Voldemārs Ruģēns
(Talsi)
Dzimis Valmieras apriņķa “Rīsmetēs”, taču tālākās dzīves
gaitas cieši saistās ar Talsiem un Talsu novadu. Bijis precējies ar Latvijas
Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu Alisi Gulbi.[1]
1915. gadā studējis Maskavas universitātes Medicīnas
fakultātē. Pirmā pasaules kara gados atgriezies Latvijā un strādājis dažādās
lazaretēs un slimnīcās. Paralēli studējis ķirurģiju Latvijas Universitātes
Medicīnas fakultātē un 1924. gadā to absolvējis.[2]
1918. gadā bijis Valmieras slimnīcas ārsts. No 1919. gada
līdz 1922. gadam - Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcas ārsts; 1923.-1924. - Latvijas
Sarkanā Krusta Krimuldas sanatorijas ārsts; 1924.-1928. - Latvijas Sarkanā
Krusta Rīgas slimnīcas ārsts.[3]
No 1929. gada līdz 1931. gadam bijis Valkas pilsētas
slimnīcas direktors[4], bet
no 1931. gada līdz 1944. gadam Talsu apriņķa slimnīcas direktors.[5]
No 1935. gada līdz 1940. gadam darbojies Aizsargu
organizācijā. 1935. gadā arī Talsu 1. aizsargu pulka bataljona ārsts. 1939.
gadā iecelts par Tukuma rajona Mazpulku ārstu.[6]
No 1944. gada nogales līdz 1945. gadam Voldemārs Ruģēns bijis bēgļu gaitās Vācijā, bet, atgriežoties dzimtenē, turpinājis darbu Talsu rajona slimnīcā par galveno ārstu. No 1954. gada līdz 1970. gadam Voldemārs Ruģēns bijis Talsu rajona centrālās slimnīcas ārsts. Bijis ārsts – speciālists ginekoloģijā, ķirurģijā un pediatrijā.[7]
Voldemārs Ruģēns bijis Latvijas aerokluba Talsu nodaļas
valdes loceklis, Latvijas Sarkanā Krusta Talsu nodaļas priekšnieks, Latvijas
bērnu palīdzības biedrības Talsu nodaļas valdes loceklis, Latvijas lauku un
mazpilsētu ārstu biedrības Talsu nodaļas priekšnieks, kā arī Talsu apriņķa
skolu valdes loceklis.[8]
1969. gadā Voldemārs Ruģēns aizgājis pensijā un dzīvojis
Rīgā. Divus pēdējos mūža gadus bijis akls.
Laikrakstā “Talsu Vēstis” 1994. gada 17. septembra numurā publicēts žurnālistes Birutas Driķes raksts “Šis stāsts nebūs par mani”, kas veidots pēc sarunas ar Ilzi Grabovsku, dzimušu Ruģēnu – Vodemāra Ruģēna meitu. Ārsta meita stāstījusi: [9]
"Tēvs mīlēja garas pastaigas. Mums bija tāds maršruts: uz Sapņu ezeru, uz Skoru bērzu birzi. Tēvs gāja pa priekšu, salicis rokas uz muguras, mēs abas ar mammu aiz muguras. Gājām peldēties: uz Ābelīti, uz Čumalu ezeru. [..] Fanātiski stingrais dakteris bijis arī izklaidīgs. Septītajā klasē mācoties, nogriezu bizes. Tēvs to pamanīja tikai pēc nedēļas.. Izpalīdzīgs? Pat ļoti. Daudzus puišus dakteris izpestīja no iesaukšanas vācu armijā. Taču juta, ka ap viņu, apriņķa slimnīcas direktoru, arī aizsargu, savelkas neuzticības un aizdomu loks."
Žurnāliste Biruta Driķe iepriekš minētajā rakstā, kas publicēts laikrakstā “Talsu Vēstis”, uzdevusi Voldemāra Ruģēna meitai jautājumu: “Kā tētis, vidzemnieks būdams, izvēlējās Talsus?”, uz ko saņēmusi sekojošu atbildi:[10]
"Pēc atgriešanās no studijām imperatoriskajā Maskavas universitātē (tā rakstīts studentu apliecībā) tēvs
strādāja Valmierā, vēlāk Valkā. Ar difteriju nomira mans brālītis, viņš bija
divus gadus vecāks par mani. Tēvs mocījās ar pašpārmetumiem. Vecākiem vairs
nebija spēka dzīvot Valkā. Tā arī izlēma par pārcelšanos uz Talsiem."
Apbedīts Rīgas 1. Meža kapos.[11]
1990. gadā Voldemāra Ruģēna vārdā nosaukta iela Talsos, kas
ved gar bijušo slimnīcu (tagad – Talsu veselības centrs).[12]
[1] Lāce Elīna. Gada pirmā izstāde
mudina domāt par vēsturi, humānismu un veselību // Talsu Vēstis, Nr.4 (2016. gada 11.
janvāris), 5.lpp.
[2] LVVA (1938). Latvijas
medicīniskā personāla saraksts.
[3] Turpat.
[4] Turpat.
[5] Lāce Elīna. Gada pirmā izstāde
mudina domāt par vēsturi, humānismu un veselību // Talsu Vēstis, Nr.4 (2016. gada 11. janvāris),
5.lpp.
[6] LVVA (1938). Latvijas
medicīniskā personāla saraksts.
[7] Lāce Elīna. Gada pirmā izstāde
mudina domāt par vēsturi, humānismu un veselību // Talsu Vēstis, Nr.4 (2016. gada 11.
janvāris), 5.lpp.
[8] LVVA (1938). Latvijas
medicīniskā personāla saraksts.
[9] Driķe Biruta. Šis stāsts nebūs
par mani // Talsu Vēstis, Nr.110 (1994. gada 17. septembris), 5.lpp.
[10] Turpat.
[11] cemety.lv. Voldemārs Ruģēns. Pieejams: https://cemety.lv/public/deceaseds/843454?type=deceased [sk. 21.10.2020.].
[12] Vīksna Arnis. Latvijas valsts un
tās vīri // Talsu Vēstis, Nr.299/304 (1998. gada 21. oktobris).
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta