Andrejs Šulcs (foto no Ventspils muzeja krājuma)


Andrejs Šulcs

(Kolka)

(1910. gada 14. maijs – 2006. gada 25. novembris)

muzejnieks, novadpētnieks, mākslinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris

Dzimis Ventspils apriņķa Ances pagasta Pizes (Miķeļtorņa) ciema „Olmaņos”.[1]

Par Andreja Šulca ģimeni Valdas Marijas Šuvcānes grāmatā „Lībiešu ciems, kura vairs nav” rakstīts:[2] 

"Miķeļtorņa Olmaņi bija Andreja mātes Annas vecāku, lībiešu Jūrmaņu mājas, bet Andreja tēvs bija iegātnis no Zlēkām. Andrejam bija jaunākais brālis Pāvels (Paulis) un māsa Kristīne Matilde."

Mācījies Pizes pamatskolā, pēc tam – Ventspils ģimnāzijā.[3] No 1930. gada līdz 1938. gadam studējis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā profesora Vilhelma Purvīša dabasskatu mākslas darbnīcā.[4]

Strādājis par zvejnieku, kā arī par skolotāju Reņģē, Rozas tautskolā un Ventspilī. Andrejs Šulcs darbojies vēstures un etnogrāfijas izpētē.[5] Pēc kara sācis strādāt Ventspils 1. vidusskolā, kur vadījis rokdarbu darbnīcu un bijis 12. klases audzinātājs. 1945. gadā sācis veidot Ventspils Zvejniecības muzeju un kļuvis par tā pirmo direktoru.[6] 1954. gadā sācis veidot Ventspils Jūras zvejniecības brīvdabas muzeju. Pēc tam – Zvejniecības brīvdabas muzeju Lielupē.[7]

Darbojoties muzeju jomā, daudz laika veltījis novadpētniecībai un etnogrāfijai. 1963. gadā ticis uzņemts par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta ārštata zinātnisko korespondentu Latvijas etnogrāfijas specialitātē. Jau bērnības gados, pateicoties Krišjānim Baronam, viņam radusies interese par senatni un etnogrāfiju. Andrejs Šulcs atklājis:[8]

"Viņa ietekmē manī jau skolas gados radās interese par tautas vēsturi, gara mantu vākšanu, senatnes pētniecību. Biju toreiz desmit vienpadsmit gadu vecs puišelis, skolotājs mums deva uzdevumu vākt latvju dainas. Tā nu sagadījās, ka man un vēl vienai manai klasesbiedrenei bija izdevies savākt par visiem vairāk. Tā mums par atzinību bija tas gods braukt uz Rīgu un pašiem nodot dainas Krišjānim Baronam."

1953. gadā piedalījies Talsu Vilkmuižas ezera hidroarheoloģiskajā izpētē, bet 1959. gada jūlijā – Ludzas ezera izpētē.[9]

Andrejs Šulcs bija pārliecināts marīnists, un arī viņa klusajās dabās īpaša vieta atvēlēta jūras tēmai, piemēram, darbos - „Kūpinātas plekstes”, „Klusā daba ar zivīm” un citos. Viņa eļļas glezniecības stils ar gaišo, dzīvīgo kolorītu, krāsu laukumu ritmisko rotaļu, kurā saaužas kompozīcijas detaļas, acīmredzami sakņojas Purvīša skolas tradīcijās.[10]

1931. gadā Ventspilī notikusi pirmā mākslinieka personālizstāde kopā ar Kārli Danni. 1936. gadā Latvijas Kultūras fonda rīkotajā izstādē Rīgas mākslas muzejs nopircis Andreja Šulca darbu „Priekšpilsēta”. Personālizstādes rīkojis regulāri Ventspilī, Rīgā, Tukumā, bet īpaši aktīvi rīkojis izstādes, sākot ar 1980. gadu. Rīkojis izstādes arī ārpus Latvijas - Igaunijā, Somijā, ASV, Kanādā, Brazīlijā un citur.[11]

Mākslinieka darbi atrodas Valsts Mākslas muzejā, Ventspils Vēstures muzejā, arī ārzemju muzeju kolekcijās. Liela daļa darbu ir privātkolekcijās.[12]

Laikā no 1933. gada līdz 1940. gadam bijis Latvijas Mākslas akadēmijas vienotnes „Zaļā zeme” biedrs.[13] Kopš 1983. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.[14] Bijis Līvu savienības Latvijā biedrs un līvu emblēmas autors. Bijis arī Jūrniecības savienības un Lībiešu draugu biedrības biedrs.[15]

1997. gadā Andrejs Šulcs apbalvots ar 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[16] Bijis Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā.[17]

Par Andreju Šulcu savā grāmatā „Kurzemīte” Imants Ziedonis rakstījis:[18]

"Apbrīnojama ir viņa spēja meklēt jaunu un doties nezināmā."

2005. gadā kino režisors Rodrigo Rikards uzņēmis filmu „Līvs ar otu. Andrejs Šulcs”.[19]

Par mākslinieku Andreju Šulcu izlasāms vairākos „Lībiešu gadagrāmatas” izdevumos.

Andrejs Šulcs apbedīts Ventspils Meža kapos.[20]



[1] Livones.net. Andrejs Šulcs. Pieejams: http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/andrejs-sulcs [sk. 23.02.2021.].

[2] Šuvcāne, V. M. (2002). Lībiešu ciems, kura vairs nav.

[3] Turpat.

[4] Ventspils muzejs. Ventspils Zvejniecības muzeja dibinātājam – Andrejam Šulcam 110. Pieejams: http://muzejs.ventspils.lv/ventspils-zvejniecibas-muzeja-dibinatajam-andrejam-sulcam-110/ [sk. 23.02.2021.].

[5] Livones.net. Andrejs Šulcs. Pieejams: http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/andrejs-sulcs [sk. 23.02.2021.].

[6] Ventspils muzejs. Ventspils Zvejniecības muzeja dibinātājam – Andrejam Šulcam 110. Pieejams: http://muzejs.ventspils.lv/ventspils-zvejniecibas-muzeja-dibinatajam-andrejam-sulcam-110/ [sk. 23.02.2021.].

[7] Livones.net. Andrejs Šulcs. Pieejams: http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/andrejs-sulcs [sk. 23.02.2021.].

[8] Ventspils muzejs. Ventspils Zvejniecības muzeja dibinātājam – Andrejam Šulcam 110. Pieejams: http://muzejs.ventspils.lv/ventspils-zvejniecibas-muzeja-dibinatajam-andrejam-sulcam-110/ [sk. 23.02.2021.].

[9] Livones.net. Andrejs Šulcs. Pieejams: http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/andrejs-sulcs [sk. 23.02.2021.].

[10] Turpat.

[11] Turpat.                                            

[12] Kalnāja, L. (2020). Līvu māksliniekam Andrejam Šulcam 110 gadu. Pieejams: https://www.dundaga.lv/lv/dundaga/aktualitates/livu-maksliniekam-andrejam-sulcam-110-gadu/ [sk. 23.02.2021.].

[13] Livones.net. Andrejs Šulcs. Pieejams: http://www.livones.net/lv/cilveki/personalijas/andrejs-sulcs [sk. 23.02.2021.].

[14] Lavijas Radošo savienību padome. Andrejs Šulcs. Pieejams: http://www.makslinieki.lv/profile/Andrejs-%C5%A0ulcs/ [sk. 23.02.2021.].

[15] Kalnāja, L. (2020). Līvu māksliniekam Andrejam Šulcam 110 gadu. Pieejams: https://www.dundaga.lv/lv/dundaga/aktualitates/livu-maksliniekam-andrejam-sulcam-110-gadu/ [sk. 23.02.2021.].

[16] Triju Zvaigžņu ordenis par darbu Latvijas labā // Latvijas Vēstnesis, Nr.111 (1997. gada 6. maijs).

[17] Ventspils muzejs. Ventspils Zvejniecības muzeja dibinātājam – Andrejam Šulcam 110. Pieejams: http://muzejs.ventspils.lv/ventspils-zvejniecibas-muzeja-dibinatajam-andrejam-sulcam-110/ [sk. 23.02.2021.].

[18] Kalnāja, L. (2020). Līvu māksliniekam Andrejam Šulcam 110 gadu. Pieejams: https://www.dundaga.lv/lv/dundaga/aktualitates/livu-maksliniekam-andrejam-sulcam-110-gadu/ [sk. 23.02.2021.].

[19] Turpat.

[20] Turpat.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta



 .