lībiešu
valodas teicējs
Dzimis Košragā.[1]
Andrejs Skadiņš un pārējie teicēji no viņa dzimtas zināja un teica lībiešu tautasdziesmas, stāstīja teikas un nostāstus. Lībiešu tautasdziesmas publicētas O. Loritsa sastādītajā krājumā “Volkslieder der Liven”, bet no pārējiem folkloras materiāliem liela daļa glabājas Tērbatā Igauņu folkloras krātuvē.[2]
Valdas Marijas Šuvcānes grāmatā "Lībiešu ciems, kura vairs nav” rakstīts:[3]
"20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Košragu regulāri apmeklēja somu un igauņu valodnieki, pierakstot lībiešu stāstījumus. Par savu pirmo ierašanos Košragā 1920. gada vasarā L. Ketunens raksta: “Četrās dienās, kamēr uzturējos Košragā, man par palīgiem bija vairākas sievietes. Bet tad satiku sešdesmitgadīgo Andreju Skadiņu, kura mazajā mājiņā bija apmeties O. Loritss, kas bija paguvis kļūt par it kā Skadiņa dēlu. Šis vecais zvejnieks būtu ar mieru sēdēt visas dienas kopā ar mani un stāstīt savas atmiņas bezgalīgi ar tik skaidru izrunu, ka man nekad nebija jāliek viņam kādu vārdu atkārtot. Andreja māte bija jau vecāka par 100 gadiem un tik nespēcīga, ka diemžēl no viņas lībiešu valodas lietā es nekā nevarēju dabūt. Ģimenē bija arī ap 20 gadu vecs dēls Augusts, kas bija skolā gājis un lībiski runāja tekoši. Mēs ar Loritsu likām uz viņu lielas cerības kā uz cilvēku, kas varētu darboties lībiešu kultūras veicināšanas darbā.” Ketunens nebija kļūdījies. Košragā lielākie lībiešu valodas teicēji bija Skadiņi – Andrejs Skadiņš (1861-1923), Grieta Skadiņa, Jānis Skadiņš, Teodors Skadiņš un Ģēde Skadiņa."
Divās vasarās L. Ketunens pierakstījis daudzus Andreja Skadiņa nostāstus un teikas, no kuriem 16 izmantojis lībiešu valodas studijām un publicējis savā darbā “Untersuchung über die livische Sprache”, kas izdots Tartu 1925. gadā. Šiem stāstījumiem ir laba valoda un pēc tematikas tie ir nostāsti, kuros jaušama lībiešu māņticība - vilkači, maldugunis (“naudas uguns”), velna darbi un citi. Tajos stāstīts arī par jūras nārām – tas ir zināmās lībiešu pasakas variants par kāzām jūras dzelmē.[4]
Baibas Šuvcānes skaidrojums Maijai Laukmanei par iztrūkstošo informāciju par Andreju Skadiņu:[5]
"Domāju, ja reiz V.M. Šuvcāne neko vairāk nav varējusi par Andreju Skadiņu paskaidrot, kā augstāk uzrakstītais, tad laikam vairāk ziņu par šo veco lībieti, kurš zināja stāstīt daudz nostāstu un teiku, nebūs viegli atrodamas. Izskatīju arī „melno materiālu”, kas attiecas uz Skadiņiem. Arī tur redzams, ka iegūt skaidrību bez fundamentāliem pētījumiem nav iespējams. Var pat apšaubīt Andrejs Skadiņa dzimšanas gadu (kur nu vēl datumus!), jo Lauri Ketunens ir norādījis 1861. gadu, bet Oskars Loritss 1840. Kurš tad ir pareizais?"
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Kitija Cietvīra
Talsu Galvenā bibliotēka
2021
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
