Silvija Skromule
(personīgā arhīva foto)

Silvija Skromule
(dz. Kokare)

(Talsi)

(1944. gada 21. februāris)

Talsu Galvenās bibliotēkas bibliogrāfe, novada materiālu krājēja, grāmatu autore

Dzimusi Varakļānu pagasta “Skapstotos” zemnieku ģimenē. 1962. gadā absolvējusi Varakļānu vidusskolu. Tajā pašā gadā mācījusies Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā[1]. Jauniete pēc studijām (1964. gadā) sākusi strādāt Talsu pusē. Silvija Skromule stāsta: [2]

“Tā kā dzimtajā Madonas pusē bibliotekāru nevajadzēja, bet Talsos biju izgājusi praksi, pēc tehnikuma beigšanas divus gadus nostrādāju Laidzes ciema bibliotēkā . Dzīvoju ciema padomes mājā [..]. Nepaspēju īsti izjust to laiku, kad darbu piedāvāja Talsu bērnu bibliotēkā , vietā, kur izgāju praksi. Tajā laikā bijām trīs darbinieces.”

Pēc piecu gadu darba Talsu pilsētas Bērnu bibliotēkā, Silvijai Skromulei radusies iespēja strādāt Talsu rajona bibliotēkā par bibliogrāfi. Kopš 1971. gada 1. decembra Silvija Skromule darbu Talsu rajona bibliotēkā[3] veikusi līdz 2018. gadam. Laika gaitā cītīgās darbinieces amati mainīti – viņa bijusi bibliogrāfe, vecākā bibliogrāfe, galvenā bibliogrāfe, informācijas resursu attīstības nodaļas vadītājas palīdze. Regulāri organizējusi novadpētniecības darba konkursus Talsu rajona kolēģiem. Pensijā devusies cienījamā vecumā 74 gadu vecumā.

Strādājot bibliotēkā, Silvija Skromule apkopojusi materiālus par ievērojamiem novadniekiem – literātiem un ar Talsu rajona Centrālās bibliotēkas gādību 1998. gadā izdevusi monogrāfiju „Talsu novada literāti: 20. – 90. gadi”[4]. Valērija Solzemniece rakstījusi: [5]

“Bibliotēkas personāla rosināta un arī pēc savas iniciatīvas Silvija Skromule ir veikusi apjomīgu un skrupulozu darbu unikāla izdevuma “Talsu novada literāti” sakārtošanā. Tajā oriģinālā veidā autore ir apkopojusi trešo personu domas un vērtējumus par desmit Talsu novada izcelsmes vai ar novada kultūras dzīvi saistītiem literātiem.”

Talsu novada dome par godu Aleksandra Pelēča (1920–1995) 80 gadu jubilejai 2000. gadā iedibinājusi tradīciju piešķirt literāro prēmiju literāro darbu autoriem par ieguldījumu Aleksandra Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā, mākslinieciski augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu, Dundagas, Rojas, Mērsraga novadam. 2000. gadā Talsu Silvija Skromule ir pirmā, kura ieguvusi Aleksandra Pelēča literāro prēmiju – par grāmatu “Talsu novada literāti”.

2011. gadā Silvija Skromule sagatavojusi vēl vienu apjomīgu materiālu –  „…Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu”[6], par 19 Talsu novada literatūras un mākslas cilvēkiem, kuri kara negāciju iespaidā un laikmetu griežos  pametuši dzimteni, tajā pašā laikā sirdī un savos darbos visu mūžu palikdami uzticīgi Latvijai – un savai Kurzemei. Materiāls aplūkojams Talsu Galvenās bibliotēkas tīmekļa vietnē[7].

Vecumdienas dižā novadniece aizvada Talsos un Vandzenē.

Silvija Skromule teikusi: [8]

“Atceroties par grūti noticēt, cik daudz pārmaiņu noticis tikai manas dzīves laikā vien. No petrolejas lampiņas līdz datoram”.



[1] Kopš 2012. gada Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža

[2] Inita Fedko. Viena čadīga sieviete // “Talsu Vēstis”, Nr.70 (2010, 19.jūn.), 5.lpp.

[3] Kopš 1998. gada Talsu Galvenā bibliotēka

[4] Talsi: Talsu rajona Centrālā bibliotēka, 1998

[5] Valērija Solzemniece. Silvija Skromule. No grām.: Varakļāni un varakļānieši. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība

[6] Talsi: Talsu Galvenā bibliotēka, 2011

[7] Grāmatas “… Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu” elektroniskā versija pieejama: https://www.talsubiblioteka.lv/wp-content/uploads/2017/10/Aizgaja_kurzemnieks_pasaule_talu.pdf

[8] Inita Fedko. Viena čadīga sieviete. // “Talsu Vēstis”, Nr.70 (2010, 19.jūn.), 5.lpp.


Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Lita Zandberga

Talsu Galvenā bibliotēka

2021

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .