Jānis Pudžs
(Talsu Novada muzeja arhīva foto; TNMM 1519)

Jānis Pudžs 

(Stende/Talsi)

(1925. gada 13. jūlijs – 1985. gada 12. jūlijs) 

režisors, ilggadējs Talsu tautas nama direktors, kultūras dzīves veidotājs  Stendē un Talsos

Dzimis Daugavpils pusē (precīzas ziņas par dzimšanas vietu nav atrodamas). Tēvs Antons, māte Anna. Jānim ir divas māsas Valentīna un Regīna, kā arī viens brālis Staņislavs. Gadu pēc Jāņa Pudža piedzimšanas ģimene pārceļas dzīvot uz Daugavpili. Daugavpilī Jānis Pudžs uzsāk savas pirmās skolas gaitas Daugavpils ģimnāzijā, kuru absolvē 1941. gadā.

1944. gadā, krievu armija ienāk Latvijā un sākas bombardēšana, Pudžu ģimene dodas bēgļu gaitās. Bēgļu ceļos nonāk Jelgavā, kur bombardēšanas laikā ģimene pašķiras: Jānis un brālis Staņislavs tiek nošķirti no pārējiem. Par šiem gadiem tuviniekiem nekādu atmiņu pierakstu par Jāņa Pudža stāstīto nav, tikai ir zināms, ka viņš klejo pa Vāciju un nokļūst Braunšveigas latviešu nometnē. Jāņa Pudža brālis klejo pa Poliju, kur kādu laiku strādā ogļu raktuvēs.

Pārējā Pudžu ģimene nonāk Kurzemē, un apmetas dzīvot Talsu rajona Ģibuļu pagasta Dzeguzēs, kur dzīvo Annas māsa Marija.

1945. gadā Pudžu ģimenes tēvs Antons, māte Anna un bērni Valentīna, Regīna un Staņislavs no Dzeguzēm pārvācas uz Stendi, jo tēvs atrod darbu uz dzelzceļa par konduktoru. 1949. gadā, lielās izsūtīšanas laikā, tēvs tiek paņemts ciet un viņu izsūta, 1950. gadā tēvs izsūtījumā nomirst – to Pudžu ģimene uzzina tikai vēlāk.

Jānis Pudžs ir Stendes skolas vecākais pionieru vadītājs – Stendes skolā par pionieru vadītāju Jānis Pudžs uzsāk strādāt 1947. gadā.

No 1948. gada Stendē darbojas drāmas kolektīvs, kuru vada Jānis Pudžs. Šo kolektīvu uzskata par vienu no labākajiem rajonā. Kolektīva vadītājs ir cilvēks entuziasts: darbīgs, neatlaidīgs un prasīgs.

1952. gadā Stendes strādnieku ciemata kultūras namā notiek kārtējā direktora maiņa. Meklējot kandidātu domas apstājas pie Jāņa Pudža, jo šis kandidāts ir aktīvs pašdarbnieks un vadītājs. Galvenais faktors, ka Jānis Pudžs visu dara ar lielu atbildības sajūtu. Jānis Pudžs kultūras darbu ir iemīļojis, kad uzaicina uzņemties direktora pienākumus.  Jānis Pudzš piekrīt, jo, vērojot iepriekšējo vadītāju darbu, daudzreiz lietas gribējis darīt savādāk, organizēt labāk.

Kā jau katrs sākums, arī šis nebija viegls – kultūras nams nepavisam nav spožā kārtībā. Ēka nemājīga, pašdarbības pulciņi zemā mākslinieciskā līmenī, slikta materiālā bāze, trūkst inventāra, tērpu, dekorāciju, pašdarbnieku skaits mazs. Kārtība un cilvēku audzināšana ir galvenais pēc kā Jānis Pudžs vadās darbā. Kultūras namam jābūt tīram, gaumīgam, jo tikai tad var prasīt no apmeklētājiem kulturālu uzvešanos. Jānis Pudžs veido darbu dienu uzskaites grāmatas, kur rūpīgi uzskaitīts katrs pasākums, katrs kolektīva izbraukums un sasniegums, kā arī redzama katra pašdarbnieka cītība, apmeklējot mēģinājumus. Šajā laikā Stendes kultūras namā darbojas desmit mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi: Tautas teātris, horeogrāfiskais ansamblis, trīs bērnu deju kolektīvi, divi vokālie ansambļi, deju orķestris, leļļu teātris, lietišķās mākslas pulciņš un individuālie izpildītāji. Stendes vecākie iedzīvotāji nav piedzīvojuši šādu aktivitāti ciemā: lekcijas, koncerti, jautājumu un atbilžu vakari, deju vakari, pasākumi pensionāriem. Jāņa Pudža darbošanās laikā Stendē notiek kas nebijis – bērniem vārda došanas ceremonija, pilngadības svētki Jaunatnes laukumā.

Talsu rajona drāmas kolektīvu skatē iegūst pirmo vietu – tā ir iespēja doties uz republikānisko skati (ar Rudolfa Blaumaņa lugu “Pazudušais dēls”). Kolektīva vadība ātri saprot, ka pietrūkst profesionalitātes, tāpēc Jānis Pudžs un Arnolds Āboliņš ( kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītājs) pabeidz Emīla Melngaiļa Tautas mākslas nama trīsgadīgos pašdarbnieku režisoru kursus.

Lepnums gan vadītājiem, gan pašdarbniekiem, jo 1956. gadā republikas skatē stendinieki, spēlējot Rūdolfa Blaumaņa lugas “Zagļi” un “Salna pavasarī”, iegūst otro vietu. Pēc šī sasnieguma sākās gatavošanās nākamajai skatei, tiek iestudēta J. Lūša luga “Tā iesākās diena”. 1958. gadā stendinieki iegūst 1. vietu un republikas labākā drāmas kolektīva nosaukumu. 1961. gadā republikāniskajā skatē ar lugu A. Salinska “Bundziniece” iegūst 1. vietu drāmas kolektīvu skatē, un kolektīvam piešķir Tautas teātra nosaukumu.

Stendes strādnieku ciemata kultūras nams, sadarbībā ar Stendes septiņgadīgo skolu dibina bērnu deju kolektīvu, kolektīva vadītājs ir Jānis Pudžs. Kolektīvs divus gadus pēc kārtas rajonu skolu skatēs iegūst pirmās vietas. Jānis Pudžs vada arī Stendes Tautas horeogrāfisko ansambli “Teika”, kolektīvs 1961. gadā dodas uzstāties Lietuvas PSR 21. gadadienas svinībās.

1962. gadā Stendes tautas teātra direktoru Jāni Pudžu apbalvo par sabiedriski organizatorisko darbu tautas teātra darbības sekmēšanā.

1962. gadā stendinieki paliek bez sava režisora un kultūras nama vadītāja. Darbīgais, enerģiskais, ideju pārpilnais Jānis Pudžs ir pamanīts.1963. gadā Jānis Pudžs no Stendes tautas nama pārceļas strādāt uz Talsu tautas namu, kur ir galvenais režisors, vēlāk direktors.

Par Talsu Tautas teātra režisoru Jānis Pudžs darbojas no 1947. līdz 1985. gadam. Kopumā iestudē 12 lugas. Režisora vadīšanas laikā teātris piedzīvo visvairāk izbraukuma izrādes.

Ar Kr. Valdemāra teātri iestudējis lugas kā V. Korostiļeva “Ticu tev” (1963), R. Blaumaņa “Zagļi” (1967), “Pazudušais dēls” (1968), kā arī režisoram tik mīļo un nozīmīgo J. Lūša lugu “Tā iesākās diena” (1985). Jānis Pudžs iestudēja gan padomju, gan latviešu klasiķu arī mūsdienu autoru darbus, piemēram, Aleksandra Afinogenova “Savu bērnu māte”.

Jāņa Pudža darbu ar teātri novērtē Emīla Melngaiļa Republikas Tautas mākslas, kultūras un izglītības darba zinātniskā centra sektora vadītāja Nora Vētra- Muižniece.

1975. gadā Talsu kultūras namā jaunieši ierodas uz pirmo interešu kluba vakaru. Katru trešdienu no 19:00 līdz 22:00 jauniešu rīcībā ir visas kultūras nama telpas. Apmeklētāji var atrast sev tīkamu nodarbi: ir izvietoti galda tenisa, novusa galdi, ir iespēja lasīt jaunāko literatūru, klausīties mūziku, dejot, spēlēt šahu un dambreti. Jānis Pudžs atbalsta šādu ideju, jo zina, ka Talsos ir samērā maz iespējas jauniešiem savākties kopā un apmainīties domām vai vienkārši parunāt un atpūsties.

Savā režisora mūžā J. Pudžs iestudējis daudz izrāžu, no kurām vairākas guvušas plašu atzinību. 1969. gadā, kad Talsu Tautas teātris svin 10 gadu jubileju ir izveidota statistika par teātra darbību. 10 gadu laikā teātrī spēlē 168 aktieri, teātrim ir 12 režisori, šo režisoru  vadībā iestudē 24 lugas, uzved 840 izrādes un izrādes kopumā noskatījušies 124 123 skatītāji.

1975. gadā, kad Jānis Pudžs pāriet strādāt uz sadzīves pakalpojumu kombinātu par arodbiedrības priekšsēdētāju (līdz 1985. gadam), vada vairākus drāmas kolektīvus.

Grāmatā “Sirds uz rampas” izlasāms par talantīgā režisora un visu cienītā un mīlētā kultūras darbinieka dzīves pēdējo cēlienu. Jānis Pudžs savai sešdesmitajai jubilejai sagatavo pasākumu, kurā piedalās Talsu Tautas teātra aktieri, citi pašdarbnieki, draugi un uzticamie skatītāji. Jānis Pudžs ieskrien zālē ar neaizmirstamu saucienu no Talsu Tautas teātra iestudējuma “Vajadzīgs melis”:

„Dāmas un kungi, kam vajadzīgs melis?” Zālē sāk skanēt aplausi, uz skatuves sākas dialogs, bet tas netiek pabeigts. Paliek arī nepateikti vārdi, ko sanākušie grib sacīt jubilāram, aktierim, režisoram, paliek nepasniegti ziedi, nesaņemts Goda raksts, jo Jānis Pudžs aiziet no mums pavisam.” [1]

Jānis Pudžs mirst 12. jūlijā 1985. gadā un ir apglabāts Talsu Jaunajos kapos.

Materiāls par Jāņi Pudžu izlasāms arī Talsu Tautas teātra vēstures grāmatā „Sirds uz rampas” (A. Pelēča lasītava, 2014).



[1] Sirds uz rampas //sast. Vita Kukute. Talsi : APL, 2014.


Materiālu sagatavojusi Elza Āboliņa

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .