemes. Bada dzīta, visa ģimene izbrauca no Pēterpils uz Tomsku. Kārlis 1918. gada rudenī iestājās tā sauktajā . Troickas pulkā un karotāju pulkā devies uz austrumiem[2].
1919. gadā viņš Tomskā salaulājies ar kara biedra māsu Lūciju Punenovu. Ģimene no Vladivostokas Liepājā atgriezās 1920. gada rudenī[3].
Kārlis Princis strādājis Bauskā par skolotāju. 1922. gadā viņš mainījis dzīvesvietu un strādājis par skolotāju Rīgas Jūrmalas ģimnāzijā Dubultos. Pēc tam iestājās Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu nodaļā. 1927. gadā K. Princis ieguvis pilntiesīga dabas zinību skolotāja tiesības. Paralēli skolotāja darbam K. Princis sācis nodarboties arī ar zinātniskiem pētījumiem. 1934. gadā viņš iesniedzis universitātē savu maģistra, bet 1939. gadā – habilitācijas darbu[4].
1940. gadā K. Princis ievēlēts par docentu Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu nodaļā. Viņš lasījis sistemātisku zooloģijas kursu dabas zinātņu studentiem, tāpēc atstājis savu skolotāja vietu Dubultos, kur bija strādājis 18 gadus[5].
Vācu okupācijas laikā K. Princis no jauna ievēlēts par docentu un sistemātiskās zooloģijas institūta direktoru. 1942. gadā viņu ieceļ arī par Rīgas dabas muzeja direktoru, kur strādājis līdz 1944. gada rudenim, kad no Ventspils ar zvejnieku laivu devies trimdā uz Zviedriju. Zviedrijā K. Princis strādājis Lundas universitātes Zooloģijas institūta entomoloģijas nodaļā un veicis pētījumus par prusakiem (Blattaria). Starptautiski atzīta zinātnieka kvalifikāciju K. Princis panācis ar neatlaidību un uzcītību, ziedodams savus spēkus šauram pētījumu lokam. K. Princis Lundas Entomoloģijas muzejā izveidojis vienu no vislielākajām “blattariae” kolekcijām pasaulē. Ar šo kolekciju viņš guvis vislielāko ievērību entomologu vidū – katalogs ietver 1224. lapaspuses. katalogs izdots Hāgā laika posmā no 1962. gada līdz 1970. gadam. Ārzemju zinātnieki K. Princi pagodinājuši, nosaucot divas jaunatklātas "blattariae” ģintis viņa vārdā: "Princisis”, "Princisaria”[6].
Ārvalstīs K. Princis izdevis vairāk nekā 80 zinātnisko publikāciju. Bez pētījumiem entomoloģijā K. Princis paralēli veicis arī savas dzimtas vēstures pētījumus. Izveidojis dzimtas ciltskoku un noskaidrojis Prinču dzīves datus[7].
Kārlis Princis miris Zviedrijā Surahammaras pilsētā . Tur arī apbedīts[8].
Par Kārli Princi izlasāms Valdas Marijas Šuvcāne grāmatā "Lībiešu ciems, kura vairs nav”.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Sanita Balode
Talsu Galvenā bibliotēka
2023
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
