Emīlija Rulle (foto no httpwww.livones.netlvkratuvelivones-net-arhivsemilija-rulle)


Emīlija Rulle

(Kolka)

(1910. gada 27. februāris – 1989. gada 14. jūnijs)

lībiešu dzejniece, darbojusies lībiešu ansamblī „Kāndla”

Dzimtais uzvārds - Grīnfelde. Dzimusi Lielirbes “Galeniekos” (citviet -“Galniekos”) zvejnieka Friča un Trīnes Grīnfeldu ģimenē. Emīlijas mātes Trīnes vecāki Ansis un Lība Ādamsoni bijuši lībieši un viņu ģimenē izauguši 10 bērni. Vēlāk dzīvojusi Virpē “Vēveru” mājās, kā arī Ventspilī.[1]

Mācījusies Miķeļtorņa pamatskolā.[2]

Kolhozā strādājusi lauku brigādē – kopusi jaunputnus. Strādājusi arī par bērnudārza vadītāju Ancē. Paralēli darbam, piestrādājusi arī par šuvēju – šuvusi un pāršuvusi draugiem un paziņām tērpus, par ko pārsvarā, kā samaksu, saņēmusi pārtikas produktus. 1955. gadā pārcēlusies uz Ventspili un strādājusi par naktssargu ostā.[3]

Emīlija Rulle (stāv) ar draudzenēm 1930. gados (foto no V. M. Šuvcānes arhīva)


Emīlija Rulle bijusi precēta ar virpenieku Ievaldu Rebuku un ģimenē dzimusi meita Skaidrīte. Ievalds Rebuks pēc kara ticis nosūtīts uz filtrācijas nometni Krievijā un tur miris. Otrajā laulībā apprecējusies ar ostas strādnieku Frici Rulli.[4]

Dziedājusi Ventspils lībiešu ansamblī “Kāndla” (“Kokle”) kopš tā dibināšanas 1972. gadā. Kopā ar ansambļa vadītāju Hildu Grīvu organizējusi koncertbraucienu uz Igauniju.[5]

Baibas Šuvcānes 2012. gadā sastādītajā grāmatā “Lībiešu krasta stāsti” par Emīliju Rulli rakstīts:[6]

"Jau kopš agras jaunības Emīlija bija draugos ar dziesmu. [..] Emīlija dziedāja, kamēr vien atļāva veselība, pēc tam ansambli atbalstīja morāli."

Lībiešu valodas pētīšanas nolūkos pie Emīlijas Rulles bieži viesojušies lībiešu valodas pētnieki no Igaunijas. Lībiski Emīlija Rulle sarunājusies, kur un kad vien bijis iespējams. Viņa pratusi ne tikai runāt, bet arī rakstīt lībiešu valodā, jo bija mācījusies papildus pie skolotāja Mārtiņa Lepstes.[7]

Par Emīliju Rulli Baibas Šuvcānes grāmatā “Lībiešu krasta stāsti” rakstīts:[8]

"Emīlija Rulle zināja daudz tautasdziesmu, nostāstu un pati sacerēja dzejoļus lībiešu valodā. Viņa prata apkārtnes vērojumus, ikdienas gaitas un notikumus iekļaut dzejas pantos. Vārdi dzejai atradās, strādājot un pelnot dienišķo maizi. Emīlijas atmiņu pavediens ļauj kopīgi izstaigāt viņas dzimto ciemu Lielirbi, dzērveņu vietas un brūkleņu takas, kā arī iejusties tā laika dzīves norisēs, kas nu jau sen zuduša."

Emīlijas Rulles dzeja publicēta lībiešu dzejas izlasē „Es viltīgāks par tevi, menca!”[9]

Emīlija Rulle (no labās) ar vīru un Alvīni Uzpils Ventspilī 1989. gadā,  foto - Vaira Strautniece (foto no Māra Zirnīte ''Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā'', 2011.g.)


Apbedīta Miķeļtorņa kapos (citos avotos – Ventspils Meža kapi).[10]



[1] Šuvcāne, B. (sast.) (2012). Lībiešu krasta stāsti. 93-94.lpp.

[2] Zirnīte, M. (2011). Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā. 15.lpp.

[3] Šuvcāne, B. (sast.) (2012). Lībiešu krasta stāsti. 94.lpp.

[4] Turpat.

[5] Turpat.

[6] Turpat.

[7] Turpat.

[8] Turpat.

[9] Ernštreits, V. (sast.) (1998). Es viltīgāks par tevi, menca! 147.lpp.

[10] Turpat.

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .