Edgars Samītis

(Talsi)

(1980. gada 1. septembris)

Jaunā Rīgas teātra aktieris

Dzimis Liepājā. Četru gadu vecumā no Rojas pārceļas uz Talsiem. Edgaram ir jaunāka māsa Liene, ar kuru dala dzimšanas dienu. Sieva Ilze un divas meitas.

Edgara Samīša tētis strādā par skolas direktoru, vieglatlētikas treneri, vēlāk aiziet strādāt uz Jauno tehniķu staciju. Tur tiek taisītas raķetes, bet uztaisītās raķetes drīkst palaist gaisā tikai stingrā uzraudzībā un vienreiz gadā. Edgara Samīša kaimiņš ir nepacietīgs, aizstiepj savu lidmašīniņu uz mājām. Viss pasākums beidzas ar pamatīgu blīkšķi dārzā un uguns stabu līdz debesīm, pats Edgars Samītis kvēpos. No vecākiem, protams, dēls šo notikumu slēpj un nestāsta krietni ilgu laiku.

Mācās Talsu 2. vidusskolā (1997 – 1999). Skolā Edgars Samītis labi mācās, nepadodas sports un zīmēšana. Mamma dēlu aizsūta uz šaušanas, hokeja un vieglatlētikas treniņiem. Līdz vidusskolai mācības problēmas nesagādā. Vidusskolā mācības nav primārais, jo rodas citas intereses. Pusaudža gados Edgars Samīts apmeklē Talsu Valsts ģimnāzijas teātra studiju “Te”.

“Bet tad jau tā izpratne par to, kas vispār ir teātris, nebija. Pirms tam tikai kādas četras izrādes biju redzējis. Man šķita, ka tajā laikā mūzika mani vairāk interesēja, Bet tā arī kaut ko nopietnu tur neesmu darījis.” [1]

Augstskolā vēlās studēt angļu filoloģiju Latvijas Universitātē, bet nobīstas no lielās konkurences un iestājās klasiskajā filoloģijā, pēc pusgada pamet studijas. Augstskolā iestājas tikai tāpēc, ka vajag tikt uz Rīgu un lai nepaņem armijā. Edgaram Samītim studēšana un darbs šķiet garlaicīgi, jo rodas rutīna. Tad studentam rodas ideja par iestāšanos aktieros, tā šķita kā alternatīva citādākai dzīvei. Kad sākās iestāšanās pārbaudījumi, tad topošais aktieris sāk pārdomāt savu izvēli. Beigās uz aktieriem iet līdzi draugam ar dalītām jūtām par savu iestāšanos augstskolā. Iestājas Latvijas Kultūras akadēmija, Teātra fakultāte (2000 – 2004). Mācoties līdz otrajam kursam, Edgars Samītis stipri šaubās par savu izvēli. Kā diplomdarbu Latvijas Kultūras akadēmijas Liepājas teātra aktierkurss iestudē Edmunda Freiberga režisēto mūziklu “Neglītais pīlēns”.

Sākot ar 2004. gadu Edgars Samītis ir Jaunā Rīgas teātra aktieris. Debitē ar Maksima lomu izrādē “Plastilīns”.

2010. gadā ar Jauno Rīgas teātri dodas uzstāties Jaunzēlandes starptautiskajā mākslas festivālā ar izrādi “Klusuma Skaņas”.

Edgars Samītis spēlē arī izrādēs, kas ir paredzētas bērniem, piemēram, “Nijaramas pasakas” (2011), “Pasakas par zvēriem” un “Īsumā par visumu” (2016). Izrāde “Īsumā par visumu” ir izrāde, kur sākumskolas vecuma bērniem tiek stāstīts par neaptverami milzīgiem skaitļiem, vismazākajiem dzīvnieciņiem un pašiem senākajiem mūsu senčiem. Šī izrāde aktierim ir ļoti tuva, jo vecākā meita ir izrādei atbilstošā vecumā un mājās arī uzdod dažādus interesantus jautājumus, uz kuriem aktierim ir jāmāk atbildēt, bet dažreiz atbildi nespēj sniegt. Par izrādi Edgars Samītis saka: [2]

“Šoreiz Gata Šmita ierosinātā dabaszinātņu tēma kaut kā aizķērās – izrādās, mums pašiem ir interesanti papētīt. Ir krietni jāpalauza galva mums, pieaugušajiem, kā padarīt uztveramu skaitli, kam ir 30 nulles!” 

Aktieris bērnus dēvē par pateicīgu publiku un atzīst, ka izrādēs bērniem spēlē ar lielāko prieku. Aktieris uzskata, ka izrāde ir saistošas gan sākumskolas bērniem, gan pieaugušajiem. Vislabākais būtu, ja pēc izrādes skatītāji aizietu mājās un sāktu lasīt un pētīt grāmatas, jo kaut kas ir aizķēris ko pieaugušo skrējienā ir palaidis garām.

2014. gadā diskā “Klausāmpaskas” ierunā pasakas bērniem kopā ar vēl daudziem Jaunā Rīgas teātra aktieriem. Diskā ir klausāmas japāņu, angļu, latviešu, lietuviešu, indiāņu, indiešu, abhāzu, balkāru, baltkrievu, izraēļu un sāmu tautas pasakas.

Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā – 2015. gadā Rīgas Jaunais teātris Latvijas teātru skatītājiem dāvātajā izrādē „Aspazija. Personīgi” (Māra Ķimele, JRT) atveidojis Aleksandra Pelēča tēlu.

Edgars Samītis filmējas filmā “Es esmu šeit”, kur atveido skolotāja Oskaru lomu. Filma 2016. gadā Berlīnes kinofestivālā saņem kategorijas 14plus galveno balvu – Kristāla lāci.

Par Edgaru Samīti režisore Māra Ķimele saka:[3]

“Nav mazsvarīgi, ka Edgars ir ļoti izturīgs, ir labā fiziskā formā. Gan fiziski, gan psiholoģiski viņš ir maratonists, nevis sprinteris, tāpēc viņam var uzticēt galvenās lomas.” 

Kopš 2017. gada sezonas vairs nav Jaunā Rīgas teātra štata aktieris. Edgars Samītis piedalās Ģertrūdes ielas teātra veidotajās izrādēs un projektos.

2018. gadā Edgars Samītis piedalās Starptautiskajos bērnu literatūras lasījumos “Kā ievēlēt tēti par tēti?”, kas notiek dzejnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienā, notika Rīgas Doma baznīcas krustejā. Lasījumos piedalās rakstnieki, dzejnieki un tulkotāji. Aktieris lasa fragmentu no Laura Gundara grāmatas bērniem “Vaļa balss”.

2019. gada filmējas seriālā “Viss pa jaunam!”, kur atveido Kārļa Brieža lomu.

2020. gadā Kalvis Lasmanis dibina jaunu teātri “Willa Teātris”, šajā teātrī apvienojušies spēcīgi, pieredzējuši un talantīgi aktieri. Par teātra mājvietu tapusi K.K. fon Stricka villa. “Willa Teātris” piedāvā gan jaunus iestudējums, gan performances, gan aktuālus dzejas un mūzikas pasākumus, svētdienās izrādes paredzētas bērniem. Kalvim Lasmanim iedvesmu deva sieva Inga Alsiņa-Lasmane, kā arī Edgars Samītis un daudzi citi aktieri.

 

LOMAS KINO:

2008. gads: Viktors “Amatieris” (režisors J. Nords). Edgars Samītis Jāņa Norda filmā “Amatieris” pārtop žurnālistā, futbolistā un narkodīlerī. Edgaram Samītim, tāpat kā režisoram Jānim Nordam un Ksenijai Sundejevai, kura filmā spēlē grafiti mākslinieci un Edgara meiteni, tā ir debija kino lauciņā.

2013. gadā loma Jāņa Nordes filmā “Mammu, es tevi mīlu”;

2014. gadā Normunda Puča filmā “Segvārds Vientulis”;

2016. gada Renāra Vimbas filmā “Es esmu šeit” atveido skolotāju Oskaru;

2017. gadā ierunā tēlu animācijas filmā “Bize un Neguļa”;

2019. gadā Jura Kursieša filmā “Oļegs”.


lomas teātros:

2002. gads loma izrādē “Revidents” (autors Nikolajs Gogolis, JRT).

2004. gadā lomas izrādēs:

„Latviešu stāsti” (režisors Alvis Hermanis, JRT);

Seska brālis M. Zālītes „Neglītais pīlēns” (rež. E. Freibergs, Liepājas teātris; 2004);

Maksima loma izrādē “Plastilīns” (autors Vasīlijs Sigarevs, režisors Andrejs Jarovojs, JRT) ;

Loma izrādē “Laime” (autors Antons Čehovs, režisore Ilze Rudzīte, JRT).

2005. gadā lomas izrādēs:

Kara vadonis, Aspazijas „Sidraba šķidrauts” (režisore B. Rubess, JRT);

Loma izrādē “Ledus” (autors Vladimirs Sorokins, režisors Alvis Hermanis, JRT).

2006. gadā lomas izrādēs:

Steiplzs  „Cēlgāzes” (Adama Rappsa darbs, režisore Ilze Olingere, JRT);

Jānis „Gatavs valkāšanai” (autors un  režisors Lauris Gundars, JRT).

2007. gadā lomas izrādēs:

“Viencīņa” (autors Jans Neimanis no Vācijas, JRT);

Loma “Multene” (autors, dramaturgs Tims Oksers, režisore Elīna Cērpa, JRT);

Loma izrādē “Klusuma skaņas” (režisors Alvis Hermanis, JRT).

2008. gadā lomas izrādēs:

Mets A. Rappsa darbā  „Sarkano lukturu ziema”  (režisore Ilze Rudzīte, JRT).

2009. gada lomas izrādēs:

Galvenā varoņa Vaļas loma izrādē “Spēlējot upuri” (autori Oļegs un Vladimirs Presņakovi, režisore Ilze Olingere, JRT);

Ints Vetrovs  I. Ābeles darbā „Sala” (režisore M. Ķimele, JRT);

Skolasbiedrs F. Dostojevska lugā „Piezīmes no pagrīdes” (autors Fjodors Dostajevskis, režisore Ilze Rudzīte, JRT);

Filips Burtāns D. Kaņepes R. Vaivara darbā „Bračkas” (režisors R. Vaivars, JRT);Slava A. Volodina lugā „Pieci vakari” (režisore M. Ķimele, JRT).

2010. gadā lomas izrādē:

“Deli deja” (autors Ivars Viripajevs, režisore Ilze Olingere, JRT);

loma izrādē “Kapusvētki” (režisors Alvis Hermanis) (Friedhofsfest), JRT sadarbībā ar festivālu „Wiener Festwochen” (Vīne, Austrija);

Loma izrādē “Ziedonis un Visums” (režisors Alvis Hermanis, JRT).

2011. gadā lomas izrādēs:

Izrādē „Pasakas par zvēriem” (režisore Māra Ķimele, JRT);

Izrādē “Nijaramas pasakas” (režisore Māra Ķimele, JRT).

2012. gada lomas izrādēs:

Raskoļņikovs/ Marmeladovs izrādē “Noziegums/ Sods” (autors Fjodors Dostojevskis, režisore Māra Ķimele, JRT);

Paška „Čulimska. Pašu cilvēki” (autors Aleksandrs Vampilovs, režisors Regnārs Vaivars, JRT);

“Četras naktis” (režisors Andrejs Jarovojs, Ģertrūdes ielas teātris).

2013. gadā lomas izrādē:

Dun Ju Aņ izrādē „Austrumvējš rietumvējš” (pēc P. Bakas; režisore M. Ķimele, JRT);

Neids A. Strindberga lugā „Tēvs” (režisore Māra Ķimele, JRT);

Kārlis izrāde “Dukši” (režisors Gatis Šmits, JRT).

2014 gadā loma izrādē “Divpadsmit Krēsli” (autori Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs, režisors Alvis Hermanis, JRT).

2015. gadā lomas izrādēs:

“Aspazija. Personīgi” (režisore Māra Ķimele, JRT). Izrādē atveido Aleksandru Pelēci;

Loma izrādē “Cerību Ezers” (režisors Vladislavs Nastavševs, JRT).

2016. gadā lomas izrādēs:

“Aizvakar vienmēr” (režisors Andris Kalnozols, Ģertrūdes ielas teātris);

“Pakļaušanās” (autors Mišels Velbeks, režisors Alvis Hermanis, JRT);

“Īsumā Par Visumu” (režisors Gatis Šmits, JRT);

“Pilna Māras Istabiņa” (autors Māra Zālīte, JRT);

“Rīga. Urbānie mīti” (režisors, mākslinieks Mārcis Lācis, JRT).

2017. gadā lomas izrādēs:

“Koncerts augiem” (autori, režisori Toms Treinis, Mārtiņš Zariņš, Pēteris Vīksna, Homo Novus);

“Jūlijs Cēzars” (Viljams Šekspīrs, režisors Andrejs Jarovojs, Ģertrūdes ielas teātris);

“Nora” (režisore Māra Ķimele, JRT);

“Saniknotā Slieka” (autors Gunārs Priede, režisors Ģirts Ēcis), Daira loma.

2018. gads lomas izrādēs:

“Anna: Люболь” (autors Ļevs Tolstojs, režisore Marija Linarte, Ģertrūdes ielas teātris);

“Heda” (autors Henriks Ibsens, Ģertrūdes ielas teātris).

2019. gadā loma izrādē “Meklējot spēlmani” (režija Gatis Šmits, JRT).

2020. gadā lomas izrādēs:

 “Zalkša līgava” (režisore Inga Tropa, JRT);

“Stāsti par MĪ” (autore Svetlana Aļeksijeviča, režisors Vairis Piņķis, Willa Teātris);

“Malkas ceļi” (režisors Andrejs Jarovojs, Ģertrūdes ielas teātris).



[1] Liepiņa, S. “Talsi ir skaisti, bet cilvēki - visādi…” // Talsu Vēstis Nr. 21 (2006, 18.febr.), 5.lpp.

[2] Kaukule, A. Starp sīkbūtnēm un Visumu // Latvijas Avīze  Nr.62 (2016, 31. marts), 2.lpp.

[3] Brokāne, L. Saprotamas izjūtas // Neatkarīgā Nr.59 (2012, 22.marts), 14.lpp.


Materiālu sagatavojusi Elza Āboliņa

Talsu Galvenā bibliotēka

2020

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .