Aivars Šķuburs

(Talsi)

(1941. gada 28. novembris)

ilggadējs Talsu baptistu draudzes mācītājs, Talsu pensionāru biedrības un Talsu novada sociālā dienesta dienas centra vadītājs

Dzimis Liepājas apriņķa Nīcas pagastā Jāņa un Katrīnas Šķuburu ģimenē kā piektais bērns.[1] Dzimtās mājas ar nosaukumu “Ķesteri” atradušās Otaņķu ciemā četrus kilometrus no Bārtas upes.[2]

Laikrakstā “Talsu Vēstis” 2016. gadā par Aivara Šķubura ģimeni un bērnību rakstīts:[3]

"Tēvs tolaik bija baptistu sludinātājs vietējā baptistu draudzē,  tāpēc  ticība  Dievam  mazajam puikam nav bijusi sveša. Jaunā zēna ticību  veidoja  svētrīti  ar  lūgšanām ģimenē un svētdienas dievkalpojumi nelielajā  Otaņķu  dievnamā.  Aivars atceras,  ka  tēvs  ar lielu nopietnību gatavojies  svētrunām  dievkalpojumiem, lai gan no lauku darbiem bieži vien bija ļoti noguris. Bībelei gan viņš, mazs būdams, nav uzdrošinājies klāt ķerties, jo tā likusies pārāk liela un sarežģīta. Svēta grāmata, kurai viņš vēl nepiederas. Lai gan tēvs bija sludinātājs, bērnībā Aivars nav domājis, ka reiz kļūs par mācītāju. Taču dzīve un apstākļi tā veidojās, ka gan viņš, gan vecākais brālis Artūrs kļuvuši par Dieva vārda sludinātājiem."

Mācības uzsācis Rudes pamatskolā, bet turpinājis Nīcas vidusskolā. Pēc tam mācījies 3. tehniskajā skolā Rīgā, kur apguvis rūpnīcu iekārtu remontatslēdznieka profesiju.[4]

Strādājis Liepājas  lauksaimniecības  mašīnbūves rūpnīcā. Paralēli darbojies Liepājas Pāvila  baptistu  draudzē,  dziedājis korī un vadījis jauniešu grupu. Aktīvi darbojoties, viņš ticis pamanīts. 1966. gadā novadījis pirmo Ziemassvētku  dievkalpojumu Jūrmalciema draudzē. 1970.  gadā viņš  pieņēmis  izaicinājumu  kalpot Smiltenē Vidzemes pusē. Strādājis Smiltenes pienotavā par mehāniķi un iekārtu pārraugu.[5]

Smiltenē mācījies neklātienes Baptistu Bībeles kursos Maskavā. 1974. gadā viņš kursus absolvējis un gadu vēlāk — 1975. gada 9. novembrī — Aivars Šķuburs ticis ordinēts par mācītāju.[6]

1979. gadā nācis aicinājums no Talsu puses stāties  uz  Rīgu  aizgājušā  mācītāja A. Pētersona vietā. Par pārcelšanos un laiku Talsos Aivars Šķuburs laikrakstam “Talsu Vēstis” atklājis:[7]

“Pēc ilgām pārdomām  1979.  gada  19.  novembrī atstājām iemīlēto draudzi Smiltenē un  ar  visu  iedzīvi  pārcēlāmies  uz Talsiem. Smiltene un Talsi ir skaistas un latviskas pilsētas. Talsos draudze bija skaitliski lielāka. Baptistu dievnamā Talsos biju jau arī pirms tam, kad draudze svinēja 100. dzimšanas dienu. Baznīca toreiz bija pārpildīta. Nekad nedomāju, ka pēc dažiem gadiem, kad man būs 38 gadi, šeit uzsākšu arī kalpot un darbā aizvadīšu 32 gadus. Nesen draudze nosvinēja 140  gadu  jubileju.  Tas  bija  interesants un Dieva svētīts laiks. 32 gadi ir  pietiekams  laiks,  un  nozīmē,  ka varējām satikt, jo visi esam kā liela ģimene, kur cits citu cenšamies atbalstīt.  Prieks  redzēt,  kā  draudze aug un attīstās. Joprojām ar prieku svētdienās  vēroju,  ka  dievnams  ir cilvēku pilns. Pateicība arī tiem, kas šo balto, skaisto dievnamu uzbūvēja. Padomju laikā, kad atbrauca partijas pārstāvji no Rīgas un seminārā viesojās kinoteātrī “Auseklis”, pēc tam teica, ka arī vietējai varai savas ēkas būtu jāuztur tādas kā dažas tepat līdzās, iespējams, domājot par mūsu baznīcu,” saka A.Šķuburs. Viņš piebilst, ka Talsu draudzei viņa dzīvē ir liela nozīme. Šeit sagaidīta draudzes simtā  dzimšanas  diena,  aizvadīta gadu tūkstošu maiņa un sagaidīta arī draudzes 140 gadu jubileja."

Paralēli mācītāja pienākumu pildīšanai, 12 gadus strādājis Talsu pienotavā par atslēdznieku. 1993. gadā pievērsies tikai mācītāja pienākumu pildīšanai. Kalpojis arī Nariņciema baptistu draudzē. Sadarbojies arī ar amerikāņiem.[8]

Aivars Šķuburs kandidējis arī pašvaldību vēlēšanās. 20 gadus bijis Talsu pašvaldības deputāts. Startējis arī Saeimas vēlēšanās.[9]

Darbu viņš beidzis 2011. gadā. Strādājis par mācītāju arī, kad jau bijis pensijā, kā arī pasniedzis kristīgo ētiku dažās skolās. Dziedājis baptistu baznīcas korī un Rīgas starpkonfesionālajā senioru korī.[10] Aivaram Šķuburam patīk arī sports - volejbols un galda teniss. Trenējis bērnus Talsu novada bērnu un jauniešu centrā galda tenisa pulciņā. Par Aivara Šķubura aizrautību ar sportu laikrakstā “Talsu Vēstis” rakstīts:[11]

"Aktīvi sportots  arī  jaunībā.  Dzīvojot  Liepājā, spēlēts Liepājas volejbola komandā, un pilsēta pārstāvēta Latvijas augstākajā līgā. Vairākkārt iegūts arī Liepājas čempiona tituls. 1986. gadā pēc  spraigām  cīņām  uzvarēts  Talsu čempionātā  galda  tenisā."

2015. gadā sācis strādāt par Talsu  pensionāru  dienas  centra vadītāju. Ticis ievēlēts arī Latvijas Pensionāru biedrības valdē Rīgā.[12] Vadīja Talsu pensionāru biedrību.[13]

Aicināts viņš joprojām notur arī dievkalpojumus un izvada aizgājējus.[14] Baltijas Pastoriālā institūta Pateicības vakariņās Aivaram Šķuburam 2014. gadā izteikta Latvijas Baptistu draudžu savienības un Baltijas Pastoriālā institūta pateicība par mūža ieguldījumu.[15]



[1] Naudiņa Aiga. “Man ir bagātīga un Dieva svētīta dzīve // Talsu Vēstis, Nr.119 (2016. gada 14. oktobris), 5.lpp.

[2] Avotiņa Ingrīda. Jau četrus mēnešus amatā // Talsu Vēstis, Nr.124 (2015. gada 2. novembris), 5.lpp.

[3] Naudiņa Aiga. Man ir bagātīga un Dieva svētīta dzīve // Talsu Vēstis, Nr.119 (2016. gada 14. oktobris), 5.lpp.

[4] Turpat.

[5] Turpat.

[6] Turpat.

[7] Turpat.

[8] Turpat.

[9] Turpat.

[10] Avotiņa Ingrīda. Jau četrus mēnešus amatā // Talsu Vēstis, Nr.124 (2015. gada 2. novembris), 5.lpp.

[11] Naudiņa Aiga. Man ir bagātīga un Dieva svētīta dzīve // Talsu Vēstis, Nr.119 (2016. gada 14. oktobris), 5.lpp.

[12] Turpat.

[13] Avotiņa Ingrīda. Jau četrus mēnešus amatā // Talsu Vēstis, Nr.124 (2015. gada 2. novembris), 5.lpp.

[14] Naudiņa Aiga. “Man ir bagātīga un Dieva svētīta dzīve // Talsu Vēstis, Nr.119 (2016. gada 14. oktobris), 5.lpp.

[15] Latvijas Baptistu draudžu savienība (2014). Pateicība par mūža ieguldījumu mācītājam Aivaram Šķuburam. Pieejams: https://www.lbds.lv/zinas/pateiciba-par-muza-ieguldijumu-macitajam-aivaram-skuburam [Sk. 22.06.2021.].

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta