Talsu Galvenās bibliotēkas arhīva foto.

Jānis Tāle

 (Talsi)

  (1902. gada 24. janvāris – 1983. gada 3. marts)

bibliogrāfs, grāmatnieks, sabiedriskais darbinieks

(dzimis Jānis Radomiška)

Jānis Radomiška, privātu apsvērumu dēļ nomainot uzvārdu, par Jāni Tāli kļuvis 1940. gadā.

Dzimis Cēsu apriņķa (vēlāk Madonas nov.) Praulienas pagasta “Trakšos”[1] amatnieka Pētera un kalpones Ilzes Radomišku ģimenē. Jānis Radomiška ir vecākais bērns triju bērnu ģimenē; 1903. gadā dzimis brālis Pēteris un 1904. gadā māsa Marta.

Jānis (no kreisās) ar māsu Martu un brāli Pēteri, 1920. gads 

Talsu Galvenās bibliotēkas arhīva foto.

1919. gadā beidzis mācības Ļaudonas draudzes skolā, vēlāk absolvējis Viļa Olava komercskolu. Nākošā mācību iestāde - LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Pedagoģijas nodaļa. 1924. gadā  studijas pametis, iestājies armijas dienestā Daugavpilī, kur divu gadu laikā uzdienējies no kājinieka līdz virsnieka vietniekam. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi. Dienestā Jānis Radomiška aktīvi darbojies kultūras un sabiedriskās dzīves uzturēšanā, izveidojis pulka virsdienesta karavīru kori, lasījis referātus un vadījis lekcijas, organizējis ekskursijas un izklaides pasākumus. No 1938. gada līdz 1944. gadam Jānis Tāle strādājis Daugavpils pilsētas bibliotēkā. Šie gadi Latvijā noritējuši pārmaiņu un traģēdiju zīmē. Arī Daugavpils bibliotēku skārušas nelaimes - bibliotēka tikusi vairākas reizes dedzināta.

1944. gada jūlijā Jānis Tāle veicis nozīmīgu varoņdarbu – evakuējis Daugavpils bibliotēkas krājumu, pārvedot to ar vilciena vagoniem uz Stendes staciju. Otrā pasaules kara laikā, kad fašisti Daugavpilī saimniekojuši pa Jāņa Tāles vadīto bibliotēku, atlasīdami un transportēdami ar vilcienu prom vērtīgākās grāmatas nosūtīšanai uz Vāciju, bet “nevērtīgākās” bez žēlastības metuši ugunī. Jānis Tāle ielavījies vagonā, lai grāmatas glābtu. Protams, tā bijusi ļoti liela riskēšana ar savu brīvību un dzīvību – taču tā bijusi arī īsta kultūras cilvēka, dvēselē bagāta cilvēka cienīga rīcība. Jānis Tāle šīs vešanai prom atlasītās grāmatas izglābis. Un Talsos 1945. gadā ieradies jauns bibliotēkas vadītājs ar lielu, vērīgu grāmatu “pūru”…

Talsu bibliotēkas darbinieki, 1947. gads

Talsu Galvenās bibliotēkas arhīva foto.

Pirmajā rindā – Milda Zariņa, Jānis Tāle; otrajā rindā – Lilija Ratenberga, Marija Krāģe, Eduards Zirnītis

Jānis Tāle veidojis Talsu centrālās bibliotēkas grāmatu fondu un veicis bibliogrāfa darbu tā, lai bibliotēka kļūtu par pilsētas kultūras un izglītības darba centru. Jānis Tāle uzkrājis un sistematizējis ievērojamu skaitu materiālu par Latvijas kultūras darbiniekiem un kultūras cilvēkiem, . Rīkojis konferences par žurnāliem “Liesma”, “Zvaigzne”, “Skola un Ģimene”, lasījumus par dažādiem jautājumiem literatūrā. Pats rakstījis dzeju – tiesa, dzejoļu maz un tie nekur nepublicēti, tikai savākums paša iekārtotā mapē. Izveidojis latviešu dzejas tematisko kartotēku, kas savā laikā pati lielākā un aptvērumā pilnīgākā dzejas kartotēka Latvijā. Padomju Latvijas dzejas bibliogrāfiju sācis sastādīts 1945. gadā. Veidojot savu kartotēku, Jānis Tāle mēģinājis ietvert visus grāmatās un periodiskajos izdevumos publicētos latviešu dzejnieku, citu valstu dzejas tulkojumus latviešu valodā. Izmantojot Jāņa Tāles veidoto kartotēku, tikušas sastādītas un izdotas vairākas dzejas antoloģijas. Par šo kartotēku Vitolds Valeinis teicis[3]:

“Pavadot vienu dienu Talsu bibliotēkas bibliogrāfijas nodaļā “Tāles valstībā” 70. gadu sākumā, biju pārsteigts, ka nevis Rīgā, bet tieši te, Talsos, sakoncentrētas vērtības, kurām it kā īstā vieta būtu Rīgas zinātniskajās bibliotēkās. J. Tāles paveiktajam kolosālajam darbam milzīga ne tikai praktiska, bet arī zinātniska nozīme.”

1960.-tajos gados Jānis Tāle iedibinājis jaunu tradīciju grāmatu lasīšanas veicināšanas nolūkā – literāro tiesu, kas vairākus gadus bijusi iemīļota sabiedrībā. Literārajā tiesā varēja piedalīties ikviens cilvēks, kurš caur iepriekš noteiktas grāmatas scenāriju un sižetiem vēlējās izspēlēt amatierteātra cienīgas ainas – inscenētas tiesas prāvas. Nu literārās tiesas dalībniekiem – grāmatas varoņu atainotājiem -  bija jāprot argumentēt “savas” rīcības un jāmēģina būt viltīgākam par pārējiem, lai panāktu otra atmaskošanu vai nostiprinātu aizstāvību. Ar laiku šo interesanto pasākuma formu pārņēmušas vairākas citas bibliotēkas Latvijā. Jāņa Tāles pašaizliedzīgais darbs augstu novērtēts – trīs reizes viņš saņēmis Latvijas PSR AP Prezidija Goda rakstus. Ievērojamais novadnieks saņēmis  arī citus apbalvojumus.

1971. gadā Jānis Tāle devies pensijā, bet no sirdsdarba bibliotēkā nešķīries – turpinājis darbu pie plašās  tematiskās dzejas kartotēkas papildināšanas.

Jānis Tāle un viņa katalogs, 1980. gads (Jāņa Fedotova foto)

Jāņa Tāles sarūpētais un atstātais mantojums Talsu Galvenajā bibliotēkā ir bagāts: materiālu kopojums savākts vairāk kā 600 mapēs, par latviešu un pasaules literātiem, dzejniekiem, kultūras darbiniekiem. Vēl šodien tiek papildinātas mapes par novada ievērojamiem ļaudīm. Bibliotēkas lepnums ir Jāņa Tāles dzejas kartotēka, kas tiek glabāta īpašos kartīšu kataloga skapjos. Kā neatņemams novadpētniecības daļas atribūts ir Jāņa Tāles rakstāmgalds, kas 2019. gadā restaurēts. Žurnālā "Grāmata” lasāms Maijas Laukmanes raksts "Bet runa jau nav par skaitļiem”, kur Jāņa Tāles mūža darbs garamantu uzkrāšanā salīdzināts ar Krišjāņa Barona darbu dainu vākumā[4]:

"Divas personības – katra caur savu laiku, notikumiem, likumsakarībām un ļaudīm nākušas, bet starp abām gribas rakstīt "un” vai likt kādu citu vienojošu zīmi. Dainu tēvs un Dzejas Baltais tēvs. Dainu bitenieks un Dzejas dārznieks. Abi, savu balto darbu darot, iekšējas gaismas izgaismoti.”

Savukārt Silvijas Skromules rakstā "Atmiņu gaismā” teikts[5]:

„J. Tāli kā izveidojušos personību varu likt līdzās Raiņa radītajam Antiņam ar tīru, skaidru sirdi., Antiņam, kurš reizēm „ļauj sev darīt pāri, jo viņš stiprs”. Antiņam, kurš domā par mērķi, neprasot sev algu. Zem ārējā miera un mazliet šķelmīgā smaida Dzejas Baltajam tēvam dega kvēla sirds, jo darbā apsēstajiem svešs ir remdenums un aprēķins.”

Ievērojamais bibliogrāfs miris 1983. gada 3. martā. Apglabāts Talsu Jaunajos kapos; kapa piemineklī iekalti Noras Kalnas (dzim. 1939.g.) vārdi: „Dzejas Baltais tēvs”.

Par Jāni Tāli ir pieejams plašs materiālu klāsts, tai skaitā nepublicētie materiāli un rokraksti Talsu Galvenās bibliotēkas novadpētniecības daļā. Jaunākais pētījums par Jāni Tāli un viņa darbību bibliotēkā veikts Andžeja Beļēviča kursa darbā “Jāņa Tāles ieguldījums bibliotēkzinātnē” (Rīga, 2018). Talsu Galvenajā bibliotēkā pieejams arī Margitas Treimanes diplomdarbs “Jāņa Tāles dzejas kartotēkas Talsu rajona Centrālās bibliotēkas kartotēku sistēmā” (Rīga, 1981);

Jānis Tāle savulaik veidojis dažādas kolekcijas. Laika gaitā daļa kolekciju tikusi pārveidota vai nav saglabāta, piemēram bibliotēkā vairs nav pieejams katalogs “Domu graudi un aforismi”, “Skatu albūmi”, “Mazā enciklopēdija”[6]. Talsu Galvenās bibliotēkā pieejamās kartotēkas un katalogi, kuru veidošanai pielicis roku Jānis Tāle:

·        Tematiskā dzeja, kas veltīta mātei – mapes; sakārtotas alfabētiski pēc autorības;

·        Personas un personālijas dzejā – kartotēka; sakārtota alfabēta secībā par personām vai personu vārdiem, kam veltīta dzeja;

·        Dzejas tematiskā kartotēka – 12000 priekšmetu iedaļu, kas sakārtotas alfabētiski;

·        Tradīcijas – mapes par nacionālajiem svētkiem, gadskārtu ieražām, Padomju Latvijas svētkiem;

·        Autoru tautību kartotēka – alfabēta secībā sakārtota kartotēka pēc autorības ar norādi par viņu tautību;

·        Dzejoļu autoru kartotēka – alfabētisks autorības kārtojums ar viņu rakstīto dzejoļu uzskaitījumu. Kartotēka atrodas bibliotēkas krātuvē;

·        Talsu novada dzejnieki – mapes; alfabētisks kārtojums pēc autorības par dzejniekiem – Talsu rajona novadniekiem (kopš 2009. gada Talsu rajons sadalīts Talsu, Dundagas, Rojas, Mērsraga novados). Mapēs gan informācija par personu, gan viņu darbi un fotogrāfijas;

·        Latviešu dzejnieki – mapes; alfabēta secībā sakārtotas pēc autorības. Mapēs autoru darbi, fotogrāfijas un informācija par viņiem;

·        Veltījumi personālijām – alfabētiski sakārtotas personālijas 14 mapēs, kam veltīti dzejoļi.

·        Talsu personālijas – mapes; alfabētisks personāliju kārtojums. Mapēs ietvertas ievērojamas personības, literāti,  radoši, aktīvi ļaudis Talsu rajonā;

·        Ievērojamas vispasaules personālijas – mapes, kurās alfabētiski sakārtotas dažādu jomu ievērojamas personālijas, neskaitot mūziku un dzejniekus;

·        Mūzikas mapes – mapes par novada, Latvijas un ārzemju mūziķiem, apvienībām, par muzikālajiem pasākumiem un mūzikas žanriem.

·        Komponētās dzejas kartotēka – izlases kārtā alfabētiski sakārtoti pasaules komponisti (arī no Latvijas). Kartotēkā arī norādīti dziesmu vārdu autori un atdzejotāji.

·        Cittautu dzeja un atdzejojumi – mapes satur alfabētisku valstu kārtojumu. Katras valsts mapē alfabētisks dzejnieku uzskaitījums, to darbi un informācija par tiem;

·        Tematiskā dzeja – mapes, kurās atrodas dzeja, izdalīta pēc dažādiem tematiem.

·        Jāņa Tāles mapes – kolekcija, kurā vairākās mapēs tiek glabāti publicētie un nepublicētie materiāli par Jāni Tāli un viņa paša veidotie pieraksti un materiāli;

·        Tematiskās mapes – tematiskās novadpētniecības mapes, kurās tiek glabāti materiāli par Talsiem un rajonu.

Par Jāni Tāli kopkatalogā

Materiālu sagatavojusi Maija Laukmane

Rediģējusi Lita Zandberga

Talsu Galvenā bibliotēka

2019

Izmantojot materiālus, atsauce uz biogrāfisko vārdnīcu "Dižļaudis" un Talsu Galveno bibliotēku obligāta