Velta Skurstene-Lāce 2012. gadā, foto - Kristaps Kalns (httpswww.diena.lvrakstssodien-laikrakstanenolaizas-lidz-nerkstesanai-13963732)


Velta Skurstene-Lāce

(Talsi)

(1930. gada 19. decembris)

aktrise, daudzos radioraidījumos un pasākumos cēlusi godā un popularizējusi tāmisko dialektu

Dzimusi Talsos. Dzīvo Limbažu novada Skultes pagastā. Veltas Skurstenes‑Lāces vīrs ir Visvaldis Lācis; meita - radio žurnāliste Zane Lāce.

Velta Skurstene-Lāce Mairitas Balodes rakstā “Es nožēloju tos, kuri nav dzimuši Talsos” laikrakstam “Talsu Vēstis” atklājusi:[1]

"Nav jau smukākas pilsētas par Talsiem, nav jau skaistākas! Nu labi, es zinu, ka Kandava ir Kurzemes Šveica, bet Talsi ir Kurzemes pērle! To jau sen Ulmaņlaikos rakstīja, žurnālā izlasīju, un es biju šausmīgi lepna, it kā es būtu to uzbūvējusi! Esmu dzimusi un augusi Talsos, Krišjāņa Valdemāra ielā 28. Nožēloju cilvēkus, kuri Talsos nav dzimuši (zīmīgi norādot uz vīru Visvaldi Lāci – viš i dundžis!). Mamma audzināja piecus bērnus, un tēvs strādāja par lopu dzinēju, dažreiz ar bānīti, dažreiz ar kājām dzenot uz Rīgu. Mans tēvs dzimis Serbijā. Es i serbs, un tad iedomājies, kā mans tēs runaj. Kad viš atbrocs uz Talsem un ar sav serb akcent runej vēl pa tāmniecisk, tad tā bij tād buķet, ka nenoklaustes! [..]. Bet ro, kas mān satriec. Es saprot, ka skole jārune pareiz, un nevar tok stiept un vilkt to vārd, bet tas valod iet pazuš’nā, viš nav dzīvs. Ja bērniņ save starpe nerunā tā kā vajag, ko viš iemācīses? Vo tā nav? I tok!"

Mācības sākusi Talsu 1. pamatskolā. Tālāk mācījusies Rīgā, Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, ko beigusi 1951. gadā. Tajā pašā gadā iestājusies Valsts Teātra institūtā.

No 1956. gada līdz 1958. gadam strādājusi Valsts Leļļu teātrī. Savukārt no 1958. gada līdz 1989. gadam strādājusi Valsts Jaunatnes teātrī. Paralēli darbam teātrī piedalījusies dažādos iestudējumos un raidlugās Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.

Sadarbojusies ar skaņu ierakstu firmu “Melodija”, ierakstot lugas un pasakas bērniem. No 2001. gada līdz 2003. gada martam vadījusi teātra pulciņu Rīgas 3. speciālajā skolā.[2]

Teātra darbinieku savienībā kopš 1958. gada.[3]

Velta Skurstene-Lāce ir daudzu populāru tēlu iedzīvinātāja teātrī un kino. Annas Brigaderes Sprīdīša (1963), A. Tolstoja Buratīno (1966), A. Milna „Vinnijs Pūks un viņa draugi” varoņa Ēzelīša Iā (1967) un ļoti daudzu citu spilgtu lomu atveidotāja. Cilvēks, kura savdabīgās balss tembru un tāmiskajā dialektā  runātus tekstus Latvijas radioraidījumos skandē pāri visai Latvijai.

Latvijas TV raidījumos Velta Skurstene-Lāce piedalījusies  kopš 1956. gada. Popularitāti ieguvusi, uzstājoties ar lelli Gustiņu. Velta Skurstene-Lāce ieskaņojusi vairākas lomas animācijas filmās.  Nozīmīgākās no tām ir Pekausis („Krokodils Gena un viņa draugi”) un Sivēns  („Si Si Dra”). 

Aktrise Velta Skurstene-Lāce ar Gustiņu (lelli - skursteņslauķi) 1965. gadā (foto no Talsu novada muzeja krājuma)


Kopš 1953. gada Velta Skurstene-Lāce piedalās radioraidījumos – un turpina sadarbību joprojām. Ilgstoša sadarbība Veltai Skurstenei-Lācei bijusi  ar Gunaru Jākobsonu raidījumā „Satīras dzirnavas”. Ilgus gadus Velta Skurstene-Lāce piedalījusies raidījumu ciklā bērniem „Ar jums runās Kaspars”. Tāpat ilgus gadus bijusi Tāpēcītis raidījumu ciklā bērniem „Atbildam jums, kāpēcīši”.

Kopā ar grāmatu apgādu “Garā pupa” Latvijas skolās un bibliotēkās runājusi dažādu autoru dzeju un prozu. Kā Ēzelītis Ī-ā kopā ar dziedātāju Ilzi Purmalieti piedalījusies akcijā bērniem invalīdiem „Katrs savu dzīvi dzīvo”. 

1958. gadā māksliniecei piešķirts laureāta nosaukums par Maksa lomu Leļļu teātra izrādē “Makss un Morics”. 1966. gadā Velta Skurstene-Lāce saņēmusi  Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu. 1974. un 1977. gadā  māksliniece apbalvota ar Arodbiedrību Padomes Goda rakstu. 1980. gadā saņemts Augstākās Padomes Goda raksts. Kopš 2001. gada – mūža stipendiāte.

Veltas Skurstenes-Lāces balss ieraksts skan unikālā izdevumā, kas satur ap 100 dažādu latviešu valodas izlokšņu paraugus un ierakstu atšifrējumus vienkāršotā fonētiskā pierakstā – valodnieces, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras profesores Lidijas Leikumas 2015. gadā sarūpētajā grāmatā „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņ”. Grāmatu veidot profesorei palīdzējuši demogrāfs, latviskā mantojuma glabātājs Ilmārs Mežs, Māra Zirnīte, Dace Markus un Daiga Straupeniece.[4]

Daudzos radioraidījumos un pasākumos Velta Skurstene-Lāce cēlusi godā un popularizējusi tāmisko dialektu, kursas valodu.

Joprojām labprāt atsaucīgi iesaistās Talsu kultūras dzīvē.

Velta Skurstene-Lāce 2020. gadā (foto no httpsnra.lvvakara-zinas316890-vakara-zinas-ko-tagad-dara-velta-skurstene.htm)

 

Nozīmīgākās teātra lomas:

  • Kajs (J. Švarcs „Sniega karaliene”);
  • Gavrošs (V. Igo darbā „Nožēlojamie”);
  • Alfonss (Z. Ērgle „Mūsu sētas bērni”); 
  • Haklberijs Fins (M. Tvens „Toma Sojera piedzīvojumi”);
  • Zoja Lezgina (G. Šmeļovs „Tas nav tik vienkārši”);
  • Sprīdītis  (A. Brigaderes lugā „Sprīdītis”);
  • Vecā grāfiene  (A. Gaidara darba „Bundzinieka liktenis” uzvedumā);
  • Melnā māte  (Rainis “Zelta zirgs”); 
  • Bokas jaunkundze (A. Lindgrēnes  darba „Brālītis un Karlsons,” „Karlsons lido atkal” uzvedumos);
  • Anita Sondore  (G. Priedes lugā „Trīspadsmitā”);
  • Buratīno (A. Tolstojs „Buratīno piedzīvojumi”);
  • Pindacīša (R. Blaumanis „ Skroderdienas Silmačos”);
  • Ēzelītis Ī-ā  (A. Milns “Lācītis Pūks”);
  • Tante (G. Priedes lugā „Aivaru gaidot”);
  • Meistara sieva (G. Priede „Sniegotie kalni”);
  • Varvara Kapitonovna (A. Arbuzova lugā „Lido dzērves”);
  • Mare (Oskars  Lutss „Pavasaris”);
  • Elizabete (Pauls Putniņš „Gaidīšanas svētki”);
  • Tintes trauciņš  (V. Korostiļovs „Lelle Nelle”);
  • Mīkstiņa jaunkundze (Tija Banga „Septiņas vecmeitas”).


Nozīmīgākās kino lomas:

  • Skolotāja (Ē. Lāča un J. Streiča filmā „Kapteiņa Enriko pulkstenis”);
  • Sietiņiete (Ē. Lāča filmā „Dāvana vientuļai sievietei”);
  • Garderobiste (Ē. Lāča filmā „Meldru mežs”); 
  • Māte (P. Krilova filmā „Un rasas lāse rītausmā”);
  • Žagata (TV filmā “Aktrise Ragārēs”).


Nozīmīgākie tēli TV raidījumos:

  • Pauks (TV uzvedumā „Pauks un Šmauks”);
  • Iedomīgā atslēga (TV uzvedums);
  • Sprīdītis (regulārs raidījums bērniem);
  • Lelle Tontons (raidījums bērniem); 
  • Lelle Raitis Ritis (TV uzvedumā „Trīs draugi”);
  • Zaķēns (TV filmā „Kur tu esi, Salatēti?”);
  • Augusts Kvēps jeb lelle Gustiņš.

 

Nozīmīgākie uzvedumi un lasījumi radioraidījumos:

  • R. Kiplinga darba  „Blēņu stāsti maziem bērniem” lasījums;
  • J. Ladas „Jautrās pasakas” lasījums;
  • J. Jaunsudrabiņa  fragmentu  no „Baltās grāmatas” lasījumi;
  • Kārļa Dziļlejas „Mans Brālītis” lasījums;
  • A. Čaka „Vīnogas”;
  • L. Berga „Riecieniņš”; 
  • I. Keina „ Meitene, ar kuru bērniem nevajadzētu draudzēties”;
  • M. Grīpe „Hugo un Jozefīne”;
  • K. Luiss-Staipls „Lauva, Ragana un drēbju skapis”.

 

Nozīmīgākās lomas radio raidlugās:

  • Pīlēns Tims („Slavenais pīlēns Tims”); 
  • Zaķis („Didzītis un Sniegavīrs”);
  • Dedžernieks („Stāsts par puisēnu un pirkstiņu”); 
  • Sunītis Totiņš („Smaragda pilsētas burvis”);
  • Miss Endrjū (“Mērija Popinsa”);
  • Lācens Tobiass (pēc J. Zvirgzdiņa stāsta „Tobiss un Fu-fū meklē Mocartu”).



[1] Balode Mairita. Es nožēloju tos, kuri nav dzimuši Talsos // Talsu Vēstis, Nr.56 (2003. gada 17. maijs), 5.lpp.

[2] Latvijas Radošo savienību padome. Velta Skurstene-Lāce. Pieejams: http://www.makslinieki.lv/profile/Velta-Skurstene-L%C4%81ce/ [sk. 05.10.2020.].

[3] Turpat.

[4] Leikuma, L. (2015). Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņ. 79.lpp.

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Kitija Cietvīra

Talsu Galvenā bibliotēka

2021


Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta


 .