Silvija Skromule
Talsu Galvenās bibliotēkas arhīva foto.
Silvija Skromule
Talsu Galvenās
bibliotēkas bibliogrāfe, novada
materiālu krājēja, grāmatu autore
Dzimusi Varakļānu pagasta “Skapstotos” zemnieku
ģimenē. 1962. gadā absolvējusi Varakļānu
vidusskolu. Tajā pašā gadā mācījusies Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku
tehnikumā[1]. Jauniete
pēc studijām (1964. gadā) sākusi strādāt Talsu pusē. Silvija Skromule stāsta:
“Tā kā
dzimtajā Madonas pusē bibliotekāru nevajadzēja, bet Talsos biju izgājusi
praksi, pēc tehnikuma beigšanas divus gadus nostrādāju Laidzes ciema bibliotēkā. Dzīvoju ciema padomes mājā [..]. Nepaspēju
īsti izjust to laiku, kad darbu piedāvāja Talsu
bērnu bibliotēkā, vietā, kur izgāju praksi. Tajā laikā bijām trīs
darbinieces.”
Pēc piecu gadu darba Talsu pilsētas Bērnu bibliotēkā,
Silvijai Skromulei radusies iespēja strādāt Talsu rajona bibliotēkā par bibliogrāfi.
Kopš 1971. gada 1. decembra Silvija Skromule darbu Talsu rajona bibliotēkā[3]
veikusi līdz 2018. gadam. Laika gaitā cītīgās darbinieces amati mainīti – viņa
bijusi bibliogrāfe, vecākā bibliogrāfe, galvenā bibliogrāfe, informācijas
resursu attīstības nodaļas vadītājas palīdze. Regulāri organizējusi
novadpētniecības darba konkursus Talsu rajona kolēģiem. Pensijā devusies cienījamā
vecumā 74 gadu vecumā.
Strādājot bibliotēkā, Silvija Skromule apkopojusi materiālus
par ievērojamiem novadniekiem – literātiem un ar Talsu rajona Centrālās
bibliotēkas gādību 1998. gadā izdevusi monogrāfiju „Talsu novada literāti:
20. – 90. gadi”[4]. Valērija
Solzemniece rakstījusi:
“Bibliotēkas personāla rosināta un arī pēc savas iniciatīvas Silvija Skromule ir veikusi apjomīgu un skrupulozu darbu unikāla izdevuma “Talsu novada literāti” sakārtošanā. Tajā oriģinālā veidā autore ir apkopojusi trešo personu domas un vērtējumus par desmit Talsu novada izcelsmes vai ar novada kultūras dzīvi saistītiem literātiem.”
Talsu novada dome par godu Aleksandra Pelēča
(1920–1995) 80 gadu jubilejai 2000. gadā iedibinājusi tradīciju piešķirt
literāro prēmiju literāro darbu autoriem par ieguldījumu Aleksandra Pelēča
daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem
prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas,
Rojas, Mērsraga novadam. 2000. gadā Talsu Silvija Skromule ir pirmā, kura ieguvusi Aleksandra Pelēča literāro prēmiju – par grāmatu “Talsu
novada literāti”.
2011. gadā Silvija Skromule sagatavojusi vēl vienu
apjomīgu materiālu – „…Aizgāja
kurzemnieks pasaulē tālu”[6], par
19 Talsu novada literatūras un mākslas cilvēkiem, kuri kara negāciju iespaidā
un laikmetu griežos pametuši dzimteni,
tajā pašā laikā sirdī un savos darbos visu mūžu palikdami uzticīgi Latvijai –
un savai Kurzemei. Materiāls aplūkojams Talsu Galvenās bibliotēkas tīmekļa
vietnē[7].
Vecumdienas dižā novadniece aizvada Talsos un
Vandzenē. 2024. gada 26. februārī novadniece viesojas pasākumu ciklā "Mazpilsētas stāstnīca", sniedz ieskatu dzīvesgājumā. Pasākuma materiāli: video , audio , foto .
Silvija Skromule teikusi:
“Atceroties
par grūti noticēt, cik daudz pārmaiņu noticis tikai manas dzīves laikā vien. No
petrolejas lampiņas līdz datoram”.
[1] Kopš 2012. gada Latvijas
Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža
[2] Inita Fedko. Viena čadīga
sieviete // “Talsu Vēstis”, Nr.70 (2010, 19.jūn.), 5.lpp.
[3] Kopš 1998. gada Talsu
Galvenā bibliotēka
[4] Talsi:
Talsu rajona
Centrālā bibliotēka, 1998
[5] Valērija Solzemniece.
Silvija Skromule. No grām.: Varakļāni un varakļānieši. Rēzekne: Latgales kultūras centra
izdevniecība
[6] Talsi: Talsu Galvenā
bibliotēka, 2011
[7] Grāmatas “… Aizgāja
kurzemnieks pasaulē tālu” elektroniskā versija pieejama: https://www.talsubiblioteka.lv/wp-content/uploads/2017/10/Aizgaja_kurzemnieks_pasaule_talu.pdf
[8] Inita Fedko. Viena čadīga
sieviete. // “Talsu Vēstis”, Nr.70 (2010, 19.jūn.), 5.lpp.
Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane
Rediģējusi Lita Zandberga
Talsu Galvenā bibliotēka
2024
Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta
