Dzimtais uzvārds - Grīnfelde. Dzimusi Lielirbes “Galeniekos”
(citviet -“Galniekos”) zvejnieka Friča un Trīnes Grīnfeldu ģimenē. Emīlijas
mātes Trīnes vecāki Ansis un Lība Ādamsoni bijuši lībieši un viņu ģimenē
izauguši 10 bērni. Vēlāk dzīvojusi Virpē “Vēveru” mājās, kā arī Ventspilī.[1]
Mācījusies Miķeļtorņa pamatskolā.[2]
Kolhozā strādājusi lauku brigādē – kopusi jaunputnus.
Strādājusi arī par bērnudārza vadītāju Ancē. Paralēli darbam, piestrādājusi arī
par šuvēju – šuvusi un pāršuvusi draugiem un paziņām tērpus, par ko pārsvarā,
kā samaksu, saņēmusi pārtikas produktus. 1955. gadā pārcēlusies uz Ventspili un
strādājusi par naktssargu ostā.[3]
Emīlija Rulle bijusi precēta ar virpenieku Ievaldu Rebuku
un ģimenē dzimusi meita Skaidrīte. Ievalds Rebuks pēc kara ticis nosūtīts uz
filtrācijas nometni Krievijā un tur miris. Otrajā laulībā apprecējusies ar
ostas strādnieku Frici Rulli.[4]
Dziedājusi Ventspils lībiešu ansamblī “Kāndla” (“Kokle”)
kopš tā dibināšanas 1972. gadā. Kopā ar ansambļa vadītāju Hildu Grīvu
organizējusi koncertbraucienu uz Igauniju.[5]
Baibas Šuvcānes 2012. gadā sastādītajā grāmatā “Lībiešu krasta stāsti” par Emīliju Rulli rakstīts:[6]
"Jau
kopš agras jaunības Emīlija bija draugos ar dziesmu. [..] Emīlija dziedāja,
kamēr vien atļāva veselība, pēc tam ansambli atbalstīja morāli."
Lībiešu valodas pētīšanas nolūkos pie Emīlijas Rulles bieži
viesojušies lībiešu valodas pētnieki no Igaunijas. Lībiski Emīlija Rulle
sarunājusies, kur un kad vien bijis iespējams. Viņa pratusi ne tikai runāt, bet
arī rakstīt lībiešu valodā, jo bija mācījusies papildus pie skolotāja Mārtiņa
Lepstes.[7]
Par Emīliju Rulli Baibas Šuvcānes grāmatā “Lībiešu krasta stāsti” rakstīts:[8]
"Emīlija Rulle zināja
daudz tautasdziesmu, nostāstu un pati sacerēja dzejoļus lībiešu valodā. Viņa
prata apkārtnes vērojumus, ikdienas gaitas un notikumus iekļaut dzejas pantos.
Vārdi dzejai atradās, strādājot un pelnot dienišķo maizi. Emīlijas atmiņu
pavediens ļauj kopīgi izstaigāt viņas dzimto ciemu Lielirbi, dzērveņu vietas un
brūkleņu takas, kā arī iejusties tā laika dzīves norisēs, kas nu jau sen
zuduša."
Emīlijas Rulles dzeja publicēta lībiešu dzejas izlasē „Es
viltīgāks par tevi, menca!”[9]
Apbedīta Miķeļtorņa kapos (citos avotos – Ventspils Meža
kapi).[10]
[1] Šuvcāne, B. (sast.) (2012). Lībiešu
krasta stāsti. 93-94.lpp.
[2] Zirnīte, M. (2011). Lībieši
Ziemeļkurzemes ainavā. 15.lpp.
[3] Šuvcāne, B. (sast.) (2012). Lībiešu
krasta stāsti. 94.lpp.
[4] Turpat.
[5] Turpat.
[6] Turpat.
[7] Turpat.
[8] Turpat.
[9] Ernštreits, V. (sast.) (1998). Es
viltīgāks par tevi, menca! 147.lpp.
[10] Turpat.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta